Skriešana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt labu fizisko formu un uzlabot veselību. Ir dažādi skriešanas veidi: lēna skriešana, kross, intervālu skriešana, pusmaratons, maratons. Skriet var stadionā, pa meža takām, uz skrejceliņa. Kā skriet, lai nomestu svaru — arī tāds var būt mērķis. Skriešana sprintā ir anaeroba slodze (bez skābekļa izmantošanas), garo distanču skriešana ir aerobais treniņš (skābekļa izmantošana).
Kāpēc skriet ir veselīgi?
Skriešana ar samazināt risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, cukura diabētu, insultu, palīdz kontrolēt svaru un būt labā garastāvoklī. [1]
Skriešanas laikā organismā izdalās endokanabinoīdi, kas ir bioķīmiskas vielas (līdzīgas kaņepēm, tikai organisms tās ražo dabiski) un īslaicīgi rada patīkamu garastāvokli un mieru. Skriešana var kļūt par lielisku antidepresantu, uzlabot atmiņu un uztveri. [2]
Skriešana palīdz stiprināt muskuļus, locītavas, mugurkaula jostas daļu. [3]
Kā sākt skriet? [1]
- Pirmajās reizēs pamīšus ej un skrien.
- Ja ir kāda hroniska slimība, konsultējies ar ģimenes ārstu.
- Svarīgi ir arī skriešanas apavi — konsultējies ar pārdevēju, lai apavi atbilstu jūsu pēdai un treniņu režīmam.
- Skriešanas temps un skriešanas distance jāpalielina pakāpeniski. Vismaz piecas minūtes iesildies: lēns skrējiens, soļošana, kāpšana pa kāpnēm.
- Skriešanas noslēgumā jāveic stiepšanās vingrinājumi.
- Skrien regulāri! Labāk īsākas distances divas trīs reizes nedēļā, nevis sešas dienas nedēļā un tad mēnesi bez fiziskām aktivitātēm.
Literatūra
- Running for beginers. NHS. https://www.nhs.uk/live-well/exercise/running-tips-for-beginners/
- The Truth Behind ‘Runner’s High’ and Other Mental Benefits of Running. Johnn Hopkins Medicine. https://www.hopkinsmedicine.org/health/wellness-and-prevention/the-truth-behind-runners-high-and-other-mental-benefits-of-running
- Prevention. Osteoporosis. NHS. https://www.nhs.uk/conditions/osteoporosis/prevention/
