Sāpes vēderā

Sāpes vēderā slēpj dažādus iemeslus un prasa dažādus risinājumus. Lai labāk izprastu, kas vēderā var sāpēt, jāpārzina ķermeņa anatomiskā uzbūve.

Vēdera dobuma anatomija

Vēdera dobums ir klāts ar īpašu membrānu, ko sauc par vēderplēvi. Vēdera dobuma augšgalā tā savienota ar diafragmu, priekšpusē ar vēdera sienas muskulatūru, mugurpusē ar mugurkaulu, ribām un daļu gūžas kaula, apakšā ar iegurni.

Lai vieglāk noteiktu sāpju atrašanās vietu, vēdera/iegurņa dobuma zonu iedomāti var sadalīt četros kvadrantos: labais augšējais, kreisais augšējais, labais apakšējais un kreisais apakšējais kvadrants. Sīkāk vēdera sienu mēdz iedalīt deviņos reģionos, piemēram, reģions virs nabas tiek saukts par epigastriju.

Vēdera/iegurņa dobumā ir šādi orgāni: aknas, žultspūslis, liesa, aizkuņģa dziedzeris, virsnieres, nieres, urīnvadi, kuņģis, tievā zarna un resnā zarna, urīnpūslis, dzemde sievietēm, prostata vīriešiem.
Vēdera sienu no priekšas sedz vairākas kārtas muskuļu. Pašā vēdera priekšā ir baltā līnija, proti, saistaudu sakopojums no krūšu kaula gala līdz kaunuma kaulam. [1]

Akūtas vai hroniskas sāpes?

Vēdera sāpēm, atšķirībā no muguras sāpēm vai citām sāpēm balsta un kustību aparātā, nav tik strikta apzīmējuma, lai noteiktu, vai tās ir akūtas sāpes (pēkšņas sāpes vēderā, spēcīgas sāpes vēderā) vai tomēr jau hroniskas sāpes (ilgstoši sāp vēders). Var gadīties, ka arī hronisku sāpju gadījumā rodas vēl nebijušas sāpju sajūtas vai sācies sāpju uzliesmojums.

Sāpes, kas ilgst pāris dienu vai stundu un to intensitāte pieaug, pavisam noteikti ir akūtas. Tāpēc sāpes, kas nemainās un ilgst mēnešiem vai gadiem, klasificē kā hroniskas.

Kur sāp?

Iespējamo sāpju iemeslu nedaudz precīzāk var noteikt pēc sāpju lokalizācijas.

Sāpes vēdera kreisajā pusē – kreisais augšējais kvadrants

• Splenomegālija: sāpes un diskomforts, sāpes kreisajā plecā, ātra sāta sajūta.
• Liesas infarkts: ļoti spēcīgas sāpes kreisajā augšējā kvadrantā. Parasti līdz ar tādām blakusslimībām kā koagulācijas traucējumi, mirdzaritmija, splenomegālija.
• Liesas abscess: reti gadījumi, jābūt drudzim.
• Liesas plīsums: traumas rezultātā, sāpes pieaug ieelpojot.

Sāpes epigastrijā (sāpes aiz krūšu kaula/pakrūtē)

• Akūts miokarda infarkts: jā, arī sāpes vēderā var būt miokarda infarkta pazīme! Pievienosies tādi simptomi kā nogurdināmība, elpas trūkums. Parasti zināmu kardiovaskulāro slimību fonā.
• Akūts pankreatīts: akūtas jostveida sāpes.
• Hronisks pankreatīts: hroniskas jostveida sāpes.
• Kuņģa/divpadsmitpirkstu zarnas čūla: sāpes ir visizteiktākais simptoms.
• Atviļņa slimība: būs arī dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, regurgitācija, disfāgija.
• Gastrīts, gastropātija: līdzīgi kā atviļņa slimībai, var būt slikta dūša, vemšana.
• Funkcionāla dispepsija: ātra sāta sajūta pēc ēšanas, pilnuma sajūta, dedzināšana, sāpes. Nav strukturālu audu izmaiņu.
• Gastroparēze: slikta dūša, vemšana, sāpes, sāta sajūta, pilnuma sajūta, vēdera pūšanās.

Sāpes vēdera labajā pusē — labais augšējais kvadrants

• Žults kolikas: intensīvas, trulas sāpes, var būt arī epigastrijā. Ilgst 30—60 minūtes. Var būt slikta dūša, vemšana.
• Akūts holecistīts: sāpes ilgst 4 – 6 stundas, var būt drudzis.
• Akūts holangīts: drudzis, dzelte, sāpes.
• Akūts hepatīts: vājums, slikta dūša, vemšana, anoreksija. Var būt dzelte, tumšs urīns, gaišas krāsas fēces.
• Aknu abscess: drudzis un sāpes, riska faktori ir cukura diabēts, aknu transplantāts.

Sāpes vēdera lejasdaļā

• Apendicīts: labajā apakšējā kvadrantā, sākotnēji sāpes novēro ap nabu, tad tās lēnām migrē uz leju pa labi. Var būt slikta dūša, vemšana.
• Divertikulīts: kreisais apakšējais kvadrants, sāpes konstantas, ilgst vairākas dienas.
• Nierakmeņi: sāpes parādās brīdī, kad akmens no nieres bļodiņas migrē uz leju pa urīnvadiem. Var imitēt muguras sāpes.
• Pielonefrīts: sāpīga urinācija, nepieciešamība biežāk urinēt, urīns ar asins piejaukumu (hematūrija), drudzis, drebuļi.
• Cistīts: sāpes virs kaunuma kaula, saistās ar sāpīgu, neatliekamu urināciju, hematūriju.
• Infekciozs kolīts: caureja un sāpes vēderā. [1]

Bērni un pusaudži

Vēdera sāpes bērnam un pieaugušajam nedaudz atšķiras. Zīdainim sāp vēders, jo traucē kolikas, bet bērnam sāp vēders biežāk šādu iemeslu dēļ: aizcietējums, vēdera vīruss vai bakteriāla infekcija, urīnceļu infekcija, streptokoku faringīts (jo paralēli kakla sāpēm un drudzim var attīstīties arī sāpes vēderā), pneimonija, norīts svešķermenis (ļoti jāuzmanās ar magnētiem: tie nav domāti mazuļiem. Ja bērns norij magnētu, sekas var būt neatgriezeniskas!). [3]

Ko darīt, ja sāp vēders?

Palīdzības apjomu un veidu noteiks sāpju iemesls, kuru konstatēs ģimenes ārsts, izmeklējot klātienē. Ārsts nosūtīs uz asins, urīna vai fēču analīzēm, dažreiz arī uz attēldiagnostikas izmeklējumiem (piemēram, ultrasonogrāfiju). Ja sāpes būs akūtas un steidzami vajadzēs operēt, jūs nosūtīs uz tuvāko stacionāru.

Literatūra

1. Sandra L. Hagen-Ansert (2018) Anatomic and physiologic relationships within the abdominopelvic cavity. Textbook of Diagnostic Sonography, Eighth Edition Volume One and Volume Two
2. Penner R.M. (2020) Evaluation of the adult with abdominal pain, UpToDate database
3. Neuman M.I. (2019) Causes of acute abdominal pain in children and adolescents, UpToDate database

Aicinām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI