Urīnizvades sāpes

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
August 27, 2012

Kas ir sāpīga urinācija?

Cistīts

Kāpēc sievietēm urīnizvadsistēmas infekcijas novēro biežāk kā vīriešiem?

Urīnizvadsistēmas infekcijas simptomi

Urīnceļu infekciju profilakse

Kādi ir riska faktori?

Urīnizvadsistēmas infekciju ārstēšana

Urīnizvadsistēmas infekciju diagnostika

Kas ir nierakmeņi? Nierakmeņu cēloņi

Nierakmeņu simptomi

Nierakmeņu profilakse

Nierakmeņu ārstēšana

 

Kas ir sāpīga urinācija?

Ar sāpīgu urināciju mēs parasti saprotam diskomforta vai sāpju sajūtu urinēšanas laikā, šīs sāpes var izraisīt vairāki cēloņi. Biežākais iemesls kas rada diskomfortu un sāpes urīnceļos ir urīnizvadsistēmas infekcijas izraisīts cistīts. Izplatītākie sāpīgas urinācijas cēloņi ir urīnizvadsistēmas infekcijas, seksuāli transmisīvās slimības (STS), parazīti un nierakmeņi.

Uz augšu

 

Cistīts

Cistīts ir urīnpūšļa iekaisums vai infekcija. Urīnizvadsistēmas iekaisums ir sāpīgs un kairinošs. Tas var kļūt par nopietnu veselības problēmu, ja infekcija izplatās līdz nierēm. Cistīts parasti attīstās, kad kaitīgās baktērijas nonāk urīnizvadsistēmā caur urīnizvadkanālu (kanāls, caur kuru urīns tiek izvadīts ārā no ķermeņa). Tur baktērija pielīp pie urīnpūšļa sieniņas un sāk vairoties. Retāk baktērijas nokļūst urīnpūslī no citām ķermeņa daļām.

Uz augšu

 

Kāpēc sievietēm urīnizvadsistēmas infekcijas novēro biežāk kā vīriešiem?

Sievietēm mēdz būt biežāk urīnizvadsistēmas infekcijas nekā vīriešiem, tāpēc, ka sievietēm baktērijas var vieglāk sasniegt urīnpūsli.

1. Urīnpūslis; 2. Urīnizvadkanāls; 3. Sēklinieks; 4. Priekšdziedzeris; 5. Taisnā zarna

Vīriešu reproduktīvie orgāni

1. Olnīcas; 2. Urīnpūslis; 3. Urīnizvadkanāls; 4. Maksts; 5. Dzemde; 6. Taisnā zarna

Sieviešu reproduktīvie orgāni                            

Urīnizvadsistēma ietver nieres, urīnvadus, urīnpūsli un urīnizvadkanālu. Tā izvada no ķermeņa vielmaiņas galaproduktus un lieko ūdeni. Nieres ir divi pupiņu formas orgāni vēdera dobuma augšdaļā pie mugurējās sienas, kas filtrē šlakvielas no asinīm un līdzsvaro vielu daudzumu organismā. Izvadkanāli, saukti par urīnvadiem, novada urīnu no nierēm uz urīnpūsli, kur tas uzkrājas un periodiski, pūslim saraujoties, tiek izvadīts no ķermena pa urīnizvadkanālu.

Urīnizvadsistēma ir veidota, lai aizsargātos no inficējošajiem mikroorganismiem. Urīnpūslis izdala aizsargājošu vielu, kas novērš baktēriju pielipšanu pie tā sieniņām. Urīnam ir arī antibakteriālas īpašības, kas kavē baktēriju augšanu. Tomēr daži faktori mazina šīs aizsargfunkcijas, un baktērijām rodas iespēja pielipst pie orgānu sieniņām un savairoties. Tā rodas uzrīnizvadsistēmas iekaisums.

Dažkārt cistīts tiek saukts par „medusmēneša cistītu”, jo pūšļa infekcija bieži parādās sievietēm pēc dzimumsakariem. Seksuālo aktivitāšu laikā baktērijas urīnpūslī var iekļūt caur urīnizvadkanālu. Tomēr arī seksuāli neaktīvām sievietēm ir urīnizvadsistēmas iekaisumi, jo sieviešu ģenitāliju apvidus ir viegla piekļuves vieta baktērijām, kas var izraisīt cistītu.

Vairākumā gadījumu (80-90%) cistītu izraisa Escherichia coli (E.coli). E. coli baktērija ir nejūtīga pret daudzām antibiotikām, tāpēc šo infekciju sievietēm ir grūti izārstēt.

Uz augšu

 

Urīnizvadsistēmas infekcijas simptomi

Urīnpūšļa infekcijas simptomi un pazīmes:

 

  • Pastāvīga vēlme urinēt;
  • Dedzinoša sajūta urinējot;
  • Neliela daudzuma, bieža urinēšana;
  • Asinis urīnā (hematuria);
  • Duļķains un smakojošs urīns;
  • Spiediena sajūta vēdera lejas daļā;
  • Drudzis ar nedaudz paaugstinātu temperatūru.


Konsultējieties ar ārstu, ja jums ir viens vai vairāki no šiem simptomiem.

Ja bērni sāk slapināt gultā (urīna nesaturēšana), ko pirms tam nav darījuši, tad iespējams, ka tā ir urīnizvadsistēmas slimības pazīme.

Uz augšu

 

Urīnceļu infekciju profilakse

Daži cilvēki, pārsvarā sievietes, slimo ar urīnizvadkanālu infekcijām atkārtoti, tāpēc svarīgi ir ievērot profilakses pasākumus. Jūs varat izmantot turpmākos padomus, lai samazinātu urīnizvadīšanas orgānu slimības risku:

  • Dažām sievietēm var palīdzēt vienreizēja antibiotiku lietošana pēc dzimumsakariem;
  • Menopauze izraisa vaginālo baktēriju izmaiņas, kas palielina risku saslimt ar urīnizvadkanālu iekaisumu. Estrogēna (piemēram, vietējo vaginālo estrogēnu) izmantošana parasti atrisina šo problēmu, bet tas nav piemērots visiem. Jautājiet ārstam, vai estrogēna terapija ir jums piemērota.

 

Uz augšu


Kādi ir riska faktori?

Daži cilvēki ir uzņēmīgāki pret urīnizvadīšanas orgānu infekcijām, un sievietes ietilpst šajā grupā. Apmēram 20% sieviešu dzīves laikā saslimst ar kādu urīnceļu iekaisumu. Galvenais tā iemesls ir  sieviešu ģenitāliju apvidus anatomiskās īpatnības.

Seksuāli aktīvām sievietēm ir lielāka iespēja saslimt ar urīnizvadkanālu slimībām, jo dzimumsakaru laikā baktērijas var nonākt urīnizvadkanālā. Arī sievietes, kas izmanto pretapaugļošanās diafragmas, ir pakļautas augstam urīnpūšļa infekcijas riskam; to var palielināt arī hormonālās izmaiņas grūtniecības laikā.

Citi faktori, kas var palielināt urīnizvadkanālu infekcijas izplatību, ir nesena antibiotiku lietošana vai jauns seksuālais partneris. Tomēr neviens no faktoriem nav viennozīmīgs un absolūts urīnizvadsistēmas infekciju un iekaisumu izraisīšanā, arī zeķubikšu valkāšana un tamponu izmantošana, kas tiek minēts kā urīnceļu slimības riska faktors.

Ir arī citi riska faktori, kopīgi sievietēm un vīriešiem:

 

  • Urīna izvadīšanas traucējumi. Tie var parādīties gadījumos, kad ir palielināta prostata vīriešiem vai ir akmeņi urīnpūslī.
  • Izmaiņas imūnsistēmā, piemēram, diabēts var palielināt risku saslimt ar urīntrakta infekcijām.
  • Ilgstoša urīnpūšļa katetra lietošana, kas nepieciešama cilvēkiem ar hroniskām slimībām, smagām patoloģijām vai veciem cilvēkiem.

 

Uz augšu


Urīnizvadsistēmas infekciju ārstēšana

Visbiežāk šo infekciju ārstēšanu sāk  ar antibiotikām. Kādi medikamenti un cik ilgi jālieto, tas ir atkarīgs no saslimušā vispārējā veselības stāvokļa un baktērijām, ko atrod urīnā. Noskaidrojiet pie ārsta, no kādiem medikamentiem jāizvairās, vai no kuriem ir lielāks alerģijas risks.

Parasti pēc dažu dienu ārstēšanās simptomi izzūd. Tomēr, vajadzētu turpināt tās lietot trīs līdz septiņas dienas pēc simptomu izzušanas (ilgums atkarīgs no infekcijas smaguma). Nav svarīgi, kāds ir ārstēšanās ilgums, izturiet visu antibiotiku kursu, ko rekomendējis ārsts, lai pārliecinātos, ka iekaisums urīnizvadkanālos ir pilnīgi izārstēts.

Cistīta gadījumā sāpes urīnizvadkanālos iekaisums un diskomfortu var samazināt, vienlaikus ar antibiotiku lietošanu sekojot dažiem turpmāk minētiem padomiem. Dažkārt silta komprese uz vēdera lejas daļas var palīdzēt samazināt spiediena vai sāpju sajūtu pūslī. Lietojiet daudz šķidruma, bet izvairieties no kafijas, alkohola, gāzētiem dzērieniem ar kofeīnu, citrusaugu sulām un asiem ēdieniem, līdz iekaisums būs pārgājis. Šie dzērieni un ēdieni var kairināt pūsli un saasināt jau tā pastiprināto vēlmi bieži urinēt. Vēl var palīdzēt arī silta pelde sēdvannā uz 15 līdz 20 minūtēm.Ja parādās atkārtotas urīntrakta infekcijas pazīmes un simptomu atjaunošanās, ziņojiet par to ārstam, lai vienotos par pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu cistīta atkārtošanos un tā izraisīto diskomfortu.

Ja urīnizvadsistēmas infekcijas atkārtojas, ārsts rekomendēs turpināt ārstēšanu ar antibiotikām, vai arī sūtīs jūs pie ārsta, kas specializējas urīntrakta (urologs) vai nieru slimībās (nefrologs), lai novērtētu slimību un tās cēloņus.

Ja ārstēšana tiek uzsākta nekavējoties un tiek ievēroti visi norādījumi, urīntrakta infekcijas pāriet bez sarežģījumiem. Taču neārstēti, ielaisti vai smagi gadījumi vispārējas organisma aizsargspēju novājināšanās apstākļos var beigties ar smagām komplikācijām, piemēram, nieru infekciju (pielonefrītu). Atkārota nieru infekcija savukārt var ietekmēt aknu darbību. Maziem bērniem un veciem cilvēkiem ir palielināts nieru bojājumu risks saistībā ar urīnpūšļa infekcijām, jo simptomiem var nepievērst pietiekamu uzmanību vai arī tos saistīt ar citām problēmām.

Uz augšu

 

Urīnizvadsistēmas infekciju diagnostika

Ja jums ir sāpes urīnizvadīšanas orgānos vai citi urīnpūšļa infekcijas simptomi, vērsieties pie ārsta pēc iespējas ātrāk. Ja ārstam būs aizdomas, ka jums ir urīnpūšļa infekcija, viņš nosūtīs jūs veikt urīna analīzi, un noteiks vai urīnā ir baktērijas, asinis vai strutas.

Uz augšu


Kas ir nierakmeņi?

Nierakmens ir ciets kristālisks minerāls veidojums, kas veidojas nierēs vai urīnizvadtraktā. Stāvokli, kad ir nierakmeņi, sauc par nefrolitiāzi vai urolitiāzi.

 

Nierakmeņu cēloņi

1. Nieres bļodiņa; 2. Artērija; 3. Vēna; 4. Urīnvads; 5. Nieres kamoliņi; 6. Nieres piramīda

Nierakmeņi veidojas, kad samazinās urīna daudzums vai palielinās akmeņus veidojušo vielu koncentrācija urīnā. Visbiežāk nierakmeņus veido kalcijs kombinācijā ar oksalātiem vai fosfātiem. Citi ķīmiski savienojumi, kas var veidot nierakmeņus, ir urīnskābe un aminoskābe cisteīns.

Nierakmeņu veidošanās risku palielina organisma atūdeņošanās, kas notiek samazinātas šķidruma lietošanas gadījumā vai fiziska slodze, arī intensīva vingrošana bez adekvātas šķidruma aizvietošanas.  Urinācijas traucējumi arī var veicināt akmeņu veidošanos. Nierakmeņu biežums pieaug vīriešiem, sasniedzot 40 – 70 gadu vecumu. Cilvēkiem, kuriem diagnosticēti vairāki nierakmeņi, ir liela varbūtība, ka to skaits var palielināties.

Uz augšu


Nierakmeņu simptomi

Nierakmeņi var ilgstoši būt asimptomātiski – t.i. bez klīniskām izpausmēm. Nierakmeņu izsauktās raksturīgās pazīmes ir asinis urīnā un sāpes – mugurā, vēderā, sānos un cirksnī. Cilvēki ar nierakmeņiem visbiežāk sūdzas par pēkšņām, mokošām un krampjveidīgām sāpēm muguras lejas daļā vai/un sānā, cirksnī vai vēderā. Ķermeņa pozīcijas maiņa neatvieglo sāpes. Tās ir ļoti spēcīgas un parasti tās pavada vemšana un nelabums. Ja akmeņi kombinējas ar urīntrakta infekciju, tad var parādīties drudzis un drebuļi.

Nieru kolika ir sāpju veids, ko izraisa nierakmeņi – to kustēšanās, iesprūšana urīnceļos, pavadošas infekcijas attīstība.

Parasti sāpes sākas nieru apvidū vai aiz tām muguras lejas daļā un izstaro uz leju tuvāk urīnpūslim. Sāpes mēdz būt kā spazmveida viļņi vai arī ir stipras nepārtrauktas sāpes. Tām ir divi veidi: trulas un asas; akūtas asās sāpes ir īpaši nepatīkamas, un tiek aprakstītas kā vienas no stiprākajām sāpēm, ko cilvēks izjūt. No nierakmeņu izmēra un veida ir atkarīga to kustēšanās urīntraktā, līdz ar to arī mainās sāpju apvidus – sāpes var būt stiprākās nieru vai urīnpūšļa apvidū vai vienādi stipras abos.

Uz augšu

 

Nierakmeņu profilakse

Ir labāk izvairīties no nierakmeņiem, nekā tos ārstēt, kad tie jau parādījušies. Tādēļ dzeriet vairāk ūdens. ASV Nacionālais Veselības Institūts cilvēkiem, kam jau ir nierakmeņi, iesaka dienā izdzert 12 glāzes ūdens. Ūdens palīdz izvadīt vielas, kas veido nierakmeņus.

Uz augšu


Nierakmeņu ārstēšana

Vairums nierakmeņu atstāj urīntraktu dabīgā ceļā 48 stundu laikā lielas šķidruma caurplūdes gadījumā. Lai samazinātu simptomus, ārsts izraksta medikamentus. Apgulieties uz nesāpošās puses un pielieciet siltu termoforu vai dvieli sāpju rajonā. Ja sāpes nav ļoti spēcīgas, tad staigājot var paātrināt akmeņu izvadi. Lielāku akmeņu un to iesprūšanas gadījumos ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Nierakmeņu ķirurģiskās terapijas iespējas ir ievērojami pilnveidojušās. Mūsdienās to var izdarīt caur mazu iegriezumu ādā vai caur instrumentu – endoskopu, ko ievada caur urīnizvadkanālu un urīnpūsli līdz urīnvadam.

 
 

 

Uz augšu