Muskuļu sāpes jeb mialģija ir bieža sūdzība. Nebūs melots, ja apgalvosim, ka sāpes muskuļos, muskuļu sūrstēšanu kādreiz jutis katrs no mums: muskuļu sāpes pēc treniņa, kādas nejaušas traumas vai citā situācijā. Biežākie mialģijas iemesli ir pārmērīga fiziska piepūle, trauma un infekcijas slimības. [1]
Kas ir muskulis un ko tas dara?
Mūsu ķermenī ir trīs veidu muskuļi: gludie muskuļi, sirds un šķērssvītrotie muskuļi. Gludā muskulatūra sedz iekšējos orgānus, bet šķērssvītrotā tiek trenēta katru dienu: ejot, skrienot, liecoties, stiepjoties, ceļot smagumus… Tā atrodama pat mazā pirkstiņa falangā!
Smalkas muskuļu šķiedras ir sakopotas kūlīšos, kas veido mūsu muskuļus. Muskuļu galvenā funkcija ir kontrakcija, proti, spēja mainīt muskuļa garumu, lai tas veiktu kādu kustību. Ikdienā ar muskuļu palīdzību veicam trīs veidu kontrakcijas: koncentrisku (slodzes iespaidā muskulis saīsinās), ekscentrisku (slodzes iespaidā muskulis pagarinās) un izometrisku (notiek kontrakcija, bet slodzes dēļ muskulis savu garumu nemaina).
Katrs muskulis mūsu ķermenī ir radīts konkrētas funkcijas veikšanai. Muskuļi atšķiras pēc formas: tie var būt gan vēdekļa formā (piemēram, lielais krūšu muskulis), gan kūlīša (pīnes) formā (piemēram, bicepss vai deltveida muskulis).
Lai muskulis atrastos savā vietā, darbotos tandēmā ar skeletu un veidotu funkcionējošu locītavu, tas pie skeleta stiprinās ar īpašiem saistaudiem, ko sauc par cīpslām, bet kaulu ar kaulu savieno saites [2]
Ja kādā no šīm anatomiskajām vienībām rodas bojājums, dažādu bioķīmisku procesu ietekmē mēs jūtam sāpes.
Muskuļu sāpju iemesli
- Infekcija: vīrusu, baktēriju, sēnīšu. Tad muskuļu sāpes var pavadīt tādi simptomi kā drudzis, izsitumi, saaukstēšanās vai vēdera vīrusa simptomi.
- Neiekaisīgi sāpju sindromi: fibromialģija, hronisks noguruma sindroms.
- Reimatoloģiskas un autoimūnas slimības: polimiozīts, dermatomiozīts, reimatoīdais artrīts, vaskulīts, spondiloartropātija, sistēmas sarkanā vilkēde.
- Metaboliskie traucējumi: osteomalācija, C vitamīna deficīts.
- Endokrinoloģiski iemesli: hipotireoze, virsnieru nepietiekamība.
- Medikamenti, piemēram, statīni. Arī pēc vakcinācijas visi muskuļi var neilgi sāpēt.
- Psihiatriskas slimības fonā: depresija, garastāvokļa traucējumi.
Lokalizētas (piemēram, tikai kāju vai tikai roku, vai tikai viena pirksta) mialģijas iemesli:
- pēc fiziskām aktivitātēm (parasti tādām, kas bijušas pāri spēkiem),
- mīksto audu bojājuma dēļ (bursīts jeb locītavas somiņas iekaisums, trauma vai infekcija),
- miofasciālo sāpju sindroma dēļ,
- tādu nopietnu un ne tik biežu iemeslu dēļ kā muskuļa infarkts vai piomiozīts. [1]
Kad dodies pie ārsta pēc palīdzības, apdomā atbildes uz vairākiem jautājumiem.
- Vai muskuļu sāpes sākušās pakāpeniski vai pēkšņi?
- Vai bija kāda trauma vai forsēta fiziskā aktivitāte, kas provocēja sāpes?
- Vai muskuļu sāpes un stīvums no rītiem ir izteiktāks nekā pa dienu un vakarā?
- Vai muskuļu sāpes ir locītavu rajonā?
- Vai sāpes ir simetriskas? Kurās ķermeņa daļās?
- Vai sāpīgajā ķermeņa daļā ir apsārtums, tūska un siltums? Cik ļoti sāp, pieskaroties sāpīgajam muskulim?
- Vai sāpes pavada muskuļu vājums, nespēks, krampji?
Noteikti pastāsti ārstam, ja tev ir nomākts garastāvoklis, aizcietējums, nespēks, drudzis vai mazliet paaugstināta temperatūra, sāpes locītavās un locītavu tūska, jušanas traucējumi, izsitumi, ķermeņa masas izmaiņas, slikta dūša, vemšana vai caureja. Pastāsti, kādus medikamentus ikdienā lieto.
Ja kādu no šiem jautājumiem speciālists neuzdod, šī informācija jāpastāsta pašam, jo tas palīdzēs ārstam ātrāk noteikt diagnozi un palīdzēt!
Pirmā palīdzība: ja sāp muskuļi
Ja ir zināms sāpju iemesls, piemēram, pret gultas malu sasista kāja vai ar pārlieku treniņu slodzi sākta maratonu sezona, varēs iztikt ar bezrecepšu medikamentiem un konsultāciju ar farmaceitu. Ja trauma nav bijusi, vēlama vizīte pie ārsta, lai atklātu sāpju iemeslu un to risinātu.
Gaidot vizīti pie ārsta un konsultējoties ar farmaceitu (pastāsti par savām blakusslimībām un citiem ikdienā lietotajiem medikamentiem), viens no pretsāpju zāļu stūrakmeņiem ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Tie ir gan tablešu veidā, gan arī lokāli kā ziedes vai plāksteri gadījumiem, kad sāpes ir lokalizētas kādā noteiktā vietā. [3; 4]
Ja ir kāju krampji, to atvieglošanai var noderēt magnija preparāti (vai dzelzs, ja ir dzelzs deficīta anēmija) un:
- staigāšana, kājas izkratīšana un pacelšana,
- karsta duša ar strūklu tieši uz savilkto muskuļa zonu piecas minūtes;
- citos gadījumos palīdzēs masāža ar ledu (uzmanīgi, bez tiešas saskares ar ādu, jo var veidoties ādas bojājums). [5]
Literatūra
- Shmerling R.H. (2020) Approach to the patient with myalgia, UpToDate database
- Hombach-Klonisch S. et al. (2019) Sobotta Clinical Atlas of Human Anatomy, 1, 1-37
- Tauben D. (2020) Approach to the management of chronic non-cancer pain in adults, UpToDate database
- Tauben D. (2020) Pharmacologic management of chronic non-cancer pain in adults, UpToDate database
- Winkelman J.W. (2019) Nocturnal leg cramps, UpToDate database
