Muguras jostas daļa
Dzīves laikā sāpes muguras lejasdaļā pieredz 84% pasaules iedzīvotāju. Lielākajā daļā gadījumu šīs sāpes pāriet pašas no sevis un nekāda īpaša palīdzība nav nepieciešama. [1] Bet ko darīt, ja muguras sāpes nepāriet? Ko darīt, ja ļoti sāp mugura? Kādas zāles lietot?
Muguras jostas daļas anatomija
Mugurkaulu jostas daļā veido pieci skriemeļi. Starp katru no tiem ir starpskriemeļu disks, kas ir cietai želejai līdzīga viela un strādā kā labs amortizators. Vai zināji, ka pieaudzis cilvēks no rīta ir par centimetru vai diviem garāks? Tik ievērojamas izmaiņas izskaidrojamas ar šķidruma kustību starpskriemeļu diskos. [2; 3]
Spiedienu, kāds jānotur starpskriemeļu diskam, pastiprina pavisam ikdienišķas darbības, piemēram, kad klepojam, spiediens pieaug par 5 – 35%, kad palecamies, par 40%, kad noliecamies uz priekšu, par 150%, bet, ja 20 kilogramus smagu priekšmetu celsim ar taisnām kājām un noliektu muguru, spiediens starpskriemeļu diskos pieaugs par 169%! [3]
Mugurkaulu stabilizē saites un muskuļi, kas piegulst mugurkaulam. Katra skriemeļa līmenī no speciālām atverēm iznāk nervu saknītes. [2; 3] Muguras daļā muskuļus iedala dziļajos un virspusējos, tāpēc trauma vai kāda cita problēma jebkurā no tiem var būt iemesls sāpēm mugurā. [3]
Kāpēc rodas sāpes jostas daļā un sāpes krustos?
Ļoti lielu daļu gadījumu veido t.s. nespecifiskās muguras sāpes. Lielākoties tās ir sāpes balsta un kustību aparātā jeb muskuloskeletālas sāpes, piemēram, ja savilkta mugura, precīzāk neveiksmīgi savilkts muguras muskulis.
Medicīniska iejaukšanās daudz lielākā mērā nepieciešama tikai 10% problēmu, piemēram, ja tā ir radikulopātija (nervu saknīšu izraisītas sāpes mugurā). Bojājumu var izraisīt gan deģeneratīvi procesi mugurkaulā, gan starpskriemeļu disku protrūzijas un citi iemesli.
Kā specifiskāks muguras sāpju iemesls jāmin skriemeļa kompresijas lūzums, turklāt ne vienmēr iemesls ir acīmredzama trauma.
Kompresijas lūzums nereti mēdz būt osteoporozes gadījumā vai tad, ja ilgstoši jālieto kortikosteroīdi tablešu veidā.
Trešais iemesls ārpus nespecifiskām sāpēm ir mugurkaula kanāla stenoze, biežāk šādas problēmas izraisa spondiloze un spondilolistēze.
Citi sāpju iemesli:
- ankilozējošs spondilīts,
- osteoartrīts,
- skolioze un hiperkifoze,
- psiholoģisks distress,
- ar muguru nesaistīti iemesli: pankreatīts, nierakmeņi, pielonefrīts, aortas aneirisma, herpes zoster infekcija.
Noteikti sazinies ar savu ārstu, ja sāp mugura un nesen tev veikta procedūra mugurkaula rajonā (piemēram, spinālā anestēzija) vai ja līdztekus muguras sāpēm ir:
- izteikts svara zudums,
- drudzis vai svīšana naktī,
- vājums, gaitas nestabilitāte, kritieni,
- urīna vai fēču nesaturēšana.
Kā palīdzēt akūtu nespecifisku muguras sāpju gadījumā?
Galvenais aspekts ir simptomu atvieglošana. No nefarmakoloģiskām metodēm sāpju akūtajā posmā var palīdzēt sāpošās vietas sildīšana (atslābinās savilkto muskuli un atvieglos sāpes), masāža (ja arī zinātne par efektivitāti vēl strīdas, tad labsajūtu veicinās noteikti) un akupunktūra (droša metode, mazticams, ka attīstīsies blaknes).
Medikamenti
Lai atvieglotu sāpes, kas ar nefarmakoloģiskām metodēm nepāriet, plaši tiek izmantoti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), kurus rekomendē lietot īstermiņā (ne ilgāk par 2 – 4 nedēļām). Dažreiz kombinācijā pievieno kādu muskuļu relaksantu, kas ir recepšu zāles un jālieto tikai tad, ja ārsts šo medikamentu izrakstījis.
Ja nav nekādu kontrindikāciju, tad pretsāpju terapijā tiek izmantots ibuprofēns 400—600 mg četras reizes dienā vai kāds cits no NSPL grupas (piem., diklofenaks, deksketoprofēns u.c.) recepšu vai bezrecepšu līdzekļiem atļauto devu robežās. Ja slimo ar kādu nieru, sirds vai kuņģa–zarnu trakta problēmu, noteikti ārstam vai farmaceitam pavaicā, vai drīksti šīs zāles izvēlēties sāpju mazināšanai.
Interesanti, ka vēsturiski pirmais līdzeklis muguras jostas daļas sāpju mazināšanai ir bijis paracetamols. Šobrīd zinātne gājusi uz priekšu, lielākoties tiks rekomendēti citi līdzekļi, bet paracetamols atstāts kā alternatīva sāpju terapijā tiem, kam NSPL ir kontrindicēti, piemēram, grūtniecēm. [4]
Bet ja sāpes ir hroniskas?
Ja ilgstoši sāp tad pati svarīgākā ir pašaprūpe un fiziskās aktivitātes, bet medikamentozo terapiju pielāgo ģimenes ārsts, neirologs, algologs.
- Neatkarīgi no sāpju intensitātes jācenšas saglabāt fiziski aktīvs dzīvesveids.
- Hronisku sāpju gadījumā stāvokli var atvieglot sāpīgā muskuļa sildīšana ~20 minūtes un tad viegla stiepšana.
- Fizioterapija ir droša metode, samazina sāpju simptomus, veicina muguras funkciju atjaunošanos. Izvēlies sev tīkamāko vingrošanas veidu: joga, pilates, aeroba slodze, fitnesa programma vai individuāls treniņš pie fizioterapeita vai sporta trenera. [5]
Literatūra
- Wheeler S.G. (2019) Evaluation of low back pain in adults, UpToDate database
- Firestein & Kelly’s Textbook of Rheumatology, 11.edition. Low Back Pain. 753-775.e4
- Magee D.J. (2014) Lumbar Spine. Orthopedic Physical Assessment, Chapter 9, 550-648
- Knight C.L. (2020) Treatment of acute low back pain, UpToDate database
- Chou R. (2020) Subacute and chronic low back pain: Nonpharmacologic and pharmacologic treatment, UpToDate database
