Sāpes sejā medicīnas vidē sauc par kraniofaciālām sāpēm. Tā kā šis simptoms slēpj ļoti daudzus iemeslus, dažkārt atrast īsto cēloni sāpēm ir izaicinājums pat pieredzējušam ārstam.
Nervu tīklojums cilvēka sejā un neiropātijas
Par inervāciju (galveno nerva funkciju) galvas un kakla daļā atbild šādi nervi:
- nervus trigeminalis (trīszaru nervs),
- nervus intermedius,
- nervus glossopharyngeus,
- nervus vagus,
- augšējās kakla daļas nervu saknītes, pakauša nervi un nervus auricularis magnus.
Sāpes, ko izraisa nervs, sauc par neiralģiju, bet neiropātija ir nerva funkcijas traucējumi vai neveselīgas tā izmaiņas. Neiralģiskas sāpes var atpazīt diezgan viegli, pārsvarā tās ir lēkmjveida sāpes, durstīgas sāpes (kā ar adatiņām), līdzīgas vieglam elektriskas strāvas sitienam.
Visbiežāk sāpju procesā no nerviem iesaistās trīszaru nervs, kas sadalās trīs mazākos zaros, no kuriem katrs atbild par atrašanās vietas zonu (acu (1), augšžokļa (2) un apakšžokļa zona (3) attēlā).
Sāpes var just, sejai pieskaroties, košļājot, runājot, mazgājot zobus, smaidot, pēc saskares ar aukstu gaisu. Iemesli sāpēm ir ļoti dažādi: anatomiski veidojumi, kas mehāniski spiež nervu tā atrašanās vietā, trauma, Herpes zoster infekcija utt. Interesanti, ka biežāk trīszaru nerva sāpes ir sievietēm (ļoti reti bērniem), katru gadu saslimst 4–13 cilvēki no 100 000. [1; 2]
Ārsts izvērtēs nervu bojājumu un pielāgos pretsāpju terapiju, pirmā izvēle ļoti daudzos gadījumos būs specifiski medikamenti, kas iedarbojas uz nervu, mazinot tā uzbudināmību un izraisītās konvulsijas. Ja ir trīszaru nerva bojājums varbūt vajadzēs arī operatīvu iejaukšanos vai specifiskas fizikālās procedūras. [2]
Deguna blakusdobumi un sinusīts
Rinosinusīts jeb deguna blakusdobumu iekaisums var būt akūts (ilgst nepilnas četras nedēļas), subakūts (4–12 nedēļas) vai hronisks (simptomi ir ilgāk par 12 nedēļām). Tas var būt vīrusu vai baktēriju izraisīts. Katru gadu katrs septītais (vai astotais) cilvēks ASV un Rietumeiropā vismaz vienreiz slimo ar akūtu rinosinusītu, turklāt biežāk slimo sievietes vecumā no 45 līdz 64 gadiem!
Kas ir riska faktori? Jau minētais vecums, smēķēšana, bieža ceļošana ar lidmašīnu, gaisa spiediena maiņa (piemēram, nirstot), bieža peldēšana, alerģijas, bronhiālā astma, bojāti zobi un imūndeficīts.
Simptomi ir dažādi (aizlikts deguns, strutas deguna dobumā, strutaini izdalījumi no deguna bakteriālas infekcijas gadījumā, arī smaržas un garšas traucējumi), taču jāņem vērā, ka viens no klasiskajiem simptomiem ir sāpes sejā vai spiediena sajūta galvā (spiediena sajūta sejā) cietušo blakusdobumu lokalizācijā: tie ir piepildīti ar gļotainu vai strutainu saturu, tūskas dēļ ir ciet dabiskās atveres, lai šo šķidrumu izdrenētu, rodas sāpes un diskomforts. [3]
Ārstēšana atkarīga no tā, vai sinusīts ir vīrusu vai baktēriju izraisīts, bet to ārsts izzinās, izmeklējot klātienē. Simptomus mazina pretsāpju un pretdrudža medikamenti (tādi kā ibuprofēns, paracetamols), deguna skalošana ar jūras ūdeni, degunā pūšami līdzekļi (hormonpreparāti vai dekongestanti), dažreiz antihistamīni vai perorāli lietojami dekongestanti. Ja būs bakteriāls sinusīts, ārsts, ņemot vērā ievāktos klīniskos datus, lems par drošu antibakteriālo terapiju. [4]
Zobi kā biežs, taču piemirsts sāpju cēlonis
Mazāk sarežģītos gadījumos zobu sāpes var atšķirt no citiem iemesliem, ja sāpes zobu rajonā parādās košļājot, ēdot karstu vai aukstu. Bojāta zoba izraisītas sāpes dažreiz var maskēt jau iepriekš pieminētā trīszaru nerva patoloģija, ja skarts apakšžokļa vai augšžokļa nerva zars. [1]
Traumas un operācijas
Sāpes sejā noteikti būs ne tikai pēc traumas (sitiena, dūriena), bet arī pēcoperācijas periodā (arī sāpes pēc zobu kanālu tīrīšanas, sāpes pēc zoba ekstrakcijas), jo šīs procedūras var provocēt gan dažādas neiralģijas, gan migrēnas lēkmi.
Viens no grūti ārstējamiem fenomeniem ir pēctraumas sāpes: zinātniskajā literatūrā raksta, ka par spīti terapijai tās tikai pēc vairākiem gadiem spontāni pāriet pašas. [1]
Der atcerēties!
Tā kā sāpes sejā var liecināt par kādu diagnozi no ļoti plaša diagnožu klāsta, vizīte pie ārsta ir vairāk nekā ieteicama. Iespējams, nepieciešama ne tikai izmeklēšana ārsta kabinetā un zāļu ordinēšana, bet arī rentgenogramma, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Par piemērotāko ārstēšanas un diagnostikas metodi lems ārstējošais ārsts.
Literatūra
- C.C. Ho, S.A. Khan, I.Garza, Overview of craniofacial pain, UpToDate 2020
- C.C. Ho, S.A. Khan, M.A.Whealy, Trigeminal neuralgia, UpToDate 2020
- Z.M.Patel, P.H.Hwang, Acute sinusitis and rhinosinusitis in adults: Clinical manifestations and diagnosis, UpToDate 2020
- Z.M.Patel, P.H.Hwang, Uncomplicated acute sinusitis and rhinosinusitis in adults: Treatment, UpToDate 2020
