Mugurkaula plecu un kakla daļa
Lai saprastu, kāpēc sāp muguras augšdaļa, kāpēc sāp plecu daļa, jāsaprot, ka mugurkaulu veido skriemeļi, kas savā starpā savienoti vienotā rindiņā, veidojot ieliekumus un izliekumus. Principā visi skriemeļi jostas un krūšu daļā ir ļoti līdzīgi. Īpašāka skriemeļu anatomija ir spicītē, precīzāk, kakla daļā.
Skriemeļi
Atlass jeb pirmais kakla skriemelis ir ļoti īpašs: tam nav ķermeņa kā pārējiem skriemeļu brāļiem, tas ir gredzenveida, ar tukšu vidu. Otrais kakla skriemelis atšķiras ar dobu vidu, jo, lai savienotos kopīgā locītavā ar atlasu, tam vajadzīgs īpašs izaugums, ko sauc par zobu.
Pārējos kakla skriemeļus (no trešā līdz sestajam) radioloģiskos aprakstos apzīmē no C3 līdz C6, tiem ir ķermenis, speciāli izaugumi un atverītes, proti, tie līdzinās pārējiem skriemeļiem, ko esam redzējuši anatomijas attēlos. Septītais jeb noslēdzošais kakla skriemelis ir īpašs ar to, ka noslēdz mobilākās mugurkaula daļas secību un nodod stafeti daudz neelastīgākajai krūšu skriemeļu daļai. Tam ir īpaši garš mugurējais izaugums, ko ar roku varam sataustīt kakla aizmugurē, kad paliecam galvu uz leju. [5]
Starpskriemeļu diski un saites
Starpskriemeļu diski (attēls) ir veidojumi starp skriemeļiem, kuros nav asinsvadu vai nervu, tie ir kā cieta, elastīga želeja. Disks strādā gan kā kustību stabilizētājs mugurkaulā, gan kā amortizētājs, novēršot risku, ka skriemelis cietīs no kāda spēcīgāka trieciena (piemēram, lecot no augstuma). Dzimšanas brīdī trešdaļu no mugurkaula garuma veido tieši starpskriemeļu diski, vēlāk šī attiecība mazinās, skriemeļiem augot straujāk.
Skriemeli priekšpusē un aizmugurē no ārpuses sedz priekšējā un mugurējā garā saite, tās stiepjas visa mugurkaula garumā. Lai mugurkaulu noturētu vietā, iesaistās arī citas saites: dzeltenā saite, starpskriemeļu izaugumu saites. [5]
Muskuļi
Aizmugurējā kakla muskulatūra sadalīta trīs daļās: virspusējie, vidējie un dziļie muskuļi. Virspusējā grupā ir trapecveida muskulis, kuru ar neapbruņotu aci var redzēt trenētiem cilvēkiem, īpaši celšanas un nolaišanas vai pievilkšanas brīdī, kustībā iesaistot lāpstiņu.
No priekšējiem kakla muskuļiem vispamanāmākais muskulis ir ar vareno nosaukumu musculus sternocleidomastoideus, kuru redzam un sataustām, kad galvu pagriežam pa labi vai pa kreisi: pretējā pusē kakla garumā sasprindzinās iegarens muskulis. [5]
Nervu struktūras
Kakla daļā (tāpat kā visā mugurkaulā) ir muguras smadzenes, kas pa lielo galvaskausa atveri iznāk no smadzenēm un virzās lejup līdz pat mugurkaula lejasdaļai, jostas otrā skriemeļa līmenim, un nervu saknītes, kas pa īpašām atverēm iznāk no muguras smadzenēm. Muguras smadzeņu apkārtmērs C6 līmenī ir 38 milimetri! [5]
Iemesli sāpēm kaklā un plecos
Deģeneratīvas izmaiņas kakla mugurkaula daļā ir visbiežākais iemesls, kāpēc rodas sāpes plecos un sprandā (visbiežāk C4 – C7 līmenī), ko sauc par cervikalģiju. Kad kakla izliekums ir fizioloģisks, tā ir sekla lordoze jeb viegls mugurkaula ieliekums. Deģeneratīvu procesu ietekmē lordoze padziļinās un rodas problēmas, turklāt tā var kombinēties ar krūšu daļas kifozes jeb izliekuma pastiprināšanos patoloģiskā apmērā. [1]
Muskuļu sāpes
Savilkts kakls, savilkts sprands, savilkts plecs, kakla sastiepums, sastiepts kakla muskulis izpaužas kā sāpes vai stīvums kakla daļā. Iemesli: nesena trauma, stress vai ikdienas ieradumi (slikta stāja, statisks darbs, miega traucējumi). Šādu sāpju gadījumā nav jāveic specifiski izmeklējumi, bet tās var ilgt pat sešas nedēļas (protams, ja novērsts izraisītājs). [1]
Sāpes kakla spondilozes dēļ
“Spondiloze” ir nespecifisks termins, kā aprakstīt deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā. Šādas izmaiņas var provocēt arī nervu saknīšu iesaisti, tad sāpes sauc par radikulopātiju. [1]
Sāpes starpskriemeļu disku izmaiņu dēļ
Notiek disku deģenerācija, attīstās sāpes, stīvums kaklā, dažreiz sāp arī rokas, pleci. Īpaši sāpes provocē ilgstoša statiska poza: lasīšana, transportlīdzekļa vadīšana, sēdēšana pie datora. [1]
Pātagas cirtiens jeb “whiplash”
Šādu kakla daļas traumu iegūst mehāniski, ar spēcīgu triecienu, piemēram, kad strauji nobremzē automašīnu. Notiek pēkšņa kakla atliekšana un saliekšana, var bojāt gan starpskriemeļu locītavas, gan diskus, saites, muskuļus un nervu saknītes. Nopietnos gadījumos var lūzt vai dislocēties arī kakla skriemelis.
Tā kā dažreiz sāpes neparādās uzreiz pēc avārijas vai cita trieciena, vienmēr vizītē pie ārsta pastāsti par šādu nesenu traumu, pat ja tā bijusi pirms vairākām dienām. [1]
Radikulopātija
Sāpēt var kaklā, plecos, rokās kombinācijā ar muskuļu vājumu, jušanas traucējumiem, traucētiem cīpslu refleksiem. Biežākie iemesli ir spondiloze, disku protrūzijas un trūces, infekciozi procesi (piemēram, Laimas slimība). [3]
Ko darīt, ja sāp spranda un plecs?
- Dodies pie ārsta, lai noteiktu precīzu diagnozi un ārstēšanu.
- Nenoklusē traumas un citus sāpes pavadošos simptomus.
- Akūtu sāpju mazināšanai vari izmantot aptiekā nopērkamus bezrecepšu medikamentus (pretsāpju tabletes, pretsāpju plāksteri un ziedes).
- Nebaidies no kustībām, ieplāno vizīti pie fizioterapeita vai rehabilitologa! [2; 4]
Literatūra
- Isaac Z. (2020) Evaluation of the adult patient with neck pain, UpToDate database
- Isaac Z. (2020) Management of non-radicular neck pain in adults, UpToDate database
- Robinson J. (2020) Clinical features and diagnosis of cervical radiculopathy, UpToDate database
- Robinson J. (2020) Treatment and prognosis of cervical radiculopathy, UpToDate database
- Dodwad M.S.N. et al. (2015) Textbook of the Cervical Spine, 1, 3-21
