Jau agrā bērnībā iepazīstam pārgalvīga skrējiena sekas un nobrāzta ceļgala izraisītas sāpes. Ar laiku mācāmies izvairīties no sāpēm, mums izveidojas dabisks pašaizsardzības mehānisms. Tomēr dažkārt akūtas sāpes nepāriet, ieilgst un var kļūt hroniskas. Kā novērst muguras sāpes? Kā novērst galvas sāpes? Kā novērst muskuļu sāpes? Šis nav “čiks un gatavs!” gadījums.
Pirmais palīgs – ģimenes ārsts
Jāstrādā vienotā komandā ar ģimenes ārstu. Primārās aprūpes speciālists nepieciešamības gadījumā piesaistīs speciālistus: fizioterapeitu, psihologu, sāpju speciālistu un citus. [1]
Kāpēc sāp, ja audi sadzijuši?
Par sāpju sajūtu ķermenī atbild smadzenes. Un nav nozīmes, vai sāpes ir asas, trulas, durošas, ilgst pāris dienu, dažas nedēļas vai mēnešiem. Sākotnēji, kad iegūta trauma vai pārciesta operācija, ir akūtu sāpju periods, kad audu bojājums ir reāls, ko bieži vien arī redzam (piemēram, kad ar nazi iegriežam pirkstā vai pret stenderi sasitam kāju).
Akūtās sāpes lielākoties atrisinās: audi sadzīst, sāpes pāriet un nepatīkamā pieredze aizmirstas. Taču ir gadījumi, kad sāpes ilgst vairāk par trim mēnešiem un pamata problēma vairs nav audu bojājums. Smadzenes turpina producēt sāpju signālus, līdz cilvēks gluži nevilšus iedomājas: “Ar manu ķermeni kaut kas nav kārtībā!”, “Es noteikti joprojām esmu slims!”, “Ir notikusi katastrofa!”
Mūsu organisms veidots tā, ka lielākajā daļā gadījumu 3—6 mēnešos sadzīst ikviens audu (kaulaudu, muskuļaudu) bojājums. Un tālāk sāpju saglabāšanās atkarīga nevis no strukturāla bojājuma, bet nervu sistēmas jutīguma, proti, sāpes un to uztvere kļuvušas komplicētas, iekļaujot tādus iespējamos izraisītājfaktorus kā bioloģiskie, sociālie, psiholoģiskie, kulturālie, vides un citi faktori.
Ko darīt, lai nesāp? “Jāpārtrenē” smadzeņu uztvere, jāsaprot, kuri faktori veicina sāpju uztveri, un jāmaina sāpju uztveres uzvedība! Uz sāpēm jāpaskatās plašāk, uz sāpošu roku vai kāju nevajag koncentrēties kā uz izolētu problēmu. Medikamenti palīdz kādu brīdi, bet bieži vien, lai pārprogrammētu smadzenes, ir jāiesaistās aktīvāk. [2,3]
Psihoemocionālā veselība
Kā emocijas ietekmē nervu sistēmas darbību? Sāpes pašas par sevi rada negatīvas emocijas, stresa līmenis pieaug un sāpju impulsi kļūst vēl izteiktāki. Viens no uzdevumiem ir atrast veidu, kā stresu mazināt. Varbūt ir kāds hobijs, kas priecē sirdi un novērš domas no sāpēm? [2, 3]
Lieti noderēs arī psihologa, psihoterapeita palīdzība, kurš ar kognitīvi biheiviorālās terapijas vai citas metodes palīdzību ļaus izprast sāpes, to uztveri, analizēs bailes un citus ietekmējošos faktorus.
Diēta un dzīvesveids
Mūsu nervu sistēmu un tās jutīgumu uz apkārtējo vidi ļoti spēcīgi ietekmē tas, kā un ko mēs ēdam, kā pavadām dienu. Liels spēks sāpju impulsa vājināšanā ir kustībām, svara mazināšanai, šķidruma uzņemšanai, veselīgam uzturam un smēķēšanas atmešanai. [2, 3]
Jāpārskata miega režīms, vispirms pievēršoties miega higiēnai: iet gulēt un celties vienā laikā, pirms miega nelietot alkoholu un mazināt pie ekrāna pavadīto laiku. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts ieteiks zāles miega traucējumu mazināšanai. [1]
Fiziskās aktivitātes
Mūsu kustības hronisku sāpju gadījumā ietekmē bailes. Mums ir bail, ka sāpēs. Taču mūsu smadzenes gaida, ka līdz ar kustībām mazinās bailes un mazinās arī sāpju ietekme uz kustībām, pamazām atjaunojot ķermeni un mazinot sāpju uztveri. [2, 3]
Ja nav skaidrs, kā sākt fiziskās aktivitātes, jādodas pie fizioterapeita, kurš ierādīs vingrinājumus, uzraudzīs un iedrošinās. Tā kā nav vienas receptes visiem, var izvēlēties jogu, taiči, atgriezeniskās saites metodi. Muguras sāpju gadījumā bieži rekomendē stiepšanās vingrinājumus. Ar stiepšanos, kas sākumā ir pasīva (kad kāds palīdz), tad aktīva (kusties pats), tiek palielināts kustību apjoms, uzlabots muskuļu spēks, izturība, lokanība un līdzsvars. [1]
Esi gatavs sadarboties
Lai mazinātos hroniskas sāpes, jābūt motivētam strādāt un sadarboties ar mediķiem. Sākumā vizītes pie ārsta būs jāieplāno ik pēc 2 – 4 nedēļām, vēlāk, veiksmīgi progresējot, konsultācijas būs retāk. [1]
Esi gatavs ārstam pastāstīt par visu, kas traucē, proti, ne tikai par kādas ķermeņa daļas sāpēm, bet apspriest arī pašsajūtu, emocionālo stāvokli, veselību kopumā. Lai atrisinātu sāpes, paskaties uz tām plašāk!
Literatūra
- 1Tauben D. (2020) Approach to the management of chronic non-cancer pain in adults, UpToDate database
- Live Active, Understanding Pain in less than 5 minutes, and what to do about it! [Internet] Available at: https://www.youtube.com/watch?v=C_3phB93rvI [Acessed: 22 December 2020]
- Linton SJ, Shaw WS. Impact of psychological factors in the experience of pain. Phys Ther. 2011 May;91(5):700-11. doi: 10.2522/ptj.20100330. Epub 2011 Mar 30. PMID: 21451097
Saistītie produkti:
Aicinām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
