Viens no lokalizētu muskuļu sāpju iemesliem ir trauma. Biežākie traumatisma iemesli ir muskuļu, saišu sastiepums, sasitums, tie nereti saistīti ar fizisko aktivitāšu laikā pieļautajām kļūdām.
Savilkts muskulis
Muskulis tiek savilkts, kad uz to iedarbojies pārāk liels spēks, kas licis tam izstiepties garākam, nekā tas fiziski spējis tik īsā laikā. Ļoti nopietnos gadījumos muskulis var arī plīst. Visbiežāk tas ir savilkts muguras, kakla vai augšstilba muskulis.
Simptomi savilkta muskuļa gadījumā: sāpes, krampji/spazmas muskulī, pietūkums, zilums, muskuļa vājums vai nespēja muskuli pakustināt.
Traumas gadījumā iemesls sāpēm parasti zināms uzreiz, tāpēc speciālus izmeklējumus lielākoties veikt nav nepieciešams, taču dažkārt vajadzīga muskuļu ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse, lai precizētu diagnozi un ārstēšanas taktiku. [1]
Kā ārstēt savilktu vai sasistu muskuli?
Lielākoties sāpes pāries pašas, tomēr dzīšanas procesu dažādos veidos iespējams veicināt.
- Pēc traumas muskulim jāļauj atpūsties.
- Lieto vēsumu: aukstuma gela pakas, ledus maisiņu, kas ietīts audumā, derēs arī saldētu dārzeņu paka.
- Elastīgās saites palīdz muskuli balstīt un mazina tūsku.
- Traumēto ekstremitāti pacel sirds līmenī, piemēram, apgulies dīvānā un ar spilvenu palīdzību pacel kāju.
- Sāpju un tūskas mazināšanai lieto pretsāpju medikamentus. Ja sāpes nav spēcīgas, lieto vieglus pretsāpju līdzekļus, ko aptiekā var iegādāties bez receptes, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, diklofenaku ar mentolu.
Kad sāpes sāk pāriet, muskulis jāsāk kustināt: pamazām jāsāk to stiept un vingrināt. Lielu daļu vingrojumu varēsi veikt mājās patstāvīgi, kad tos būs ierādījis ģimenes ārsts, rehabilitologs vai fizioterapeits. Ir svarīgi vispirms pilnībā sadziedēt muskuli, tikai tad dodies atkal sportot vai citādi to noslogot. [1]
Kā novērst muskuļa savilkšanu?
Pats svarīgākais ir iesildīšanās process. Arī viegla pastaiga vai cita aktivitāte iesildīs muskuļus un tie būs gatavi veikt sarežģītākas darbības. [1]
Kas ir biežākie apakšējās ekstremitātes traumu guvēji?
Skrējēji! Skriešana ir viens no populārākajiem fizisko aktivitāšu veidiem, skrien miljoniem cilvēku. Traumu risks jo īpaši liels ir “svētdienas skrējējiem”, kas nesagatavoti grib pārspēt sevi un kaimiņu. [2]
Kam ir risks iegūt traumu?
- Anatomiskie faktori: zinātne gan joprojām strīdas par to ietekmi uz traumas mehānismu, bet tiek pieļauts, ka skrienot (īpaši sievietēm) ceļgala locītavas saliekuma leņķa izmaiņas varētu būt viens no iemesliem sāpēm celī; citi uzskata, ka sāpju rašanos varētu ietekmēt konkrētā cilvēka pēdas struktūra un uzbūve. Ir apstiprināts, ka paaugstināta pēdas arka var būt iemesls vairāku (dažādu) traumu izcelsmē. Arī kāju garuma atšķirības varētu būt faktors, kas veicina skrējēja traumatismu.
- Vecums un dzimums: zinātnieki pie vienota kopsaucēja nav nonākuši, tomēr pieļauj, ka lielāks vecums (50+) un sieviešu dzimums varētu būt predispozīcija traumai.
- Trenēšanās ieradumi: cik ilgi trenējies, cik intensīvi un cik garus posmus skrien. Skrējieni vairāk par 20 kilometriem dienā nav veicami biežāk kā ik pēc divām nedēļām. Izrādās, ka vīriešiem treniņi, kas apjomīgāki par 65 kilometriem nedēļā, izteikti palielina traumu risku. Interesanti, ka sievietēm šāda sakarība zinātniski nav pierādīta!
- Izstaipīšanās un iesildīšanās: tie, kas pirms skriešanas regulāri izstaipās, retāk sūdzas par sāpēm muguras lejasdaļā un muskuļu sāpēm.
- Skriešanas apavu izvēle: noteikti izvēlies ērtus atbilstoša izmēra apavus, kas nespiež, neberž; ņem vērā savas pēdas izliekumu.
- Uzturs un uztura bagātinātāji: nepietiekams D vitamīna, kalcija līmenis asinīs un nepietiekams kaloriju daudzums var būt iemesli stresa lūzumam skrējējām. Ar nepilnām 1800 – 2000 kilokalorijām dienā skrējējiem nepietiek! Dienā nepieciešamais olbaltumvielu daudzums ir 1,2 – 1,7 grami uz kilogramu ķermeņa masas. Gan pirms skrējiena, gan tā laikā, gan pēc tam noteikti dzer daudz šķidruma. [2]
Literatūra
- Crowley K. et al. (2020) Patient education: Muscle strain (The Basics), UpToDate database
- Callahan L. R. (2020) Overview of running injuries of the lower extremity, UpToDate database
FOTO: Freepik.com
