Locītavu sāpes

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
August 29, 2012
 

Kur rodas locītavu sāpes?

Kas raksturīgs locītavu sāpēm?

Kas ir locītavu sāpju izraisītāji?

Ceļu locītavu sāpes

Locītavu sāpes gūžās

Pleca locītavas sāpes

Elkoņa locītavas sāpes

Plaukstas locītavas sāpes

Visizplatītākās slimības, kas var izraisīt locītavu sāpes

Kā remdēt locītavu sāpes?

Kas ir labākais gūžas locītavu sāpju ārstēšanai?

Artrīta un citu reimatisko slimību ārstēšana

 

 

Kur rodas locītavu sāpes?

Locītava. Vieta, kurā savienojas divi vai vairāki kauli, tiek saukta par locītavu. Lai kauli nerīvētos viens gar otru, visās locītavās atrodas sava veida polsterējošs materiāls, ko sauc par skrimsli. Kaulus savstarpēji savieno stingras, elastīgas audu saites, ko sauc par muskuļu saitēm. Savukārt, cīpslas ir sīkstas audu saites, kas savieno muskuli ar kaulu. Muskuļi darbojas pretējos pāros, lai salocītu un iztaisnotu locītavas. Lai arī tehniski muskuļi nav locītavas sastāvdaļa, tiem ir liela nozīme, jo muskuļi palīdz balstīt un aizsargāt locītavas.

Uz augšu

Kas raksturīgs locītavu sāpēm?

Locītavu sāpēm bieži pievienojas locītavu uztūkums un stīvums vai arī siltuma sajūta locītavās. Ja nav bijis locītavu ievainojuma, sāpes vienā vai vairākās locītavās iespējams izraisījis iekaisums vai infekcija. Ja ciešat no hroniskām locītavu sāpēm vai arī sāpēm, kas parādās īsi pēc vīrusu infekcijas, būtu jāvēršas pie ārsta.

Uz augšu

Kas ir locītavu sāpju izraisītāji?

Locītavu sāpes var izraisīt dažādi ievainojumi vai apstākļi:

  • Kaulu lūzumi
  • Infekcijas (ko parasti izraisa baktērijas vai vīrusi)
  • Autoimūnās slimības (kad ķermenis uzbrūk pats sev, jo imūnā sistēma uztver kādu ķermeņa daļu par svešu)
  • Vispārīgs locītavu nodilums

Viens no visbiežāk sastopamajiem locītavu sāpju iemesliem ir osteoartrīts. Tas veidojas gadījumos, kad skrimslis nodilst un kauli berzējas viens gan otru, tādejādi radot locītavu sāpes un stīvumu. Šī locītavu slimība un sūdzības par roku un kāju sāpēm parasti raksturīgas cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, kā arī ir bieži sastopama indivīdiem, kam osteoartrīts ir iedzimts ģimenē.

Locītavu sāpju cēlonis var būt asinsvadu nekroze – tas ir stāvoklis, kas var rasties, ja kauls netiek normāli apasiņots, kā rezultātā locītava tiek deformēta vai ievainota.

Locītavu sāpes var saasināties, ja tiek ierobežota sāpošās locītavas kustināšana. Izvairīšanās no sāpošās locītavas kustināšanas var novājināt arī muskuļus un tā vēl vairāk apgrūtināt locītavas kustību spējas

 

Uz augšu

Locītavu sāpju veidi

Ceļu locītavu sāpes

1. Ceļa kauls    2. Laterālais menisks    3. Mazais lielakauls    4. Augšstilba kauls    5. Krusteniskās saites    6. Mediālais menisks    7. Lielais lielakauls

Ceļgalu locītavu sāpju cēlonis bieži ir dzīvesveids. Cilvēka dzīves laikā locītavām ir jāiztur ļoti liela slodze, īpaši cilvēkiem, kas strādā fiziski smagu darbu, sportistiem, kā arī tiem, kuri pārcietuši traumas, izmežģījumus un sastiepumus.

Reti kad aizdomājamies par to, cik daudz un kādas funkcijas mūsu kājas veic dienas laikā – mēs ejam, lecam, skrienam, tupstamies. Šīs funkcijas nodrošina ārkārtīgi sarežģīta un spēcīga sistēma – ceļu locītava, kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu. Ceļu locītavas virsmu klāj skrimslis – tā ir stingra matērija, kas padara šīs virsmas gludas un elastīgas. Skrimšļa šūnas nemitīgi dalās un atjaunojas, tādēļ locītavas var darboties gadiem ilgi. Kamēr cilvēks ir jauns, tam nav īpašu vielmaiņas vai apasiņošanas traucējumu, skrimslis ir vesels, gluds un elastīgs. Visas plaisiņas, kas rodas skrimslī, tiek aizpildītas ar jaunām šūnām. Ceļu locītavai ir divi skrimšļa pusloki, kas nogludina locītavas virsmu, kā arī krusteniskas saites, kas celi mehāniski nostiprina.

Ceļgalu locītavu bojājumi un, piemēram, locītavu sāpes skrienot var var būt traumas un slimības sekas. Visbiežāk locītavu sāpju gadījumā pie vainas ir dažādas traumas. Jauniem cilvēkiem ir raksturīgi savainot ceļu locītavu saites vai citus mīkstos audus, kamēr vecāku cilvēku traumas biežāk ir lūzumi.

Lai saprastu to, kāds ir iemesls ceļgalu sāpēm, svarīgākais ir noteikt, kur tieši sāp locītavas.

  • Sāpes ceļa malās (iekšmalā un ārmalā) var būt saistītas ar blakusesošo saišu ievainojumiem, meniska plīsumu vai osteoartrītu.
  • Sāpes ceļa priekšpusē parasti ir saistītas ar to, ka skrimslis zem ceļa skriemeļa (ceļgala) kļuvis mīkstāks. To var izraisīt arī osteoartrīts, kā arī noteikti cīpslu iekaisumi.
  • Sāpes ceļa aizmugurē var radīt artrīts vai cistas, ko dēvē arī par Beikera cistām. Šai cistai ir vārstulis, ko veido locītavas dobuma audi, tas var dažkārt aizsērēties un tad šķidrums tiek iesprostots cistā. Tādejādi pat tad, kad ievainojums ir sadzijis, ceļa aizmugurē uztūkums var saglabāties. Šāda veidojuma izraisītās ceļgalu un kāju sāpes ir trulas un smeldzošas. Ilgstoša staigāšana vai stāvēšana sāpes pastiprina.
  • Celis šķiet nestabils, raksturīgs locītavu vājums un nespēks. Dažkārt cilvēki šo sajūtu apraksta kā „staigāšanu skrituļslidās”. Tas var būt saistīts ar saišu ievainojumiem, osteoartrītu, ceļgala izmežģījumiem, kā arī ceļa skrimšļa plīsumiem.

Bloķēšanās ir sajūta, ka jūsu celis iestrēdzis noteiktā pozīcijā. Tā ir parasta parādība daudzu ceļu problēmu gadījumos. To var izraisīt saišu plīsumi, artrīts, ceļgala nestabilitāte, infekcijas, kā arī skrimšļa plīsumi.

 

Meniska plīsums (plīsis skrimslis) – viena no visizplatītākajām ceļu problēmām

Kas ir menisks? Celī ir divi meniski; tie abi atrodas starp augšstilba (ciskas) kaulu un lielo liela kaulu (lielakaulu). Meniski ir no skrimšļu audiem un nodrošina celim strukturālo viengabalainību laikā, kad tas ir sasprindzis un sagriezies.

Ko dara menisks? Meniska funkcija ir ceļa locītavā izlīdzināt ķermeņa svaru. Ja nebūtu meniska, ķermeņa svars nevienmērīgi gultos uz kāju kauliem. Šāds nevienmērīgs svara sadalījums nozīmētu pārlieku liela spēka ietekmi uz noteiktām kaulu vietām, kas veicinātu agrīna ceļa locītavu artrīta veidošanos. Tādēļ meniska darbībai ir tik liela nozīme ceļa veselībā.

Kad notiek meniska plīsums (plīsis skrimslis)? Divi biežākie meniska plīsuma cēloņi ir traumatiski ievainojumi (bieži sastopami sportistiem) un deģeneratīvi procesi (sastopami vecākiem pacientiem ar trauslākiem skrimšļiem)

 

Kādi ir meniska plīsuma simptomi?

Visbiežāk sastopamie meniska plīsuma simptomi ir:

  • Sāpes ceļgalā
  • Ceļgala uztūkums
  • Jutīgums, uzspiežot uz meniska
  • Krakšķēšana celī
  • Ierobežota ceļu locītavas kustība

 

Uz augšu

 

 

Locītavu sāpes gūžās

1. Iegurnis    2. Skrimslis    3. Augšstilba kaula galva     4. Augšstilba kaula kakliņš     5. Lielais grozītājs

Gūžās ir vienas no galvenajiem svara atbalsta locītavām ķermenī. Locītavu veido divi vai vairāku kaulu gali, ko savieno biezas saišu grupas.

Gūžai, kam jāiztur pilna svara ietekme, ir divas galvenās daļas:

  • Lode (augšstilba galviņa) augšstilba (ciskas) kaula galā.
  • Noapaļots locītaviedobums (acetabulum) iegurnī.

Augšstilba kaula galā esošā lode (augšstilba galviņa) iekļaujas noapaļotajā iegurņa locītaviedobumā (acetabulum). Saites, kas ir audu saišu grupas, pievieno šo lodi dobumam un nostiprina tos. Gan lodes, gan dobuma virsmas klāj gluds un sīksts materiāls, ko sauc par locītavu skrimsli. Tā uzdevums ir polsterēt kaulus un ļaut tiem brīvi kustēties.

Visas pārējās gūžas locītavas virsmas klāj plāna, gluda audu odere; tā izdala nelielu daudzumu šķidruma, kas darbojas kā smērviela, lai gūžas locītavas kauli neberzētos viens gar otru.

Sāpes gūžās ir izplatīta problēma. Gūžu sāpēm var būt vairāki cēloņi. Ir svarīgi noteikt pareizu diagnozi, lai pamata problēmai varētu nozīmēt atbilstošu ārstēšanu. Ja jums ir sāpes gūžās, daži no izplatītākajiem cēloņiem tam varētu būt:

Osteonekroze ir stāvoklis, kas rodas, ja asinsrite uz kaula zonu ir ierobežota. Ja līdz kaulam nokļūst neadekvāts asins daudzums, šūnas atmirst un kauls var sabrukt. Viena no izplatītākajām vietām, kur var parādīties osteonekroze, ir gūžās locītava

 

 

Uz augšu

 

 

Pleca locītavas sāpes

1. Atslēgas kauls    2. Augšdelms    3. Lāpstiņa    4. I riba

Pleca locītava sastāv no trim kauliem: atslēgas kaula, lāpstiņas un pleca (augšdelma) kaula, un ir vieta, kur roka piestiprinās pie rumpja.

Plecs ķermenī ir viskustīgākā locītava. Tomēr tā ir nestabila locītava, ko nosaka tās ierobežotā kustības amplitūda. Pleca locītavu var viegli savainot, jo augšdelma kaula galva ir lielāka kā pleca locītaviedobums, kas to ieskauj. Lai saglabātu stabilitāti, plecam jābūt nostiprinātam ar muskuļu, cīpslu un saišu palīdzību.

  • Dažas no plecu locītavu problēmām rodas no šo mīksto audu sairšanas, kas var celties no ievainojuma pārlieku lielas vai mazas pleca noslodzes gadījumos.
  • Citas problēmas rodas no deģeneratīviem procesiem, kad audi sadalās un vairs nespēj atbilstoši funkcionēt.

Plecu sāpes var atrasties vai būt sajūtamas zonā ap plecu, var būt sāpes aukšdelmā. Arī slimības ķermenī var izraisīt sāpes, kas pa nerviem nokļūst līdz plecam.

Pleca osteoartrīts visbiežāk parādās daudzus gadus pēc tādiem pleca ievainojumiem kā izmežģījumi, kas rada locītavu nestabilitāti un atkārtotus pleca izmežģījumus, tādejādi bojājot pleca locītavu un veicinot osteoartrīta attīstīšanos

 

Uz augšu

Elkoņa locītavas sāpes

1. Augšdelma kauls     2. Spieķakaula galviņa    3. Locītavas somiņa    4. Elkoņakaula elkoņpaugurs    5. Elkoņakauls    6. Spieķakauls

Elkonis sastāv no trim kauliem, kas kopā ļauj elkonim saliekties un iztaisnoties, apakšdelmam sagriezties un rokai pacelties un nolaisties. Sāp elkonis? Ļoti iespējams, ka pie vainas ir elkoņa locītavas trauma. Elkonis ir uzņēmīgs pret ievainojumiem, jo tajā sākas vai ar to savienojas daudz muskuļu. Vairumā gadījumu elkoņa ievainojumi ir saistīti ar sportu, tomēr problēmas var radīt jebkādas atkārtotas darbības. Arī tādas kritienu rezultātā iegūtas traumas kā lūzumi sastāda ievērojamu daļu no elkoņu savainojumiem. Elkoņa traumas ir diezgan grūti ārstēt un bieži vien atlabšana notiek visai lēni.

Viena no biežāk sastopamajām ievainojuma izraisītām elkoņa sāpēm ir laterālais epikondilīts jeb „tenisa elkonis”, kas nozīmē iekaisumu ap laterālo augšdelma kaula pauguru. Pie laterālā kaula paugura sākas seši muskuļi, kas kontrolē rokas un pirkstu atpakaļējo kustību (izstiepšanu). Atkārtota spēcīga sišana ar savilktiem muskuļiem pret triecienu, kāds rodas, piemēram, pie sitiena ar delnas virspusi, rada piepūli muskuļu piesaistes vietai un var radīt sāpes ap kaula pauguru. Šo muskuļu atpūtināšana parasti novērš sāpes elkoņa locītavā

 

Kas ir kubitālā tuneļa sindroms?

Kubitālā tuneļa sindroms ir stāvoklis, ko rada pastiprināts nospiedums uz ulnāro nervu pie elkoņa. Elkoņa iekšējā pusē ir mediālais kaula paugurs, zem kura iet ulnārais nervs. Šo vietu parasti dēvē par „smieklu kauliņu”.  Šajā vietā ulnārais nervs atrodas tieši blakus kaulam un var būt pakļauts nospiedumam. Kad nospiedums uz nerva kļūst pietiekami spēcīgs, lai traucētu nerva darbību, elkonī, apakšdelmā, plaukstā un/vai pirkstos var būt sajūtams nejutīgums, locītavu  sāpes un tirpšana.

 

Uz augšu

 

Plaukstas locītavas sāpes

1. Tārpveida muskuļi I-IV    2. Īkšķa pievilcējmuskulis    3. Pirkstu virspusējo saliecējmuskuļu cīpslas    4. Plaukstas pamata kanāls

 

Plaukstas locītava ir elastīgais savienojums starp apakšdelmu un plaukstu. Plaukstas locītava būtībā ir nelielu, īsu kaulu dubulta rinda, kas savīta tā, lai veidotu pakļāvīgu eņģi.

Plaukstas locītavu sāpes un ievainojumi rodas tādu pēkšņu traumu rezultātā kā lūzumi vai arī pakāpeniski – atkārtotas piepūles un citu apstākļu, piemēram, osteoartrīta, rezultātā.

Plaukstas locītavas sarežģītības dēļ tās ievainojumu un disfunkciju ārstēšana ir grūta. Līdz ar datoru laikmeta sākumu, plaukstu locītavu un plaukstu sāpes kļuvušas par izplatītākajām ar rokām saistītajām sūdzībām

 

Kas ir karpālā kanāla sindroms?

Karpālā kanāla sindroms (Carpal tunnel syndrome – CTS) ir stāvoklis, ko rada pastiprināts spiediens uz vidusnervu pie plaukstas locītavas. Būtībā tas ir kniebšanas nervs plaukstas locītavā. Simptomi var būt tas, ka tirpst rokas, nejutīgums un arī sāpes visā rokā, plaukstā vai pirkstos. Plaukstas locītavā ir veidojums, ko sauc par karpālo kanālu, caur kuru no apakšdelma uz plaukstu iet vidusnervs un deviņas saliecējcīpslas. Karpālā kanāla sindroms rodas, ja no pietūkuma šajā kanālā veidojas spiediens, tā radot nospiedumu uz nervu. Kad nospiedums no pietūkuma uz nerva kļūst pietiekami spēcīgs, lai traucētu nerva darbību, var būt novērojama plaukstu un pirkstu tirpšana, nejutīgums un sāpes.

Uz augšu

Visizplatītākās slimības, kas var izraisīt locītavu sāpes

Artrīts

Artrīts ir viena vai vairāku locītavu iekaisums, kas rada sāpes, uztūkumu un kustību ierobežojumu.

Artrīts ir sasitīts arī ar skrimšļa sairšanu. Skrimslis pasargā locītavas un ļauj tām līdzeni kustēties. Skrimslis arī amortizē šoku, ja uz locītavu tiek izdarīts spiediens, piemēram, staigājot. Ja skrimšļa nav tik daudz kā parasti, kauli berzējas viens gar otru, radot locītavu sāpes, uztūkumu (iekaisumu) un stīvumu.

Locītavu iekaisums bieži izzūd, kad ievainojums ir izārstēts, slimība novērsta vai likvidēta pati infekcija. Dažu ievainojumu un slimību gadījumā, iekaisums nezūd, vai arī sairšana ir iemesls tam, ka ilgstoši sāp rokas un kājas un rodas locītavu deformācijas. Ja tas notiek, to sauc par hronisko artrītu. Osteoartrīts ir visizplatītākais artrīta paveids un visbiežāk parādās līdz ar novecošanu. Sāpes var būt jūtamas jebkurā locītavā. Tomēr visbiežāk sastopamas sāpes gūžās, ceļgalos vai pirkstos. No osteoartrīta riska faktoriem uzskaitāmi:

  • Liekais svars
  • Slimības skartās locītavas iepriekšējs ievainojums
  • Slimības skartās locītavas izmantošana atkārtotās darbībās, kas piepūlē šo locītavu (apdraudēti ir gan beisbola spēlētāji, gan baleta dejotāji, gan arī celtnieki).

Artrīts var piemeklēt visu vecumu vīriešus un sievietes.

Tendinīts ir iekaisums, kairinājums un uztūkums cīpslā, kas ir šķiedraina struktūra, kas savieno muskuli ar kaulu. Daudzos gadījumos sastopams arī tendinīts (cīpslas deģenerācija). Tendinīts var rasties jebkurā cīpslā, tomēr starp dažām no visbiežāk skartajām vietām ir plecs, plaukstas locītava un elkonis.

Sāpes un jutīgums novērojamas gar cīpslu, parasti locītavas tuvumā. Sāpes pieaug kustoties vai aktīvi darbojoties

 

Artralģija

Artralģija ir locītavu sāpes, kas rodas no artrīta izraisīta iekaisuma locītavā. Var rasties akūti locītavu iekaisuma bojājumi ar iekaisumam raksturīgiem simptomiem – sāpēm (var būt pulsējošas), apsārtumu, pietūkumu, karstuma sajūtu pleca locītavā un pleca funkcionālās kustības zudumu.

Skrimšļa traucējumi

Parasti skrimšļa problēmas ietekmē ceļa locītavu, taču var skart arī citas locītavas. Skrimšļa problēmas bieži rodas no svaru nesošām un sagriešanās kustībām, kas bojā locītavas skrimsli. Kustības saasina pleca locītavas sāpes un var izraisīt pēkšņu locītavas „sastingšanu”, ko rada skrimšļa kārtu atlobīšanās locītavā.

Kustības ierobežojumi

Ierobežojumi jebkurai locītavai var rasties mehānisku defektu rezultātā, no mīksto audu saraušanās, gāzēm izplūstot cauri locītavām, no muskuļu sāpēm, muskuļu spazmām vai muskuļu paralīzes.

Locītavu izmežģījumi

Tie var rasties, ja locītavā zūd jebkāda pretestība starp lodīti un locītaviedobumu un muskuļiem/saitēm, kas rada iespēju daļējam locītavu izmežģījumam

 

Uz augšu

Kā remdēt locītavu sāpes?

Vingrojumi locītavu stāvokļa uzlabošanai 

Vingrojumi, kas īpaši piemēroti cilvēkiem ar locītavu problēmām, var tikt iedalīti trīs grupās:
 

  • Staipīšanās vai tonizējošie vingrojumi. Šie ir zemas intensitātes vingrojumi, kas jāpilda, lai uzturētu un uzlabotu ķermeņa mobilitāti. Staipīšanās vingrojumi ir svarīgi jebkādu vingrojumu režīmā. Staipīšanās vingrojumus jāveic pirms jebkādu vingrojumu uzsākšanas, neatkarīgi no tā cik augstās domās esat par savu fizisko sagatavotību.
  • Spēka vingrojumi. Šie vingrojumi ir enerģiskāki un intensīvāki un ar to palīdzību tiek stiprināti muskuļi. Pie šiem vingrojumiem pieskaitāma svaru cilāšana vai elastīgo saišu (piemēram, espandera) izmantošana. Muskuļu fizisko stāvokli var uzlabot relatīvi īsā laikā, tai pat laikā muskuļu spēku palielina arī vingrojuma svara slodzes pakāpeniska palielināšana. Cilvēkiem ar locītavu problēmām spēka vingrojumi jāveic uzmanīgi, lai sevi nesavainotu. Tādēļ pirms fizisku vingrojumu uzsākšanas, cilvēkiem ar locītavu problēmām vajadzētu konsultēties pie sava ārsta un izstrādāt pielāgotu vingrojumu programmu. Arī mērenība ir ļoti svarīga – nevajag pārāk augstu novērtēt savas spējas, sevišķi, ja jau kādu laiku neesat vingrojuši. Labākus rezultātus sasniegsiet, ja slodzi palielināsiet pakāpeniski.
  • Vingrojumi sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas trenēšanai (aerobiskie vingrojumi). Šie vingrojumi iesaista visas lielās muskuļu grupas. Aerobiskie vingrojumi paredz ritmiskas, atkārtotas kustības – tā rezultātā uzlabojas elpošanas sistēmas un muskuļu darbība.

Vingrojumi palīdz regulēt ķermeņa svaru un katrs fiziskā vingrinājuma slodzes palielinājums uzlabo asins cirkulāciju visā ķermenī un palīdz nodrošināt visas locītavas ar visām nepieciešamajām vielām, tādejādi samazinot iekaisuma procesus. Turklāt, fiziskas aktivitātes laikā tiek atbrīvotas vielas, ko sauc par endorfīniem, kas rada komforta un apmierinājuma sajūtu.

Cilvēkiem, kas sirgst ar osteoartrītu, tiek īpaši ieteikti vingrojumi ūdenī

Uz augšu

Kas ir labākais gūžas locītavu sāpju ārstēšanai?

Ārstēšana ir pilnībā atkarīga no locītavu sāpju cēloņiem. Tādēļ pirms jebkādas ārstēšanas uzsākšanas, ir ārkārtīgi svarīgi saprast simptomu cēloni. Ja neesat pārliecināts par sava stāvokļa nopietnību, vajadzētu meklēt medicīnisku padomu pirms jebkāda ārstniecības kursa uzsākšanas.

Daži izplatītākie ārstēšanas paņēmieni gūžas sāpēm ir uzskaitīti zemāk. Ne visi no šiem līdzekļiem ir piemēroti katram gūžu problēmu gadījumam, tomēr tie var palīdzēt atvieglot sāpes locītavās.

  • Atpūta: Pirmais līdzeklis vairumam gadījumu, kas var samazināt locītavu sāpes gūžās, ir atpūtināt šo locītavu un ļaut akūtajam iekaisumam norimties. Bieži tā ir vienīgā lieta, kas nepieciešama gūžas sāpju likvidēšanai. Ja simptomi ir nopietni, var palīdzēt arī kruķi vai spieķis.
  • Ledus un karstās kompreses: Ledus pakas un termofori ir visbiežāk lietotie līdzekļi locītavu iekaisuma ārstēšanai.
  • Staipīšanās: Locītavu ieskaujošo muskuļu un cīpslu izstaipīšana var līdzēt dažu gūžas sāpju cēloņu gadījumā.
  • Fiziskā terapija: Fizikālā terapija ir svarīgs ārstēšanas aspekts gandrīz visos ortopēdisko problēmu gadījumos. Fizikālie terapeiti izmanto dažādas modalitātes, lai palielinātu spēku, atgūtu mobilitāti un palīdzētu atgriezt pacientus pie tā aktivitātes stāvokļa, kāds tiem bijis pirms ievainojuma.
  • Pretiekaisuma zāles.

 

Uz augšu

Artrīta un citu reimatisko slimību ārstēšana

Ārstēšanas mērķis bieži ir samazināt sāpes un iekaisumu, nodrošinot optimālu locītavu darbību. Visiem terapeita izstrādātajiem ārstēšanas kursiem būtu jābūt speciāli pielāgotiem indivīda reimatiskās slimības veidam un stāvokļa nopietnībai. Ārstēšanas kursi parasti paredz gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atvieglojumu.

Īstermiņa locītavu sāpju atvieglojums:

  • Zāles. Starp īstermiņa sāpju un iekaisuma atvieglošanas metodēm var būt pretsāpju līdzekļi.
  • Aukstums. Sāpes var atvieglot uz locītavas uzliekot dvielī ievīstītu ledus paku. Aukstās kompreses palīdz samazināt arī locītavas uztūkumu.
  • Locītavas nofiksēšana. Šinas vai skavu izmantošana var palīdzēt locītavai atpūsties un pasargāt to no tālākas ievainošanas. Tādas palīgierīces staigāšanai kā spieķi, kruķi un citas palīgierīces ar īpaši lieliem vai garākiem rokturiem, palīdz noteiktas locītavas pasargāt no nevajadzīgas piepūles.
  • Masāža. Viegla sāpošo muskuļu glāstīšana un/vai mīcīšana var uzlabot asinsriti un sasildīt muskuli.

Ilgtermiņa locītavu sāpju atvieglojums:

  • Zāles. Ir vairāki medikamentu veidi, ko var lietot iltermiņā sāpju un simptomu samazināšanai. Konsultējieties pie sava ārsta!
  • Svara samazināšana. Liekais svars rada lielāku piepūli svaru nesošajām locītavām, piemēram, gūžām un ceļiem. Svara samazināšana cilvēkiem ar lieko svaru ir pierādījusi varbūtību samazināt iespēju slimot ar noteiktiem reimatisko slimību veidiem, tostarp arī osteoartrītu.
  • Vingrojumi. Noteikti vingrojumi, piemēram, peldēšana, pastaigas, nelielas slodzes aerobikas un kustību vingrojumi var palīdzēt samazināt locītavu sāpes un stīvumu. Staipīšanās vingrojumi var palīdzēt saglabāt locītavu elastību.
  • Operācijas. Smagos reimatisko slimību gadījumos locītavas izlabošanai vai nomaiņai var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Artrītam un citu reimatisko slimību ķirurģijai ir divi galvenie veidi: izlabošana – ķirurģiska operācija ar mērķi izlabot bojāto locītavu var paredzēt kaula daļiņu izņemšanu no locītavas, savienošana vai kaula deformācijas izlabošanu; nomaiņa – ja locītava ir pārāk bojāta, lai to varētu izlabot, var būt vajadzība to aizstāt ar mākslīgu locītavu.
  • Sava tempa noteikšana. Lai taupītu enerģiju un samazinātu locītavu slodzi, sava tempa noteikšana (aktivitātes periodus pārmaiņus kombinēt ar atpūtas brīžiem) var palīdzēt locītavām un samazināt artrīta simptomus

 

   Kustība bez sāpēm –  Glucosamin – ratiopharm  

 

Uz augšu