Ko drīkst, ko nedrīkst, ja sāp

Vai sāpju gadījumā jāpārtrauc kustēties?

Tas ir mīts, ka sāpes nozīmē nekustīgu dzīvesveidu, jo patiesībā, lai tiktu no sāpēm vaļā, ir jākustas un draudzīgi jāuzklausa fizioterapeita padomi. Bet nav dūmu bez uguns. Kāpēc radies šāds mīts?

Akūtas sāpes un kustības

Vai drīkst sportot, ja, nepareizi ceļot ko smagu, gadījusies trauma vai savilkta mugura? Pirmā izvēle tomēr būs citas metodes, nevis vingrošana. Pie fizioterapeita uz vingrošanu tiks nosūtīti tikai tie cilvēki, kam konstatēs nopietnu iespējamību sāpju pārejai hroniskā formā, piemēram, ja ir blakusslimības. Pārējiem palīdzēs pretsāpju medikamenti, muskuļus atslābinoši preparāti, siltuma kompreses un masāža. [1]

Kad akūtais periods tuvojas beigām

Kad jānovērš akūtu sāpju transformācija hroniskās sāpēs vai jāveic profilaktiski pasākumi atkārtotas sāpju epizodes novēršanai, fiziskās aktivitātes ir tieši tas, kas vajadzīgs. Un tas nekas, ka, veicot vingrojumus, sāp. No sāpēm nevajag baidīties, jo vingrošana pakāpeniski mazinās sāpes, atjaunos ķermeņa kustīgumu, spēku, lokanību.

Jo mazāk kustību, jo stīvāks un mazkustīgāks kļūs ķermenis, bet sāpes pastiprināsies. Jo vairāk pastiprināsies sāpes, jo mazāks būs iespējamais kustību apjoms. Šo apburto loku pārtraukt var tikai fiziska aktivitāte, vien jāatceras, ka aktivitātes veidam un apjomam jābūt piemērotiem vecumam un veicēja spējām! [2]

Literatūra