Osteoartrīts ir biežākais artrīta veids, kāpēc sāp locītavas un nekustas tā, kā daba tām paredzējusi kustēties. Osteoartrītu ārsts var arī nejauši pamanīt radioloģiskā izmeklējumā, lai gan pazīmju nav. [2]
Ceļa locītavas osteoartrīts ir locītavas bojājums ceļgalā, biežāk pēc 50 gadu vecuma, lielākoties vienā no locītavām. [2]
Osteoartrīta pazīmes
- Locītavas sāpes: raksturīgs pakāpenisks sākums gadu gaitā. Sāpes naktī raksturīgas tikai tad, ja osteoartrīta gaita ir smaga.
- Stīvums locītavās: locītava lielākoties ir stīva no rītiem pēc pamošanās, stīvums saglabājas ne ilgāk kā pusstundu.
- Locītavas tūska: dažreiz, bieži kombinācijā ar deformācijām.
- Dažkārt, saliecot ceļgalu, dzirdama krepitācija (gurkstoša skaņa, krakšķ locītavas).
- Var būt ierobežotas kustības skartajā locītavā, vāji kājas muskuļi. [2]
Kā palīdzēt?
Vieglas slimības gadījumā pārsvarā izmanto fizioterapiju, bet, ja ir liekais svars, tas jāsamazina. Nepieciešamības gadījumā lokāli lieto pretsāpju līdzekļus.
Ja ir vidēji smagas vai smagas norises ceļgala osteoartrīts, stūrakmens aizvien ir nefarmakoloģiskās metodes, kam pievieno nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, injekcijas locītavā ar steroīdiem, tiek apsvērta ķirurģiska procedūra. [1]
Glikozamīns un hondroitīns
Glikozamīna sulfāts (1500 mg dienā) un hondroitīns (800 mg dienā) kā papildterapija ceļa osteoartrīta gadījumā var mazināt nepatīkamos simptomus, sāpes. [1] Simptomu samazināšanos (it īpaši sāpju mazināšanos) var novērot tikai pēc dažām ārstēšanās nedēļām un dažos gadījumos pat vēl vēlāk. Ja simptomu samazināšanos nenovēro pēc 2-3 mēnešiem, būtu vēlreiz jāizvērtē turpmāka ārstēšana ar glikozamīnu. [3]
Literatūra
- Deveza L.A. (2020) Management of knee osteoarthritis, UpToDate database
