Osteoartrīts ir biežākais artrīta veids, kāpēc sāp locītavas un nekustas tā, kā daba tām paredzējusi kustēties. Osteoartrītu ārsts var arī nejauši pamanīt radioloģiskā izmeklējumā, lai gan pazīmju nav. [2]

Ceļa locītavas osteoartrīts ir locītavas bojājums ceļgalā, biežāk pēc 50 gadu vecuma, lielākoties vienā no locītavām. [2]

Osteoartrīta pazīmes

• Locītavas sāpes: raksturīgs pakāpenisks sākums gadu gaitā. Sāpes naktī raksturīgas tikai tad, ja osteoartrīta gaita ir smaga.
• Stīvums locītavās: locītava lielākoties ir stīva no rītiem pēc pamošanās, stīvums saglabājas ne ilgāk kā pusstundu.
• Locītavas tūska: dažreiz, bieži kombinācijā ar deformācijām.
• Dažkārt, saliecot ceļgalu, dzirdama krepitācija (gurkstoša skaņa, krakšķ locītavas).
• Var būt ierobežotas kustības skartajā locītavā, vāji kājas muskuļi. [2]

Kā palīdzēt?

Vieglas slimības gadījumā pārsvarā izmanto fizioterapiju, bet, ja ir liekais svars, tas jāsamazina. Nepieciešamības gadījumā lokāli lieto pretsāpju līdzekļus.

Ja ir vidēji smagas vai smagas norises ceļgala osteoartrīts, stūrakmens aizvien ir nefarmakoloģiskās metodes, kam pievieno nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, injekcijas locītavā ar steroīdiem, tiek apsvērta ķirurģiska procedūra. [1]

Glikozamīns un hondroitīns

Glikozamīna sulfāts (1500 mg dienā) un hondroitīns (800 mg dienā) kā papildterapija ceļa osteoartrīta gadījumā var mazināt nepatīkamos simptomus, sāpes. [1] Simptomu samazināšanos (it īpaši sāpju mazināšanos) var novērot tikai pēc dažām ārstēšanās nedēļām un dažos gadījumos pat vēl vēlāk. Ja simptomu samazināšanos nenovēro pēc 2-3 mēnešiem, būtu vēlreiz jāizvērtē turpmāka ārstēšana ar glikozamīnu. [3]

Literatūra

1. Deveza L.A. (2020) Management of knee osteoarthritis, UpToDate database

hindroprotektīvas vielas un devas

krampji muskuļos

Mūsu ķermenis, veicot kustības, strādā kā ideāls mehānisms, un katra detaļa ir no svara. Ja kādā detaļā ir problēma, cieš spēja brīvi un nepiespiesti kustēties. Kustību anatomijā ir iesaistīts viss: no sīkākajām nervu sinapsēm, centrālās un perifērās nervu sistēmas sadarbības līdz muskuļiem un locītavām, kas šo darbu paveic.

Locītavu veidi

Mūsu roku, kāju, mugurkaula, arī galvaskausa daļas ir savienotas ar dažādu veidu locītavām.

Fibrozās locītavas atrodas galvaskausā. — Galvaskausā? Tiešām? Kādas gan locītavas var būt galvaskausā?! Tur taču nekas nelokās! — Padomājam vēlreiz! Mazulis lielākoties dzimst ar galviņu pa priekšu, un daba tā izkārtojusi tādēļ, lai dzemdību procesā galviņa varētu “ielocīties” un brīvāk iziet caur dzemdību ceļiem. Vēlāk šīs “locījumu vietas” kļūst stingrākas, bet joprojām ir redzamas un galvaskausa kaulus savieno kā šuves, kas pēc būtības ir nekustīgas locītavas!
Skrimšļu locītavas atrodas krūšu kaula un ribu savienojuma vietā. Kad ieelpojam, krūškurvis izplešas un līdzi kustas arī šīs locītavas.
Divus kaulus, kas savā starpā savienoti ar īpašām membrānām, sauc par sinoviālajām locītavām, pie kurām pieder elkoņa locītava un ceļa locītava. Bet arī šīs locītavas var būt dažādas: plakanas, sedlveida, bumbas tipa un maisa tipa. Katrai no šīm formām ir nozīme, lai veiktu pareizu un precīzu kustību. [1]

Sāpes locītavā - ko tas var nozīmēt?

Sāpes locītavā ir nevis slimība, bet kādas slimības simptoms; iemesli un risinājumi var būt dažādi. Ārsta uzdevums ir atšķirt, vai sāp locītava, muskulis vai tomēr abi kopā.

Sāpes locītavā sauc par artrītu. Ja sāpes ir tikai vienā locītavā, tas ir monoartrīts, ja vairākās, tad poliartrīts. Artrīta gadījumā sāpes pastiprina kustība, pamazām kustības sāpju dēļ kļūst ierobežotas, bieži ir locītavas tūska un apsārtums. Tomēr lielāko un “dziļāko” locītavu bojājumiem var nebūt simptomu, kas redzami ar neapbruņotu aci, piemēram, pleca vai gūžas locītavu neredzēsim tūskainu vai apsārtušu, šeit bojājumu palīdzēs noteikt tikai attēldiagnostikas metodes (rentgenogramma, magnētiskā rezonanse).

Biežākie monoartrīta iemesli ir trauma, infekcija, kristālus uzkrājošās locītavu slimības, osteoartrīts, sistēmiskas reimatoloģiskas slimības un mehāniski locītavas bojājumi. [2]

Trauma

Traumas brīdi mēs parasti atceramies un varam par to pastāstīt. Bet, protams, ir gadījumi, kad dažādu apziņas stāvokli ietekmējošu vielu (alkohols, narkotikas) vai notikumu (avārija ar samaņas zudumu) dēļ var gan neatcerēties, gan nejust traumas momentu.
Traumas var būt dažādas: lūzumi, dislokācijas, saišu sastiepumi vai plīsumi. [2]

Infekcijas

Kā viens no infekcioza artrīta iemesliem Latvijā noteikti jāpiemin Laimas slimība, kas rodas apmēram 10% gadījumu. Laimas slimība klasiski izpaužas pēc ērces koduma ar apļveida apsārtumu (centrā bālāku), ko sauc par migrējošo eritēmu. Ja tādu ieraugi, dodies pie ārsta, jo nepieciešama antibakteriāla terapija.

Kristālus uzkrājošas locītavu slimības

Visplašāk zināmā no kristālus uzkrājošām locītavu slimībām ir podagra. Senos laikos ar to slimoja turīgākā sabiedrības daļa, jo podagra saistīta tieši ar uztura pārspīlējumiem. Ļoti klasiskos podagras gadījumos tiek skarta kājas īkšķa locītava. Lēkmes gadījumā ir akūtas, straujas sāpes, tūska, apsārtums. Neārstētos gadījumos podagra izplatās arī uz citām locītavām. [2]

Kā palīdzēt?

Vienmēr jākonsultējas ar ārstu, jo patvaļīgi izraudzīta pretsāpju terapija nevar būt risinājums. Bet ir iespējams locītavas pasargāt no tālāka bojājuma.

Kā rīkoties, ja sāp locītavas?

• Respektē sāpes, bet ar mēru. Locītavai kaitēs gan pārāk mazkustīgs dzīvesveids, gan forsēta fiziskā slodze.
• Divu stundu sāpju likums: ja sāpes pēc aktivitātes saglabājas ilgāk par divām stundām, ir darīts pārāk daudz.
• Ceļot smagu priekšmetu, izlīdzini svaru, smaguma celšanā iesaisti lielākās locītavas.
• Mazini savu svaru, lai slodze uz locītavām būtu mazāka.
• Domā par savu stāju, sēdēšanas un darba paradumiem.
• Ja ir kāda sāpoša locītava, pasargā to, izmantojot palīgierīces, piemēram, ortozes.
• Plāno, organizē atpūtu.
• Locītavu veselībai būtiski, lai iemācāmies pareizi rūpēties par locītavām — dodies pie fizioterapeita vai rehabilitologa! [3]

Literatūra

1. Hombach-Klonisch S. et al. (2019) Sobotta Clinical Atlas of Human Anatomy, 1, 1-37
2. Helfgott S.M. (2019) Monoarthritis in adults: Etiology and evaluation, UpToDate database
3. Gecht-Silver M.R. (2020) Overview of joint protection, UpToDate database

Muskuļu sāpes jeb mialģija ir bieža sūdzība. Nebūs melots, ja apgalvosim, ka sāpes muskuļos, muskuļu sūrstēšanu kādreiz jutis katrs no mums: muskuļu sāpes pēc treniņa, kādas nejaušas traumas vai citā situācijā. Biežākie mialģijas iemesli ir pārmērīga fiziska piepūle, trauma un infekcijas slimības. [1]

Kas ir muskulis un ko tas dara?

Mūsu ķermenī ir trīs veidu muskuļi: gludie muskuļi, sirds un šķērssvītrotie muskuļi. Gludā muskulatūra sedz iekšējos orgānus, bet šķērssvītrotā tiek trenēta katru dienu: ejot, skrienot, liecoties, stiepjoties, ceļot smagumus... Tā atrodama pat mazā pirkstiņa falangā!

Smalkas muskuļu šķiedras ir sakopotas kūlīšos, kas veido mūsu muskuļus. Muskuļu galvenā funkcija ir kontrakcija, proti, spēja mainīt muskuļa garumu, lai tas veiktu kādu kustību. Ikdienā ar muskuļu palīdzību veicam trīs veidu kontrakcijas: koncentrisku (slodzes iespaidā muskulis saīsinās), ekscentrisku (slodzes iespaidā muskulis pagarinās) un izometrisku (notiek kontrakcija, bet slodzes dēļ muskulis savu garumu nemaina).

Katrs muskulis mūsu ķermenī ir radīts konkrētas funkcijas veikšanai. Muskuļi atšķiras pēc formas: tie var būt gan vēdekļa formā (piemēram, lielais krūšu muskulis), gan kūlīša (pīnes) formā (piemēram, bicepss vai deltveida muskulis).

Lai muskulis atrastos savā vietā, darbotos tandēmā ar skeletu un veidotu funkcionējošu locītavu, tas pie skeleta stiprinās ar īpašiem saistaudiem, ko sauc par cīpslām, bet kaulu ar kaulu savieno saites  [2]
Ja kādā no šīm anatomiskajām vienībām rodas bojājums, dažādu bioķīmisku procesu ietekmē mēs jūtam sāpes.

Muskuļu sāpju iemesli

• Infekcija: vīrusu, baktēriju, sēnīšu. Tad muskuļu sāpes var pavadīt tādi simptomi kā drudzis, izsitumi, saaukstēšanās vai vēdera vīrusa simptomi.
• Neiekaisīgi sāpju sindromi: fibromialģija, hronisks noguruma sindroms.
• Reimatoloģiskas un autoimūnas slimības: polimiozīts, dermatomiozīts, reimatoīdais artrīts, vaskulīts, spondiloartropātija, sistēmas sarkanā vilkēde.
• Metaboliskie traucējumi: osteomalācija, C vitamīna deficīts.
• Endokrinoloģiski iemesli: hipotireoze, virsnieru nepietiekamība.
• Medikamenti, piemēram, statīni. Arī pēc vakcinācijas visi muskuļi var neilgi sāpēt.
• Psihiatriskas slimības fonā: depresija, garastāvokļa traucējumi.

Lokalizētas (piemēram, tikai kāju vai tikai roku, vai tikai viena pirksta) mialģijas iemesli:

• pēc fiziskām aktivitātēm (parasti tādām, kas bijušas pāri spēkiem),
• mīksto audu bojājuma dēļ (bursīts jeb locītavas somiņas iekaisums, trauma vai infekcija),
• miofasciālo sāpju sindroma dēļ,
• tādu nopietnu un ne tik biežu iemeslu dēļ kā muskuļa infarkts vai piomiozīts. [1]

Kad dodies pie ārsta pēc palīdzības, apdomā atbildes uz vairākiem jautājumiem.

• Vai muskuļu sāpes sākušās pakāpeniski vai pēkšņi?
• Vai bija kāda trauma vai forsēta fiziskā aktivitāte, kas provocēja sāpes?
• Vai muskuļu sāpes un stīvums no rītiem ir izteiktāks nekā pa dienu un vakarā?
• Vai muskuļu sāpes ir locītavu rajonā?
• Vai sāpes ir simetriskas? Kurās ķermeņa daļās?
• Vai sāpīgajā ķermeņa daļā ir apsārtums, tūska un siltums? Cik ļoti sāp, pieskaroties sāpīgajam muskulim?
• Vai sāpes pavada muskuļu vājums, nespēks, krampji?

Noteikti pastāsti ārstam, ja tev ir nomākts garastāvoklis, aizcietējums, nespēks, drudzis vai mazliet paaugstināta temperatūra, sāpes locītavās un locītavu tūska, jušanas traucējumi, izsitumi, ķermeņa masas izmaiņas, slikta dūša, vemšana vai caureja. Pastāsti, kādus medikamentus ikdienā lieto.

Ja kādu no šiem jautājumiem speciālists neuzdod, šī informācija jāpastāsta pašam, jo tas palīdzēs ārstam ātrāk noteikt diagnozi un palīdzēt!

Pirmā palīdzība: ja sāp muskuļi

Ja ir zināms sāpju iemesls, piemēram, pret gultas malu sasista kāja vai ar pārlieku treniņu slodzi sākta maratonu sezona, varēs iztikt ar bezrecepšu medikamentiem un konsultāciju ar farmaceitu. Ja trauma nav bijusi, vēlama vizīte pie ārsta, lai atklātu sāpju iemeslu un to risinātu.

Gaidot vizīti pie ārsta un konsultējoties ar farmaceitu (pastāsti par savām blakusslimībām un citiem ikdienā lietotajiem medikamentiem), viens no pretsāpju zāļu stūrakmeņiem ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Tie ir gan tablešu veidā, gan arī lokāli kā ziedes vai plāksteri gadījumiem, kad sāpes ir lokalizētas kādā noteiktā vietā. [3; 4]

Ja ir kāju krampji, to atvieglošanai var noderēt magnija preparāti (vai dzelzs, ja ir dzelzs deficīta anēmija) un:

• staigāšana, kājas izkratīšana un pacelšana,
• karsta duša ar strūklu tieši uz savilkto muskuļa zonu piecas minūtes;
• citos gadījumos palīdzēs masāža ar ledu (uzmanīgi, bez tiešas saskares ar ādu, jo var veidoties ādas bojājums). [5]

Literatūra

1. Shmerling R.H. (2020) Approach to the patient with myalgia, UpToDate database
2. Hombach-Klonisch S. et al. (2019) Sobotta Clinical Atlas of Human Anatomy, 1, 1-37
3. Tauben D. (2020) Approach to the management of chronic non-cancer pain in adults, UpToDate database
4. Tauben D. (2020) Pharmacologic management of chronic non-cancer pain in adults, UpToDate database
5. Winkelman J.W. (2019) Nocturnal leg cramps, UpToDate database

nogurušas kājas

pēdas locītavas sastiepums sportojot

Viens no lokalizētu muskuļu sāpju iemesliem ir trauma. Biežākie traumatisma iemesli ir muskuļu, saišu sastiepums, sasitums, tie nereti saistīti ar fizisko aktivitāšu laikā pieļautajām kļūdām.

Savilkts muskulis

Muskulis tiek savilkts, kad uz to iedarbojies pārāk liels spēks, kas licis tam izstiepties garākam, nekā tas fiziski spējis tik īsā laikā. Ļoti nopietnos gadījumos muskulis var arī plīst. Visbiežāk tas ir savilkts muguras, kakla vai augšstilba muskulis.

Simptomi savilkta muskuļa gadījumā: sāpes, krampji/spazmas muskulī, pietūkums, zilums, muskuļa vājums vai nespēja muskuli pakustināt.

Traumas gadījumā iemesls sāpēm parasti zināms uzreiz, tāpēc speciālus izmeklējumus lielākoties veikt nav nepieciešams, taču dažkārt vajadzīga muskuļu ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse, lai precizētu diagnozi un ārstēšanas taktiku. [1]

Kā ārstēt savilktu vai sasistu muskuli?

Lielākoties sāpes pāries pašas, tomēr dzīšanas procesu dažādos veidos iespējams veicināt.

• Pēc traumas muskulim jāļauj atpūsties.
• Lieto vēsumu: aukstuma gela pakas, ledus maisiņu, kas ietīts audumā, derēs arī saldētu dārzeņu paka.
• Elastīgās saites palīdz muskuli balstīt un mazina tūsku.
• Traumēto ekstremitāti pacel sirds līmenī, piemēram, apgulies dīvānā un ar spilvenu palīdzību pacel kāju.
• Sāpju un tūskas mazināšanai lieto pretsāpju medikamentus. Ja sāpes nav spēcīgas, lieto vieglus pretsāpju līdzekļus, ko aptiekā var iegādāties bez receptes, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, diklofenaku ar mentolu.

Kad sāpes sāk pāriet, muskulis jāsāk kustināt: pamazām jāsāk to stiept un vingrināt. Lielu daļu vingrojumu varēsi veikt mājās patstāvīgi, kad tos būs ierādījis ģimenes ārsts, rehabilitologs vai fizioterapeits. Ir svarīgi vispirms pilnībā sadziedēt muskuli, tikai tad dodies atkal sportot vai citādi to noslogot. [1]

Kā novērst muskuļa savilkšanu?

Pats svarīgākais ir iesildīšanās process. Arī viegla pastaiga vai cita aktivitāte iesildīs muskuļus un tie būs gatavi veikt sarežģītākas darbības. [1]

Kas ir biežākie apakšējās ekstremitātes traumu guvēji?

Skrējēji! Skriešana ir viens no populārākajiem fizisko aktivitāšu veidiem, skrien miljoniem cilvēku. Traumu risks jo īpaši liels ir “svētdienas skrējējiem”, kas nesagatavoti grib pārspēt sevi un kaimiņu. [2]

Kam ir risks iegūt traumu?

• Anatomiskie faktori: zinātne gan joprojām strīdas par to ietekmi uz traumas mehānismu, bet tiek pieļauts, ka skrienot (īpaši sievietēm) ceļgala locītavas saliekuma leņķa izmaiņas varētu būt viens no iemesliem sāpēm celī; citi uzskata, ka sāpju rašanos varētu ietekmēt konkrētā cilvēka pēdas struktūra un uzbūve. Ir apstiprināts, ka paaugstināta pēdas arka var būt iemesls vairāku (dažādu) traumu izcelsmē. Arī kāju garuma atšķirības varētu būt faktors, kas veicina skrējēja traumatismu.
• Vecums un dzimums: zinātnieki pie vienota kopsaucēja nav nonākuši, tomēr pieļauj, ka lielāks vecums (50+) un sieviešu dzimums varētu būt predispozīcija traumai.
• Trenēšanās ieradumi: cik ilgi trenējies, cik intensīvi un cik garus posmus skrien. Skrējieni vairāk par 20 kilometriem dienā nav veicami biežāk kā ik pēc divām nedēļām. Izrādās, ka vīriešiem treniņi, kas apjomīgāki par 65 kilometriem nedēļā, izteikti palielina traumu risku. Interesanti, ka sievietēm šāda sakarība zinātniski nav pierādīta!
• Izstaipīšanās un iesildīšanās: tie, kas pirms skriešanas regulāri izstaipās, retāk sūdzas par sāpēm muguras lejasdaļā un muskuļu sāpēm.
• Skriešanas apavu izvēle: noteikti izvēlies ērtus atbilstoša izmēra apavus, kas nespiež, neberž; ņem vērā savas pēdas izliekumu.
• Uzturs un uztura bagātinātāji: nepietiekams D vitamīna, kalcija līmenis asinīs un nepietiekams kaloriju daudzums var būt iemesli stresa lūzumam skrējējām. Ar nepilnām 1800 - 2000 kilokalorijām dienā skrējējiem nepietiek! Dienā nepieciešamais olbaltumvielu daudzums ir 1,2 - 1,7 grami uz kilogramu ķermeņa masas. Gan pirms skrējiena, gan tā laikā, gan pēc tam noteikti dzer daudz šķidruma. [2]

Literatūra

1. Crowley K. et al. (2020) Patient education: Muscle strain (The Basics), UpToDate database
2. Callahan L. R. (2020) Overview of running injuries of the lower extremity, UpToDate database

FOTO: Freepik.com

Risks saslimt ar hronisku vēnu slimību pieaug līdz ar vecumu un saistībā ar vairākiem nosacījumiem: šī slimība bijusi kādam ģimenē, ir liekais svars, grūtniecības laikā, darbs saistīts ar stāvēšanu kājās (piemēram, pārdevējām, skolotājām), smēķētājiem. Arī hormonu līmenis (augsta estrogēnu koncentrācija) palielina iespējamību vēnu mazspējas attīstībai. [1]

Kādi ir vēnu mazspējas simptomi?

Sāpes kājās, smaguma sajūta kājās, kāju tūska, ādas sausums, nieze, kairinājuma sajūta, muskuļu krampji.

Vizuāli var novērot šādas pazīmes: paplašināts vēnu zīmējums uz kājām (varikozas vēnas vai teleangiektāzijas jeb vēnu zvaigznītes), kāju tūska un ādas izmaiņas. Lai pateiktu, kuras vēnas bojātas, jāveic duplekssonogrāfija/doplerogrāfija, kas ir attēldiagnostikas izmeklējums. [1]

Kā ārstē simptomātisku vēnu mazspēju?

Nemedikamentozs vēnu mazspējas ārstēšanas paņēmiens ir kājas pacelšana sirds līmenī trīs četras reizes dienā, fiziska slodze, trīs dienas nedēļā dodoties vismaz pusstundu ilgā pastaigā, un kompresijas terapija ar vēnu zeķēm. [3]

Vēnu mazspēju ārstē ķirurģiski, metožu ir daudz. Flebologs izvērtēs dažādus klīniskos raksturlielumus (piemēram, vai skartas dziļās vēnas vai virspusējās vēnas) un var tikt piedāvāta kāju vēnu operācija: ar termālu vai netermālu vēnu ablācijas metodi, vēnu liģēšanu vai citu risinājumu. [2]

No farmakoloģiskām metodēm, kas palīdz atvieglot vēnu mazspējas simptomus, jāmin venoaktīvie līdzekļi flavonoīdi (rutīni, rutozīdi) un reoloģiskie jeb plūsmu atjaunojošie līdzekļi (aspirīns, pentoksifilīns un citi). Flavonoīdus var lietot arī grūtnieces. [3]

Literatūra

1. Kabnick L.S. (2020) Overview of lower extremity chronic venous disease, UpToDate database
2. Passman M.A. (2019) Approach to treating symptomatic superficial venous insufficiency, UpToDate database
3. Alguire P.C. (2020) Medical management of lower extremity chronic venous disease, UpToDate database