Sāpes krūtīs ir simptoms, ko nedrīkst atstāt neievērotu, jo tas var slēpt gan viegli atrisināmas problēmas, gan nepieciešamību doties uz stacionāru.
Krūškurvja anatomija
Lai atpazītu iespējamos sāpju iemeslus, lieti der pārzināt anatomiju. Kas tad mūsu krūškurvī ir un kas var sāpēt?
Krūškurvi no ārpuses sedz āda, taukaudi, muskuļi, kauli (lāpstiņas, atslēgas kauli, krūšu kauls un ribas). Starp ribām iet trīs “vadiņi”: starpribu nervs, artērija un vēna, starp katru ribu savs. No iekšpuses krūškurvi sedz parietālā pleira. Krūškurvja dobumu no vēdera dobuma atdala diafragma. Diafragmai ir vairākas anatomiskas atveres, piemēram, tādiem lieliem asinsvadiem kā dobā vēna.
Krūškurvja siena no ārpuses aizsargā iekšējos orgānus no potenciāla bojājuma, bet ribu un muskulatūras kopdarbs ir svarīgs elpošanas funkcijai.
Pašā krūškurvja dobuma vidū atrodas videne. To no abām pusēm apņem plaušu ārējais apvalks, no apakšas sedz diafragma. Videnē atrodas tādi orgāni un struktūras kā tīms, tauki, krūškurvja limfmezgli, saistaudi, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, sirds, dažādi mazie un lielie asinsvadi, traheja, klejotājnervs un diafragmas nervi, barības vads, nervu pinumi.
Svarīgi pieminēt vēl vienu orgānu sistēmu krūškurvja dobumā: trahejai sadaloties, izveidojas divi lielie bronhi, kas, turpinot zarošanos, dalās mazākos bronhos, gluži kā koka zari. Bronhi atrodas plaušās, arī tās ir divas, labā un kreisā. Anatomiski plaušas mēdz iedalīt daivās un segmentos. [2]
Biežākie iemesli sāpēm krūtīs
Pētījumi rāda, ka apmēram trešdaļā vai pat pusē gadījumu pie vainas būs sāpes balsta un kustību aparātā jeb muskuloskeletālas sāpes, piektdaļa sūdzību būs saistītas ar gremošanas traktu, 10% tā būs stenokardija, 5% izraisīs elpošanas problēmas, bet pavisam mazai daļai (2—4%) sāpju iemesls ir miokarda infarkts. [1]
Dzīvībai bīstamas sāpes: pazīmes
Kad steidzami jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība?
- Ja zini, ka esi sirds slimnieks (zināma stenokardija, sirds mazspēja, grūti kontrolēta hipertensija) un progresē sāpes krūtīs, kas nepāriet miera stāvoklī, ir citādas nekā stenokardijas lēkmes gadījumā (miokarda infarkts).
- Parādījušās pēkšņas sāpes mugurā, ļoti spēcīgas, asas, plēsošas sāpes (aortas disekcija).
- Traumas vai operācijas dēļ ilgstoši ievērojot gultas režīmu, parādās klepus un sāpes krūtīs (plaušu embolija).
- Akūtām sāpēm krūtīs pievienojas progresējošs elpas trūkums, elpošanā piedalās palīgmuskulatūra (pneimotorakss).
- Vemšanas laikā pievienojas izteiktas un progresējošas sāpes krūšu kaula apvidū (barības vada plīsums). [1]
Sirds un sāpes krūškurvī
Stabila stenokardija jeb sāpes krūtīs asinsvadu spazmas dēļ, ko izraisa zināms palaidējfaktors (slodze, stress): sāpes brīdina, ka sirds pilnvērtīgi netiek apgādāta ar skābekli, sākas miokarda (sirds muskuļa) išēmija. Stenokardijas pazīmes ir sāpes aiz krūšu kaula, bet var būt dažādās vietās krūtīs, retāk arī sāpes virs nabas, sāpes žoklī, rokās, plecos. Stenokardiju raksturo žņaudzošas sāpes, sūdzības par to, ka spiež sirdi, smagums sirds apvidū, dažreiz dedzināšana, to var pavadīt elpas trūkums, vājums, var būt arī slikta dūša.
Ir arī ne–išēmiski kardiovaskulārās sistēmas izraisīti iemesli sāpēm krūškurvī, piemēram, nekompensētas (slikti kontrolētas) sirds mazspējas gadījumā viens no simptomiem var būt sāpes krūtīs, ko pavadīs grūtības elpot, klepus, vājums un tūska potītēs.
Arī dažādas sirds vārstuļu slimības var provocēt sāpes krūtīs, kas var būt pat ļoti līdzīgas un imitēt miokarda infarktam līdzīgas sāpes. Tāpēc jebkurā gadījumā, ja ārstam būs aizdomas par sirds iesaisti sāpju gadījumā, tiks veikta elektrokardiogramma, iespēju un laika robežās arī citi izmeklējumi — asins analīzes, ehokardiogramma un citi. [1]
Elpošanas sistēma
Pneimotorakss ir ļoti akūti risināma diagnoze, taču sāpju iemesls var būt arī pneimonija, ja iesaistīta pleira. Jāatceras, ka pašas plaušas nesāp, jo tajās nav nervu. Pneimoniju atpazīs ārsts, auskultējot plaušas (vai nepieciešamības gadījumā veiks plaušu rentgenu), ja sūdzēsies par produktīvu klepu un drudzi. [1]
Gremošanas orgānu sistēma
Atviļņa slimība izpaužas kā kamola sajūta kaklā un dedzinošas sāpes aiz krūškurvja, turklāt sāpes gluži kā miokarda infarkta gadījumā var izstarot uz rokām, žokli, muguru un kaklu! Ņemot vērā simptomu līdzību un izvērtējot riska faktorus, šādu pirmreizēju sāpju gadījumā ārsts, visticamāk, nolems vispirms izslēgt miokarda infarkta diagnozi un tikai tad sākt atviļņa slimības ārstēšanu ar diētu un protonu sūkņu inhibitoriem. [1]
Muskuloskeletālās sistēmas sāpes
Vieni no biežākajiem iemesliem ir starpribu muskuļu sāpes dažādu iemeslu dēļ: trauma, pārslodze fiziskās aktivitātēs, starpribu nervu iesaiste. Jāatceras, ka izteikti sāp arī ribu lūzums, bet osteoporozes gadījumā riba var lūzt arī bez pamanītas traumas! [1]
Psihiatriskā veselība un sāpes
Arī panikas lēkme var provocēt sāpes krūtīs. Pēkšņa baiļu sajūta var ilgt dažas minūtes, stundu vai pat vairāk. Tāpat sāpes krūtīs var būt depresijas vai somatizācijas dēļ bez cita izskaidrojama iemesla. [1]
Literatūra
- McConaghy J.R. (2019) Outpatient evaluation of the adult with chest pain, UpToDate database
- Sabiston and Spencer Surgery of the Chest, Ninth Edition (2016) Anatomy of the Thorax, Elsevier, Inc.
