Sāpes sprandā

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
August 30, 2012

Kur rodas sprandas sāpes?

Kas raksturīgs sprandas sāpēm?

Kāpēc sāp spranda?

Kā remdēt sāpes sprandā?

 

 

Kur rodas sprandas sāpes?

Ar vārdu – spranda – mēs saprotam kakla mugurpusi no galvas kausa pamatnes līdz lāpstiņu augšdaļai, un no viena pleca līdz otram.

Sāpes sprandā parasti lokalizējas vienā mugurkaula (muskuļu, locītavu vai saišu) pusē. Sastiepumu vai sakairinājuma rezultātā var izveidoties muskuļu iekaisums. Līdz ar to tie sūta sāpju signālus uz muguras smadzenēm. Apstrādes centri muguras smadzenēs sūta atpakaļ signālus uz sastieptajiem audiem, izraisot muskuļu spazmas. Tās aktivē spiediena receptorus muskuļos un locītavās, kas izraisa papildus sāpju sajūtu. Tas tādēļ, ka spiediena receptoru signālus mēs jūtam kā sāpes, jo tie pievienojas sāpju signāliem no sastieptajiem iekaisušajiem audiem.

Uz augšu

Kas raksturīgs sprandas sāpēm?

Sāpes parasti lokalizējas muskuļu grupās, kas atrodas kakla aizmugurē. Kakla muskuļi savā starpā saista galvas kausu, lāpstiņas un krūškurvja kaulus, tie palīdz mugurkaulam noturēt galvu un nodrošina galvas kustības. Sprandas sāpes var kombinēties ar sāpēm galvā, plecos, sāpēm krūšu kurvī, ausu sāpēm, sāpēm sirds apvidū, var pat sāpēt piere, būt novērojamas acu sāpes un sāpes plaukstās. Dažkārt galvas sāpes vai citas iepriekš minētās sāpes ir spēcīgākas par pašām sprandas sāpēm. Vēl ar sprandas sāpēm var būt saistīts reibonis, neskaidra galva, zvanīšana ausīs, krakšķoša skaņa pagriežot galvu, un vēl citas sūdzības.

1. Skausta saite 2. Galvas grozītājmuskulis 3. Trijstūrainais galvas un kakla muskulis 4. Deltmuskulis 5. Trapecmuskulis

Uz augšu

Kāpēc sāp spranda?

Dažkārt sprandas sāpes var rasties no kādas mazas traumas vai sastiepuma, tomēr visbiežāk sāpes sprandā un mugurā vai stīvums parādās pēc nakts miega, kad guļvieta nav bijusi piemērota, vai pēc garas dienas sēdošā darbā.

Muskuļu spazmas ir viens no krampju veidiem, kas izraisa spēcīgas sprandas sāpes, ierobežo kakla kustības un samazina asins apgādi iesaistītajā muskuļu daļā. Ar laiku muskuļu spazmas pāriet, samazinot arī sāpju signālus, kas tiek sūtīt uz muguras smadzenēm.

Sāpes sprandā var izraisīt arī vairāku faktoru kombinācija. Daži faktori minēti zemāk:

Neergonomiski darba apstākļi – stundām sēžot pie datora uz nepiemērota krēsla un/vai nepareizā ķermeņa pozā, kakla mugurpuses muskuļi tiek papildus noslogoti, līdz ar to tajos var veidoties muskuļu saspringums vai spazmas, kas savukārt var izraisīt muskuļu sāpes. Darba vieta jāpiemēro katram individuāli – krēsla, galda, monitora vai ventilatora un gaisa kondicionētāja izvietojums.

Vēl viens cēlonis tam, ka sāp kakls un spranda, var būt darbs, kurā tiek nodarbināta pārsvarā viena muskuļu grupa, kas līdz ar to tiek pārslogota, piemēram, labojot automobili vai krāsojot jumtu, utml.

Nepareiza ķermeņa poza – sakumpusi poza krēslā, nepareiza stāja, strādāšana ilgu laika periodu ar noliektu galvu (piemēram, ravēšana).

Pārmērīga slodze – nepareiza plecu noslogošana (liekot vairāk smaguma vienā pusē), piemēram, gludināšana ilgu laika periodu utt.

Traumas, pat senāk pārcietās, var izraisīt sāpes sprandā.

Nepareiza gultasvieta – guļot uz pārāk mīksta matrača vai spilvena.

Ventilatori, gaisa kondicionieri – strauja kakla muskuļu atvēsināšana var izraisīt muskuļu spazmas un samazināt asins cirkulāciju.

Mašīnas – braucot sakumpis, skatoties pa logu, guļot mašīnā, neizmantojot īpašus kaklu aizsargājošu spilvenus.

Mazkustīgs dzīvesveids – palielināts ķermeņa svars izraisa bīstamu muskuļu stāvokli un sprandas sāpes.

Emocionālais diskomforts – var radīt noguruma sajūtu un kakla muskuļu sāpes.

Uz augšu

Kā remdēt sāpes sprandā?

Profilakse

Turpmāk minētie padomi, palīdzēs jums pareizi iekārtot darba vietu, lai izvairītos no sāpēm sprandā.

Jūsu darba galds

Vairumam galdu ir fiksēts augstums un tādēļ tos nevar regulēt.Tas ir svarīgs priekšnosacījums, tādēļ, ja jums ir krēsls ar regulējamu augstumu, rokas atrodas pozīcijā, kas ļauj ērti darboties ar klaviatūru.

Jūsu krēsls

 

  • Svarīgi ir izvēlēties pareizu krēslu. Lai iegūtu labu jostasvietas atbalstu, krēsla sēžamajai daļai un muguras atbalstam ir jābūt atdalītiem, lai sēžamvietu varētu aizvirzīt mazliet atpakaļ. Jums vajadzētu sēdēt ar sēžamvietu, cik iespējams tālāk atvirzītu uz aizmuguri, lai muguras balsts ērti saskartos ar jūsu muguru. Nesēdiet uz vienas puses bez muguras atbalsta, tā jūs ātrāk varat iegūt „līku” muguru. „Līka” mugura ir izplatītākais iemesls sāpēm sprandā.
  • Muguras atbalstam ir jābūt pietiekami augstam un garam, lai jūsu mugura tiktu atbalstīta sākot no jostas vietas vidus līdz pat lāpstiņām.
  • Mums visiem ir dažāds augšstilbu garums. Ja ir īsāki augšstilbi, tad vajadzētu mazāka izmēra sēdekli (mērot no priekšas uz aizmuguri), pretējā gadījumā jūs nevarēsiet iesēsties krēslā pietiekoši dziļi, lai jostas vieta tiktu apbalstīta.
  • Muguras balstam jābūt pielāgotam 100°-110° leņķī.
  • Krēsla augstumam ir jābūt pielāgojamam, lai rakstot uz klaviatūras vai darot līdzīgu darbu, delms būtu horizontālā stāvoklī (līdzīgi kā pianistam ar labu stāju).
  • Ja jūsu kājas ir īsas un jūs uzskatāt, ka esat pareizi pielāgojis krēsla augstumu, bet tomēr jūsu kājas šūpojas un nevar aizsniegt grīdu, tad jums ir vajadzīgs kāju paliktnis. Paliktnim vajadzētu tikt pielāgotam, lai jūs ērti varētu atpūtināt kājas.
  • Piemērojiet krēsla rokas balstus tā, lai jūsu pleci būtu brīvi. Ja roku balsti jums traucē, noņemiet tos.

 

Tastatūra

 

  • Tastatūras paliktnis var nodrošināt optimālu ievadierīču lietošanu. Tomēr, tam vajadzētu pielāgot peli, kā arī tastatūru, nodrošināt brīvu kustību telpu rokām, piemērot augstumu un slīpuma mehānismu. Paliktnim nevajadzētu jūs attālināt no pārējiem darba piederumiem, piemēram, telefona.
  • Pievelciet sevi tuvu klāt tastatūrai.
  • Novietojiet tastatūru tieši sev priekšā.
  • Noskaidrojiet, kuru tastatūras daļu jūs izmantojat visbiežāk, un pielāgojiet to, lai tā ir centrā attiecībā pret jūsu ķermeni.
  • Tastatūras slīpums ir atkarīgs no jūsu stāvokļa sēžot. Izmantojiet tastatūras paliktni vai tastatūras pamatni, lai pielāgotu slīpumu. Ja jūs sēžat taisni vai nedaudz uz priekšu, mēģiniet nolikt tastatūru virzienā prom no jums. Ja esat atgāzies, neliels tastatūras slīpums jūsu virzienā palīdzēs jums saglabāt taisnu plaukstas stāvokli.
  • Novietojiet peli pēc iespējas tuvāk tastatūrai. Noliekot peli uz mazliet slīpas virsmas vai izmantojot peles tiltu, to var novietot tuvāk.
  • Ja jūs nevarat pilnībā piemērot tastatūras paliktni, jums ir jāpielāgo darba vietas augstums, krēsla augstums, vai jāizmanto sēdekļa spilvens, lai jums būtu ērti. Ja jūsu kājas šūpojas, atcerieties izmantot kāju paliktni.

 

Monitors, dokumenti un telefons

 

  • Nepareiza monitora un dokumentu novietošana, var izrādīties ļoti neparocīga. Pielāgojiet ekrānu un dokumentus tā, lai jūsu kakls būtu neitrālā un atbrīvotā stāvoklī.
  • Novietojiet monitoru sev priekšā virs tastatūras.
  • Ja jūsu ekrāns ir par augstu, pielāgojiet tā augstumu ar dažāda izmēra grāmatām vai kastēm.
  • Ja jūsu ekrāns ir par zemu, pamēģiniet to uzlikt uz sistēmu bloka.
  • Sēdiet vismaz rokas attālumā no ekrāna un pielāgojiet attālumu jūsu redzei.
  • Novērsiet pārāk spilgtu gaismu, rūpīgi novietojot ekrānu:
  1. Novietojiet ekrānu pareizā leņķī attiecībā pret logu;
  2. Piemērojiet aizkarus vai žalūzijas, ja pieciešams;
  3. Pielāgojiet vertikālo ekrāna leņķi un ekrāna vadību, lai samazinātu gaismas spilgtumu;
  4. Citi veidi, lai samazinātu gaismas spilgtumu sevī ietver – optisko filtru, gaismas filtru vai papildus gaismu izmantošanu.
  • Novietojiet dokumentus sev priekšā, starp monitoru un tastatūru, izmantojot lapu turētāju. Ja vietas nav pietiekoši, novietojiet dokumentus uz statīva, kas novietots blakus monitoram.
  • Novietojiet telefonu tā, lai to varētu viegli aizsniegt.
  • Izmatojiet austiņas vai skaļruni, lai novērstu telefona raustīšanu.

 

Pauzes un pārtraukumi

 

  • Kad esat pareizi iekārtojis savu darba vietu, ieviesiet arī labus darba ieradumus. Nav svarīgi cik labi ir iekārtota vide, ja ilgstoša atrašanās vienā stāvoklī, samazinās asis cirkulāciju un pasliktinās jūsu veselības stāvokli.
  • Ieturiet 1-2 minūšu pauzes katras 20-30 minūtes. Pēc katras darba stundas ieturiet pauzes vai mainiet nodarbi vismaz pēc 5-10 minūtēm. Vienmēr mēģiniet iziet pusdienu pārtraukumā.
  • Izvairieties no acu noguruma, atpūtinot vai periodiski mainot skatiena attālumu – novērsiet acis no monitora vai darba objekta un fokusējiet skatienu uz kaut ko tālumā.
  • Atpūtiniet acis aizklājot tās ar plaukstām uz 10-15 sekundēm.

 

Strādājot, ieņemiet pareizu ķermeņa pozu!

Kustieties cik vien daudz iespējams!

 

Medikamenti:

 

  • Jūs varat sākt lietot lokālos pretāpju līdzekļus (gelus un plāksterus) vai sistēmiskas darbības pretsāpju medikamentus (piem. ibuprofēns vai diklofenaks), kuri mazina sāpes un iekaisumu.
  • Nereti mugurs sāpes ir saistītas ar nervu iekaisumu. Normālai vielmaiņai nervu šūnās ir nepieciešami B grupas vitamīni. Pētījumos atzīts, ka lielās devās B1, B6 un B12 vitamīniem piemīt sāpju mazinošs efets. Tāpēc B grupas vitamīni lielās devās tiek lietoti kā palīglīdzeklis muguras sāpju ārstēšanai. B grupas vitamīnu izmantošana terapijā ļauj samazināt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu devas. Muguras sāpju arstēšanas terapija būs daudz efektīvāka, ja sev piemēroto pretsāpju formu lietosiet paralēli ar B grupas vitamīniem.
 

 

   Pret muguras sāpēm – Neurorubine™ Forte Lactab™  

   Olfen™ 140 mg ārstnieciskais plāksteris