Siltu vai aukstu – kā rīkoties sasituma vai sastiepuma gadījumā?

July 10, 2012

Ko darām, ja gadās sastiept vai sasist, piemēram, kāju?

Vairums cilvēku rīkojas pareizi, pieliekot traumētajai vietai ledu vai aukstu priekšmetu. Turpretī akūtu muguras sāpju gadījumā nereti vērojam pretēju darbību – muguras sildīšanu (karsta vanna, krāsns, elektriskie sildītāji u.c.) Šādas „terapijas” rezultātā pirmajā brīdī sāpes it kā mazinās, toties nākamajā rītā slimniekam ir pat grūti pagriezties gultā.

Tādēļ daktere I. Blumberga – medicīnas doktore, neiroloģe, osteorefleksoterapeite – pastāstīs, kāda ir siltuma un aukstuma ietekme uz organismu un kā šos faktorus izmantot, lai justos labāk.

 

Temperatūru uztver specifiski nervu gali – termoreceptori. Tie atrodas ādā, asinsvados, muskuļos, iekšējos orgānos, muguras smadzenēs u.c. nervu sistēmas daļās. Temperatūras sajūtas veidošanā piedalās pārsvarā aukstuma receptori, jo tie galvenokārt atrodas ķermeņa virsmā. Piemēram, plaukstā atrodas 1-5 t.s. aukstuma punkti tikai 0,4 uz 1 cm ². Vislielākais aukstuma punktu blīvums ir sejas ādā : 16-19 punktu uz 1cm ².

Siltums vai aukstums rada termoreceptoru kairinājumu, radot impulsus, kas pa augšupejošām nervu šķiedrām nonāk muguras smadzenēs, tālāk galvas smadzeņu stumbrā, vidussmadzenēs un smadzeņu garozas atbilstošajās zonās, kur notiek pienākošās informācijas analīze un tiek sūtītas atbildes reakcijas. Šīs atbildes reakcijas ietver veģetatīvas ( zosāda, drebuļi ), somatiskas, endokrīnas (procesā piedalās virsnieru, vairogdziedzera hormoni) un uzvedības izmaiņas. Piemēram, aukstuma ietekmē organisms palielina gan siltuma veidošanos, gan pazemina siltuma atdevi – sašaurinot asinsvadus, pastiprinot noradrenalīna, adrenalīna izdali, paaugstinās apzinātā skeleta muskuļu aktivitāte (cilvēks aktīvāk kustas), pieaug vielu maiņas intensitāte.

Siltuma ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, pastiprinās elpošana – tādējādi paaugstinot siltumatdevi. Samazinās skeleta muskuļu tonuss, samazinās vairogdziedzera hormonu un adrenalīna izdale. Šie centrālie regulatorie mehānismi darbojas galvas smadzenēs (vidussmadzenēs).

Siltuma sadale pa visu organismu notiek, asinīm cirkulējot visos audos un orgānos. Siltuma pārnese no šūnām uz asinīm notiek, pateicoties temperatūras starpībai, tāpēc venozās asinis ir nedaudz siltākas nekā arteriālās, un šīs siltākās asinis atplūst no aktīvajiem skeleta muskuļiem. Savukārt ādas venozās asinis ir vēsākas nekā arteriālās, jo notiek siltuma atdeve apkārtējai videi.

Tagad no teorijas atgriezīsimies pie prakses.

Akūtu sāpju – sasituma, sastiepuma, kukaiņu koduma gadījumos bojātai vietai pieliekot aukstumu, panākam asinsvadu sašaurināšanos, samazinās bioloģiski aktīvo vielu – histamīna, P vielas u.c. koncentrācija, tādējādi neveidojas tūska. Aukstums samazina proprioreceptoru ( tie ir receptori – nervu gali, kas uztver sāpes) aktivitāti un palēnina sāpju impulsu plūsmu uz augstāk esošām centrālās nervu sistēmas daļām. Arī akūtu muguras sāpju gadījumā svarīgi ir samazināt mugurkaula struktūras veidojošo audu, tai skaitā nervu saknīšu tūsku.

Savukārt, lokāli sildot ādu, notiek vidējo un sīko asinsvadu paplašināšanās, palielinās asins plūsma ādā un muskuļos. Tādējādi siltuma procedūras, ieskaitot sildošās ziedes, būtu lietojamas pēc muskuļu pārslodzes, t.i., tieši muskuļu sāpju gadījumā, kombinējot tās ar vieglu masāžu.

Sildīšanu – arī fizikālo terapiju, vannas, dūņu aplikācijas u.c. lietosim, ja nepieciešams arī uzlabot impulsu plūsmu pa nervu, perifēro asinsriti, lai veicinātu rētaudu vai hroniska iekaisuma procesa uzsūkšanos. Jāatceras, ka siltuma procedūras uzsākot jākonsultējas ar ārstu, jo vairāku slimību (audzēju, TBC, infekciju u.c.) gadījumos tās nedrīkst pielietot. Tāpat arī nedrīkst sildīt, ja ir aizdomas par strutainu procesu – pa paplašinātiem asinsvadiem infekcija izplatās ātrāk.

Kopsavilkumā varam teikt – aukstumu lietosim akūtu sāpju gadījumā, siltumu – muskuļu sāpju vai hronisku procesu ārstēšanā.

 

 

Uz augšu