Zobu sāpes

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
August 28, 2012

Kas tas ir?

Kā tās izpaužas?

Kas tās izraisa?

Zobu sāpju veidi

Kā izvairīties no zobu sāpēm?

Kas tas ir?

Par zobu sāpēm parasti sauc sāpes zobu vai žokļu rajonā. Zobu sāpes izraisa zobu un žokļu patoloģijas, piemēram, kariess, plaisas zobos, atvērta zoba sakne, smaganu slimība, žokļa locītavu slimība vai košanas muskuļu spazmas. Zobu sāpju intensitāte var būt robežās no vieglām un hroniskām līdz asām un mokošām.

Uz augšu

Kā tās izpaužas?

Zobu sāpēm parasti ir šādi simptomi:

  • pulsācijas sajūta, kas var būt gan periodiska, gan nepārtraukta;
  • sāpes košanas laikā;
  • jutīgums pret karstumu vai aukstumu;
  • asiņošana vai izdalījumi no zoba, kā arī no apkārtējiem smaganu audiem;
  • tūska zoba vai žokļa rajonā;
  • zoba vai žokļa ievainojums/trauma.

Uz augšu

Kas tās izraisa?

Dentālas izcelsmes zobu sāpes var būt saistītas ar:

  • caurumiem zobos;
  • abscesiem (zoba apkārtējo audu vai smaganu iekaisumiem);
  • nosēdumiem starp zobiem un/vai smaganām;
  • sejas un/vai zoba traumu.

Dažkārt zobu sāpes var parādīties sakarā ar pasliktinātu vispārējo veselības stāvokli un tām var nebūt dentāla izcelsme. Ja netiek noskaidrots sāpju iemesls, var iestāties daudz smagāks un pat dzīvībai bīstams stāvoklis.

Uz augšu

Zobu sāpju veidi

Kariess

Visbiežāk sastopamais zobu sāpju iemesls ir caurums zobā – tāda kā bedrīte abos zoba ārējos slāņos, ko sauc par emalju un dentīnu. Emalja ir zoba cietā, baltā, ārējā virsma, bet dentīns ir dzeltenais slānis tieši zem zoba emaljas. Abi šie slāņi aizsargā zoba iekšējos, dzīvos audus, ko sauc par pulpu un kurā atrodas asinsvadi un nervi. Noteiktas baktērijas mutes dobumā vienkāršos cukurus pārvērš par skābēm, kuras mīkstina un šķīdina zoba emalju un dentīnu, veidojot caurumus.

Smaganu slimības

Otrs visbiežāk izplatītais zobu sāpju iemesls ir smaganu slimības. Ar to mēs saprotam zoba apkārtējo mīksto audu iekaisumu, kura dēļ var pat zaudēt kaulaudus, kas zobus notur savā vietā. Laika gaitā gar smaganu līniju uzkrājas aplikums. Smaganu slimības izraisa “aplikumā” esošo baktēriju toksīni.Aplikums ir ēdiena, siekalu un baktēriju maisījums. Agrīns smaganu slimības simptoms ir nesāpīga smaganu asiņošana. Jau nopietnāks slimības simptoms ir sāpes, ko izraisa zoba apkārtējā kaula bojājums, kura dēļ smaganās parādās “kabatas”. Šajās kabatās esošās baktērijas izraisa smaganu iekaisumu, tūsku, sāpes un turpmāku kaula bojājumu. Progresējusi smaganu slimība var izraisīt pat veselu zobu zaudējumu.

Jutīgi zobi 

Miljoniem cilvēku jutīgi zobi var padarīt dzīvi nožēlojamu. Sāpes un diskomforta sajūta liedz izbaudīt karstu vai aukstu ēdienu. Lielākoties jutīgus zobus ir iespējams sekmīgi ārstēt.

Zobu jutīgums parasti sākas kā īslaicīga diskomforta sajūta vai sāpes pēc auksta/karsta ēdiena vai šķidruma baudīšanas, kā arī auksta gaisa ieelpošanas. Visbiežāk problēmas sākas tad, kad sāk atkāpties smaganas. Tās nosedz zobu saknes līdzīgi aizsargājošam pārklājam.

Smaganām atkāpjoties, atsedzas zem tām esošās zobu saknes. Smaganu atkāpšanos parasti izraisa viens no diviem iemesliem:

  • nepareiza zobu tīrīšana, izmantojot pārlieku spiedienu. Ir atklāts, ka 50 līdz 90% cilvēku zobus tīra ar pārāk lielu spiedienu. Nedēļām, mēnešiem un gadiem ilgi, tīrot zobus, viņi noberž ievērojamu daudzumu smaganu audu, atsedzot zobu saknes.
  • vāja mutes higiēnas ievērošana, kas var izraisīt aplikuma veidošanos ap zobiem un smaganām. Laika gaitā šis aplikums sacietē un kļūst par zobakmeni. Tajā esošās baktērijas ir atbildīgas par vairākām slimībām, kas izraisa smaganu atkāpšanos.

Atsegtajās zobu saknēs ir sīkas poras jeb caurulītes, kas ved tieši uz zoba nervu. Līdz ar to aukstuma sajūta var virzīties pa šīm caurulītēm un kairināt zoba nervu, radot sāpes un diskomfortu. Veselas smaganas nosedz zoba sakni, palīdzot novērst kairinājuma nonākšanu šajās porās.

Ieplaisājušā zoba sindroms

“Ieplaisājušā zoba sindroms” ir saistīts ar ielūzuša zoba izraisītām zobu sāpēm, kas nav saistītas ar caurumu zobā vai progresējušu smaganu slimību. Kodiens ar ielūzušo zobu var izraisīt asas un spēcīgas sāpes. Šādus lūzumus parasti izraisa cietu objektu, piemēram, stikleņu, zīmuļu, riekstu, utt. košļāšana vai košana. Dažkārt lūzums kļūst redzams, ieplaisājušo zobu iekrāsojot ar īpašu krāsvielu.

Žokļu locītavas sindroms

Žokļu locītavas(-u) slimības var izraisīt sāpes, kas jūtamas vienas vai abu ausu priekšā. Dažkārt pie žokļa piestiprinātajos košanas muskuļos var attīstīties spazmas, kas izraisa galvas un kakla sāpes, kā arī apgrūtina mutes atvēršanu. Šīs muskuļu spazmas saasina košļāšana vai stress, kas cilvēkam liek sakost zobus un vēl vairāk savilkt šos muskuļus. Īslaicīgas muskuļu spazmas var izraisīt arī stomatoloģiskas injekcijas, ko izmanto vietējās anestēzijas līdzekļu ievadei, veicot stomatoloģiskās procedūras, kā arī sakarā ar traumu pēc saspiesta gudrības zoba ekstrakcijas.

Saspiesti zobi un zobu šķilšanās

Saspiesti (kopā saspiesti zobi) vai augoši un smaganas šķeļoši zobi var izraisīt zobu sāpes. Šķiļoties dzerokļiem (vislielākajiem zobiem žokļa aizmugures daļā), ir iespējams to apkārtējo audu iekaisums un tūska. Saspiestiem zobiem (visbiežāk dzerokļiem) var būt nepieciešami pretsāpju līdzekļi, antibiotiskie preparāti vai ķirurģiska to ekstrakcija.

Bruksisms

Bruksisms, kas parasti pazīstams kā „zobu griešana”, ir žokļu sakošana, ko pavada horizontālas košļāšanas kustības. Atbilstoši pētījumiem bruksisms ietekmē no 10 līdz 50% cilvēku. Tā ir zemapziņas diktēta uzvedība, un daudzi cilvēki pat neapzinās, ka to dara! Bieži tas ir viņa dzīvesbiedrs, kurš cilvēkam pasaka, ka viņš naktī „griež zobus”.Lai gan bruksisms ir iespējams arī nomoda laikā, visbiežāk tas parādās miegā, kad žokļu sakodiena spēks var būt līdz sešām reizēm lielāks nekā nomodā. Tādēļ nozīmīgus bojājumus daudz vairāk spēj izraisīt šāds nakts bruksisms.Bruksisms var radīt zobu, smaganu un citu mutes dobuma struktūru bojājumus, līdz ar to arī sāpes.

Uz augšu

Kā izvairīties no zobu sāpēm?

Vairumam cilvēku no smagām zobu patoloģijām ir iespēja izvairīties, veicot zobu regulāru aprūpi.

  • Ievērojiet veselīgu diētu. Uzmanieties ar ēdiena izvēli un esiet piesardzīgi attiecībā pret ēdienu, kas pielīp pie zobiem vai ieķeras starp tiem. Pēc ēšanas tīriet zobus vai papildiniet diētu ar rupju ēdienu, kas var iedarboties kā dabiska zobu suka.
  • Lai notīrītu ēdiena daļiņas, ieviesiet pareizu savu zobu tīrīšanas programmu. Katru dienu ar zobu diega palīdzību iztīriet zobu starpas un noteikti arī maigi notīriet savas smaganas, lai veicinātu to veselību.
  • Lietojiet fluorīdus zobu kariesa profilaksei. Tie efektīvi novērš zobu kariesu bērniem. Fluorīdi ir dabiskas vielas, kas ietilpst daudzu ūdens avotu un dārzeņu sastāvā. Uzziniet, vai Jūsu ūdensvada ūdens ir fluorēts.
  • Divas reizes gadā veiciet zobu tīrīšanu pie stomatologa vai zobu higiēnista. Pierādīts, ka tā ir efektīva gan zobu kariesa, gan smaganu slimību profilakses metode.

Izvairieties no ļoti aukstiem vai karstiem ēdieniem, jo tie var pastiprināt sāpes.

Ja Jums ir aizdomas, ka ciešat no bruksisma, apmeklējiet stomatologu, kurš pateiks, vai Jūsu simptomu izraisītājs tiešām ir bruksisms. Atcerieties, ka galvenā loma bruksisma attīstībā ir stresam un nemieram.

 

Pret galvas sāpēm – Irfen

Pirmā palīdzība pret sāpēm –Butifen

 

Uz augšu