Locītavu sāpes

    Mūsu ķermenis, veicot kustības, strādā kā ideāls mehānisms, un katra detaļa ir no svara. Ja kādā detaļā ir problēma, cieš spēja brīvi un nepiespiesti kustēties. Kustību anatomijā ir iesaistīts viss: no sīkākajām nervu sinapsēm, centrālās un perifērās nervu sistēmas sadarbības līdz muskuļiem un locītavām, kas šo darbu paveic.

    Locītavu veidi

    Mūsu roku, kāju, mugurkaula, arī galvaskausa daļas ir savienotas ar dažādu veidu locītavām.

    Fibrozās locītavas atrodas galvaskausā. — Galvaskausā? Tiešām? Kādas gan locītavas var būt galvaskausā?! Tur taču nekas nelokās! — Padomājam vēlreiz! Mazulis lielākoties dzimst ar galviņu pa priekšu, un daba tā izkārtojusi tādēļ, lai dzemdību procesā galviņa varētu “ielocīties” un brīvāk iziet caur dzemdību ceļiem. Vēlāk šīs “locījumu vietas” kļūst stingrākas, bet joprojām ir redzamas un galvaskausa kaulus savieno kā šuves, kas pēc būtības ir nekustīgas locītavas!
    Skrimšļu locītavas atrodas krūšu kaula un ribu savienojuma vietā. Kad ieelpojam, krūškurvis izplešas un līdzi kustas arī šīs locītavas.
    Divus kaulus, kas savā starpā savienoti ar īpašām membrānām, sauc par sinoviālajām locītavām, pie kurām pieder elkoņa locītava un ceļa locītava. Bet arī šīs locītavas var būt dažādas: plakanas, sedlveida, bumbas tipa un maisa tipa. Katrai no šīm formām ir nozīme, lai veiktu pareizu un precīzu kustību. [1]

    Sāpes locītavā – ko tas var nozīmēt?

    Sāpes locītavā ir nevis slimība, bet kādas slimības simptoms; iemesli un risinājumi var būt dažādi. Ārsta uzdevums ir atšķirt, vai sāp locītava, muskulis vai tomēr abi kopā.

    Sāpes locītavā sauc par artrītu. Ja sāpes ir tikai vienā locītavā, tas ir monoartrīts, ja vairākās, tad poliartrīts. Artrīta gadījumā sāpes pastiprina kustība, pamazām kustības sāpju dēļ kļūst ierobežotas, bieži ir locītavas tūska un apsārtums. Tomēr lielāko un “dziļāko” locītavu bojājumiem var nebūt simptomu, kas redzami ar neapbruņotu aci, piemēram, pleca vai gūžas locītavu neredzēsim tūskainu vai apsārtušu, šeit bojājumu palīdzēs noteikt tikai attēldiagnostikas metodes (rentgenogramma, magnētiskā rezonanse).

    Biežākie monoartrīta iemesli ir trauma, infekcija, kristālus uzkrājošās locītavu slimības, osteoartrīts, sistēmiskas reimatoloģiskas slimības un mehāniski locītavas bojājumi. [2]

    Trauma

    Traumas brīdi mēs parasti atceramies un varam par to pastāstīt. Bet, protams, ir gadījumi, kad dažādu apziņas stāvokli ietekmējošu vielu (alkohols, narkotikas) vai notikumu (avārija ar samaņas zudumu) dēļ var gan neatcerēties, gan nejust traumas momentu.
    Traumas var būt dažādas: lūzumi, dislokācijas, saišu sastiepumi vai plīsumi. [2]

    Infekcijas

    Kā viens no infekcioza artrīta iemesliem Latvijā noteikti jāpiemin Laimas slimība, kas rodas apmēram 10% gadījumu. Laimas slimība klasiski izpaužas pēc ērces koduma ar apļveida apsārtumu (centrā bālāku), ko sauc par migrējošo eritēmu. Ja tādu ieraugi, dodies pie ārsta, jo nepieciešama antibakteriāla terapija.

    Kristālus uzkrājošas locītavu slimības

    Visplašāk zināmā no kristālus uzkrājošām locītavu slimībām ir podagra. Senos laikos ar to slimoja turīgākā sabiedrības daļa, jo podagra saistīta tieši ar uztura pārspīlējumiem. Ļoti klasiskos podagras gadījumos tiek skarta kājas īkšķa locītava. Lēkmes gadījumā ir akūtas, straujas sāpes, tūska, apsārtums. Neārstētos gadījumos podagra izplatās arī uz citām locītavām. [2]

    Kā palīdzēt?

    Vienmēr jākonsultējas ar ārstu, jo patvaļīgi izraudzīta pretsāpju terapija nevar būt risinājums. Bet ir iespējams locītavas pasargāt no tālāka bojājuma.

    Kā rīkoties, ja sāp locītavas?

    • Respektē sāpes, bet ar mēru. Locītavai kaitēs gan pārāk mazkustīgs dzīvesveids, gan forsēta fiziskā slodze.
    • Divu stundu sāpju likums: ja sāpes pēc aktivitātes saglabājas ilgāk par divām stundām, ir darīts pārāk daudz.
    • Ceļot smagu priekšmetu, izlīdzini svaru, smaguma celšanā iesaisti lielākās locītavas.
    • Mazini savu svaru, lai slodze uz locītavām būtu mazāka.
    • Domā par savu stāju, sēdēšanas un darba paradumiem.
    • Ja ir kāda sāpoša locītava, pasargā to, izmantojot palīgierīces, piemēram, ortozes.
    • Plāno, organizē atpūtu.
    • Locītavu veselībai būtiski, lai iemācāmies pareizi rūpēties par locītavām — dodies pie fizioterapeita vai rehabilitologa! [3]

    Literatūra

    1. Hombach-Klonisch S. et al. (2019) Sobotta Clinical Atlas of Human Anatomy, 1, 1-37
    2. Helfgott S.M. (2019) Monoarthritis in adults: Etiology and evaluation, UpToDate database
    3. Gecht-Silver M.R. (2020) Overview of joint protection, UpToDate database

    Saistītie produkti:

    Dolobene™ gels 50 g

    Aktīvā viela: Dimethylis sulfoxidum, Dexpanthenolum, Heparinum natricum.

    Olfen 140 mg ārstnieciskais plāksteris N2

    Aktīvā viela: Diclofenacum natricum.

    Olfen gels 23,2 mg/g, 100 g

    Aktīvā viela: Diclofenacum diethylaminum.

    Aicinām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma.
    ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI