- - http://nesaap.lv -

10 minūtes fiziskās aktivitātes

Posted By nesap On December 9, 2013 @ In Home | Comments Disabled

Kakla sāpes

Posted By nesap On December 8, 2013 @ In Home | Comments Disabled

Kas ir kakla iekaisums? [2]

Kādi ir kakla iekaisuma simptomi? [3]

Kas ir kakla sāpju izraisītāji? [4]

Ko darīt, ja sāp kakls? [5]

Kas jāzina par antibiotiskajiem līdzekļiem? [6]

Zāles pret kakla sāpēm? [7]

Dodieties/atgriezieties pie ārsta, ja: [8]

 

Kas ir kakla iekaisums?

Kakla iekaisuma cēlonis parasti ir infekcijas, ko var izraisīt daudz dažādas baktērijas vai vīrusi. Kakla iekaisums var būt saistīts ar dažādām slimībām – sākot no vienkāršas apaukstēšanās, līdz infekciozai mononukleozei.

Uz augšu [9]

Kādi ir kakla iekaisuma simptomi?

Kakla sāpes bieži ir saistītas ar vispārēju savārgumu un drudzi. Kakla iekaisuma simptomi parasti ir iesnas un klepus. Maziem bērniem kakla iekaisuma gadījumā var būt arī apetītes trūkums, siekalošanās, nemiers un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Pusaudžiem un pieaugušajiem kakla iekaisumu gadījumā parasti novērojamas asas sāpes kaklā rijot, kā arī “kasīšanās”. Tomēr kakla iekaisuma simptomi mēdz izpausties arī katram individuāli. Ļoti raksturīga ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un vājuma sajūta.

Uz augšu [10]

Kas ir kakla sāpju izraisītāji?

Kakla iekaisumu var izraisīt daudzi faktori: vīrusi, baktērijas, sēnīšu infekcijas, kā arī ar atvilni saistītas slimības un sīkas mehāniskas traumas.

  • Visbiežākie kakla iekaisuma un tā izraisīto kakla sāpju cēloņi ir vīrusi – adenovīruss un rinovīruss (jo īpaši bērniem).
  • Smagāku kakla iekaisumu izraisa baktērijas – streptokoki un stafilokoki, radot paaugstinātu ķermeņa temperatūru un kakla sāpes.
  • Sāpošs kakls un sāpīgas mandeles var liecināt par citu infekcijas slimību, piemēram difteriju. Difterija ir ļoti bīstama slimība, kas parasti skar mandeles, un tai raksturīgs liels organisma vājums.
  • Arī sēnīšu infekcijas izraisa kakla iekaisumu. Tām raksturīgs balts mutes dobuma gļotādu aplikums. No šādām kakla infekcijām bieži cieš bērni un pieaugušie ar novājinātu imūno sistēmu.
  • Kuņģa – barības vada atvilnis, kam raksturīgs kuņģa skābes izraisīts kakla gļotādas kairinājums, var izraisīt durošas sāpes kaklā, kasīšanās un kairinājuma sajūtu.

Uz augšu [10]

Ko darīt, ja sāp kakls?

Palīdziet organismam tikt galā ar kakla iekaisumu:

  • Liela ūdens daudzuma, kā arī kumelīšu tējas dzeršana mitrina rīkli, mazina dedzinošas sāpes kaklā un veicina dzīšanas procesu;
  • Pusaudžiem un pieaugušajiem kakls vismaz divas reizes dienā jāskalo ar glāzi silta ūdens vai tējas, kurā izšķīdināta tējkarote sāls.

 

Uz augšu [10]

Kas jāzina par antibiotiskajiem līdzekļiem?

Lielākajai daļai cilvēku nav nepieciešams lietot antibiotikas pret kakla sāpēm, jo kakla iekaisuma izraisītāji bieži ir vīrusi, ko antibiotiskie līdzekļi neietekmē.

Tikai ģimenes ārsts var izlemt, vai nepieciešams lietot antibiotiskus līdzekļus. Dažas baktēriju izraisītas kakla slimības, ja tās neārstē, var izraisīt smagas komplikācijas.

Uz augšu [10]

Zāles pret kakla sāpēm?

Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piemēram, ibuprofēna [11] vai paracetamola) lietošana ir efektīvs veids, kā remdēt kakla sāpes, turklāt šie līdzekļi var arī mazināt drudzi. Tomēr ne visas zāles pret kakla iekaisumu ir vienādi piemērotas bērniem, kuri ir jaunāki par 15 gadiem. Vienmēr izlasiet zāļu lietošanas instrukciju un, ja rodas jautājumi, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Sūkājamās tabletes [12] ar pretiekaisuma, antibakteriālu un vietēji anestezējošu iedarbību ir piemērota palīdzība sāpošam kaklam.

Ir pieejami dažādi aerosoli kakla iekaisuma ārstēšanai.

Uz augšu [9]

Dodieties/atgriezieties pie ārsta, ja:

 

    • Kakla iekaisuma iemesls varētu būt bakteriāla infekcija;
    • Jūs vai Jūsu bērns neatlabst pēc septiņām dienām;
    • Jums vai Jūsu bērnam ir sūdzības par ausu sāpēm;
    • Jums vai Jūsu bērnam ir sūdzības par kakla stīvumu, nevis tikai sāpēm rīklē;
    • Jūms vai Jūsu bērnam sāp kakls rijot ūdeni vai siekalas;
    • Jums vai Jūsu bērnam ir citas patoloģijas, kas ietekmē organisma spēju pašam sevi izārstēt, piemēram, diabēts vai imūnās sistēmas darbības traucējumi.

Lai saņemtu papildu informāciju un atbalstu, konsultējieties ar ģimenes ārstu, medicīnas māsu vai farmaceitu.

 

Pret kakla sāpēm – Decatylen™ un JOX

 

Uz augšu [10]

Vingrojumi kaklam

Posted By nesap On December 8, 2013 @ In Home | Comments Disabled

Vingriniet kakla muskuļus!

Profilaktisku vingrošanu var veikt mājās, samazinot sasprindzinājumu kaklā un uzlabojot asins cirkulāciju kakla muskuļos.

Ir daži vingrojumi, kurus iesaka veikt katru rītu, lai sagatavotu jūsu kakla muskuļus darbam, un katru vakaru vienkāršai relaksācijai pēc darba dienas. Pirms sākat vingrot, apsēdieties, lai mugura nebūtu atbalstīta, gurnu un ceļu locītavām jābūt 90 grādu leņķī, un zodam mazliet pievilktam, tā lai noņemtu spiedienu no kakla trahejas.

Pareizs stāvoklis, uzsākot vingrošanu

Gurni un ceļu locītavas ir 90 grādu leņķī, un zods pavilkts mazliet atpakaļ.

Vingrojumi pleciem

a)Atbrīvojaties, paceliet un tad nolaidiet atbrīvotus plecus. Atkārtojiet to 7-10 reizes.

b)Vispirms salieciet plecus uz priekšu, tad atbrīvojiet un atlieciet atpakaļ. Atkārtojiet 7-10 reizes.

Vingrojumi rokām


a)Turiet savus elkoņus ar rokām un celiet tos uz augšu un leju. Turot elkoņus grieziet tos pulksteņa rādītāju virzienā un pēc tam atpakaļ. Atkārtojiet 3-5 reizes.

Vingrojumi mugurai

a)Iztaisnojiet rokas uz āru aizmugurē, un lēni celiet tās uz augšu un arī pa labi un kreisi. Atkārtojiet 7-10 reizes.

b)Paceliet un nolaidiet savas rokas 7-10 reizes katrā pusē.

Vingrojumi kaklam

a)Turiet galvu taisni paceltu.

b)Lēni nolieciet galvu pie labā pleca un pie kreisā.

c)Nolieciet galvu pāris reizes un priekšu.

d)Pagrieziet galvu 45 grādu leņķī un piespiediet zodu pie krūškurvja, vienā pusē, pēc tam otrā.

Ja sajūtat sāpes, nekavējoties pārtrauciet vingrojumus.

www.nesaap.lv/muguras_vingrojumi [13]

 

Uz augšu [10]

Muguras sāpes

Posted By nesap On August 30, 2012 @ In Muguras sāpes,Sāpju veidi un padomi | Comments Disabled

Sāp mugura? [2]

Kādas ir muguras sāpes? [14]

Kas izraisa muguras sāpes? [4]

Biežākie muguras sāpju izraisītāji un slimības [15]

Kā ārstēt muguras sāpes? [16]

 

Sāp mugura?

Muguras sāpes ir ļoti izplatīta problēma. Vairāk kā 60% cilvēku dzīves laikā ir saskārušies ar sāpēm mugurā.

Uz augšu [10]

Kādas ir muguras sāpes?

Akūtas muguras sāpes var raksturot kā asas vai trulas sāpes, kas ilgst ne ilgāk par 3 mēnešiem. Visbiežāk novērojamas sāpes muguras lejasdaļa. Muguras sāpes var lokalizēties vienā apvidū, piemēram, labajā vai kreisajā pusē, centrā vai muguras lejasdaļā. Akūtas muguras sāpes var parādīties neregulāri un bieži atkārtojas.

Hroniskas muguras sāpes ilgst vairāk kā 3 mēnešus un tiek raksturotas kā dziļas, sāpīgas, trulas vai dedzinošas sāpes vienā muguras apvidū, kas var izstarot uz kājām. Var būt novērojama kāju tirpšana jeb nejūtīgumu kājās. Cilvēkam ar hroniskām muguras sāpēm bieži ir ļoti grūti veikt ierastās ikdienas aktivitātes, kā arī strādāt pat intelektuālu darbu bez fiziskas piepūles. Hroniskas muguras sāpes parasti novēro ilgu laika periodu, un dažreiz nepalīdz standarta muguras sāpju ārstēšana. Muguras sāpju izraisītāji var būt traumas, deģeneratīvām mugurkaula audu pārmaiņas vai artrīts, taču bieži muguras problēmas ir saistītas ar stājas izmaiņām un muskuļu disbalansu, kā arī cietēja izmainītu sāpju uztveres un vadīšanas sistēmu, spriedzi, depresiju un citiem emocionāliem, neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem, kas ietekmē sāpju slieksni un to panesamību.

Uz augšu [10]

Kas izraisa muguras sāpes?

Mugura sāpes parasti rodas, ja muguras muskuļi vai citi audi tiek pārslogoti, iestiepti, līdz ar to tiek novājināti. Muskuļu spazmas vai plīsumi var rasties no izmaiņām mugurkaula audos, vai arī novecojot. Tas izmaina cilvēka stāju.

Muguras sāpes var būt saistītas ar dažādiem faktoriem, piemēram, kustībām, ķermeņa pozīciju vai fizisku slodzi. Muguras sāpes un atveseļošanās var būt saistīta ar psiholoģisko stresu, pacietības līmeni, sāpju izjūtu, izturību vai emocionālo stāvokli. Piemēram, uztraukums, bailes, depresija, nervozēšana un citi faktori, ko cilvēki parasti nesaista ar iemesliem, kāpēc sāp mugura, tomēr var būt muguras sāpju cēloņi vai saasinātāji.

Muguras sāpju cēloņi var būt sastiepums vai neliels bojājums, retāk nopietna trauma, ko šādā gadījumā mēdz saukt par ‘vienkāršajām muguras sāpēm’. Sāpes var būt pēkšņas un pastiprināties kustoties, tās var izraisīt arī citi faktori, kas rada palielinātu slodzi un iestiepumu mugurkaulam.

Izplatītākie palielinātas slodzes un iestiepumi izraisītāji mugurkaulā, kas izraisa muguras problēmas:

 

  1. sakumpusi poza, sēžot krēslā vai braucot pie mašīnas stūres;
  2. nepareiza stāja;
  3. nepareiza smagu priekšmetu celšana;
  4. gulēšana uz nepiemērota matrača;
  5. zema fiziskā aktivitāte;
  6. pārslodze vingrojot.

 

        

           

Vienkāršas muguras sāpes var izraisīt nepareizas, asas kustības vai aktivitāšu trūkums. Aktivitāšu trūkums padara muskuļus vārgus, līdz ar to muskuļiem paliek grūti balstīt muguru. Tas padara muguru vairāk uzņēmīgu pret bojājumiem tad, kad ir pārslogota kāda muguras daļa.

Muguras sāpju cēloņi var būt arī ļoti specifiski, tās var attīstīties grūtniecības, menstruāciju, urinācijas trakta infekciju, kuņģa problēmu, sirds un asins vadu slimību, muguras skriemeļu vai citu mīksto audu iekaisuma, audzēju vai citu nopietnu apstākļu dēļ. Muguras problēmu gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu, bet ja mugura sāp vairāk kā 6 nedēļas, ārsts jāapmeklē nekavējoties.

Dažas slimības var sekmēt muguras sāpes, bet tas nav tik izplatīti kā muguras muskuļu un saišu mazo bojājumu radītās muguras sāpes. Būtu prātīgi apmeklēt ārstu, ja muguras sāpes pēc nedēļas nepazūd.

Novecojot, izmaiņas mugurkaulā un apkārtējos audos ir parasta parādība. Muguras slimības (mugurkaula diska slimību, trūces, locītavu izmaiņu, skriemeļu izmainītas augšanas, osteohondrozes procesu dēļ u.c.) parasti atklāj ārsts veselības pārbaudes laikā. Šīs deģeneratīvās audu izmaiņas netiek uzskatītas par nopietnām, ja vien neparādās sāpes.

Izplatītākie muguras sāpju cēloņi:

 

  1. Sāpes mugurā parādās no anatomisko struktūru pārslodzes, piemēram, muskuļu sastiepumi;
  2. Muguras sāpes izraisa muguras anatomiskās struktūras deformācijas vai bojājumi, piemēram, diska trūces vai lielo locītavu izmaiņas.

 

Uz augšu [10]

Biežākie muguras sāpju izraisītāji un slimības

Mehāniskas muguras sāpes— akūtu sāpju veids, stipras sāpes mugurā parādās kustoties un klepojot. Šādu muguras sāpju ārstēšana parasti balstās uz atpūtu. Mehāniskas muguras sāpes ir tipiskas diska trūcei un pārslodzes lūzumam. Pacientiem ar mehāniskām sāpēm ātras kustības saasina mugurkaula sāpes. Arī ķermeņa stāvoklis, klepošana, šķaudīšana un citas kustības var izraisīt sāpes mugurkaulā.

Starpskriemeļu disku problēmas

Mugurkauls ir ķermeņa gareniskā ass, ko veido savstarpēji savienoti skriemeļi. To nodrošina locītavas starp skriemeļiem un skrimšlveida starpskriemeļu diski. Cilvēki, kam ir muguras problēmas, bieži runā par „noslīdējušu” disku, taču tas tā nav. Iemesls tam, ka sāp mugura, parasti ir plīsums diska ārējā fibrozajā gredzenā, kā rezultātā var veidoties diska recekļainā kodola izspiedums – diska trūce. Tas var kairināt un pat nospiest nervus mugurkaula kanālā un atverītēs. Tomēr disku patoloģija nav tik biežs muguras sāpju iemesls kā to pieņemts uzskatīt.

 

Izteiktas locītavu problēmas un osteoartrīts

Mugurkaula kustības ir iespējamas, pieteicoties locītavām starp skriemeļiem, kuras sastāv no 2 kaula šķautnēm. Ja tās deģenerējas, tad locītavu virsmas rīvējas viena pret otru, izraisot stipras muguras sāpes.

Šis stāvoklis, zināms kā osteoartrīts – locītavu deģenerācija, kas padara tās neizturīgas pret slodzi. Tā ir novecošanas problēma, kas skar mūs visus, paliekot vecākiem, un tas var būt izskaidrojums tam, kāpēc sāp mugura.

Ķermeņa pozas maiņa un patoloģisks mugurkaula izliekums.

Pareiza ķermeņa pozīcija un kustības ir saistītas ar muskuļu stāvokli. Normāls muskuļu stāvoklis ir svarīgs, jo muskuļu sasprindzinājums ir tas, kas iztaisno ķermeni un notur to taisnu pretojoties gravitātes spēkiem un saglabājot veselu muguru. Ja notiek kādas izmaiņas, mugurkaula deformācija, var parādīties sāpes, kas var pāriet hroniskās muguras sāpēs un saasināties, kaut ko ceļot.

Išiass

Išiassir muguras sāpju nosaukums, kuras izstaro uz kāju. Šādas lokalizācijas sāpes var būt saistītas ar sēžas nerva saspiedumu vai iekaisumu, diska trūci, taču daudz biežāk problēma saistās ar stājas izmaiņām jostas daļa un iegurņa joslā, muskuļu asimetrisku sastiepumu, arī ar lielo locītavu deformācijām.

Osteoporoze

Osteoporoze padara kaulus trauslākus un vieglāk salaužamus. Tā skar arī muguras skriemeļus krūšu, jostas un arī kakla daļā, un tie kļūst trauslāki.  Šī slimība biežāk ir izplatīta sievietēm menopauzē, osteoporozes gadījumā palīdz sabalansēta diēta, hormonu aizstājterapija, kalcija preparāti, D vitamīns un specifiski līdzekļi kaulu masas saglabāšanai.

Locītavu iekaisuma slimības

Ir vairākas iekaisuma slimības, kas izmaina locītavas struktūras, izsauc to deformācijas un ietekmē to funkcijas. Šīs slimības var skart arī mugurkaula locītavas un iegurņa joslas locītavās, kas var izsaukt muguras sāpes. Tipiskas iekaisumu slimības piemērs ir hronisks spondiloartrīts – mugurkaula locītavu iekaisums (t.s. Behtereva slimība).

Muguras slimību simptomi

Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja muguras sāpēm pievienojas:

 

  • roku un kāju nespēks jeb vājums;
  • notirpums zem ceļa vai elkoņa;
  • urinācijas traucējumi;
  • augsta temperatūra vai drudzis;
  • neizskaidrojams svara zudums;
  • sāpes naktī
  • stipras sāpes pie niecīgām kustībām
  • sāpes vai citi simptomi pastiprinās
  • nesena trauma vai kritiens

 

Ja sāpes mugurā nerimstas, bet paliek stiprākas vai parādās vēl daži simptomi, konsultējieties ar savu ārstu, kas varēs veikt nepieciešamo izmeklēšanu.

Ir gadījumi, kad muguras sāpes nozīmē ļoti nopietnu slimību. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, kurš jūs nosūtīs pie speciālista, ja būs nepieciešams. Jebkurā gadījumā jums ir jāatceras, ka pareiza smagumu celšana un veselīgs dzīves veids, palīdzēs saglabāt veselu muguru un novērst muguras sāpes.

Uz augšu [10]

 

Kā ārstēt muguras sāpes?

Profilakse

Lielākoties muguras sāpes rodas no nepareizas muguras muskuļu izmantošanas. Profilakse ir labākā ārstēšana, lai izvairītos no muguras muskuļu sāpēm.

Veselības saglabāšana

Ķermenim jābūt aktīvam, lai cilvēks justos vesels. Ja muskuļi, kauli un cīpslas netiek lietoti, tas nākties saskarties ar nopietnām muguras problēmām.

Lēni vingrojumi mugurai [17] var nostiprināt muguras un vēdera muskuļus, lai balstītu mugurkaulu un saglabātu tā elastību. Pastaigas vai braukšana ar velosipēdu ir uzskatāmi par viegliem muguras vingrojumiem [17], kurus var ietvert ikdienas plānos. Peldēšana ir ļoti ieteicama muguras problēmu ārstēšanai, tāpēc, ka tā stiprina muskuļus un ar ūdens palīdzību atbalsta visu ķermeni.

Regulāri ikdienas vingrojumi [18] ir lietderīgi, bet ja ir problēmas ar muguru, tomēr vajadzētu konsultēties pie ārsta vai fizioterapeita par to, kurus vingrojumus [19] pildīt un kurus labāk nepildīt.

Kā rīkoties muguras sāpju gadījumā?

 

  1. Turpiniet ikdienas aktivitātes. Ja ir akūtas sāpes mugurā, neceliet neko smagu, pievērsiet uzmanību ķermeņa pozai, kādā jūs to darāt. Ceļot vieglākus priekšmetus, jums ir iespēja ātrāk izveseļoties, nevis iegūt vēl nopietnāku traumu. Vingrojot, uzlabojas asins cirkulācija un vielmaiņa muguras audos, samazinās muguras muskuļu spazmas un locītavu kontrakcijas.
  2. Neguliet pēc kārtas vairāk kā četras dienas gultā, jo tādā veidā muguras muskuļi paliekt vāji. No divām līdz četrām dienām, tas ir pieļaujami, bet ilgāk tas jau var būt par daudz. Tomēr, dažu slimību un stipru sāpju laikā, gultas režīms var būt arī ilgāks.
  3. Mēģiniet relaksēties gan fiziski, gan psiholoģiski.
  4. Nesamierinieties dzīvot ar muguras sāpēm! Ja ir periodiskas sāpes mugurā, jums vajadzētu apmeklēt ārstu, lai savlaicīgi noteiktu diagnozi.
  5. Jums vajadzētu atgriezties darbā cik drīz vien iespējams, jo tas parasti palīdz. Kaut gan dažos gadījumos labāk ir konsultēties ar fizioterapeitu vai muguras speciālistu, ja ir jāveic smags darbs, kas varētu saasināt muguras sāpes. Strādājot pievērsiet uzmanību kādā ķermeņa pozā jūs atrodaties, un izmantojiet palīgmehānismus, kad ir nepieciešams pacelt smagus priekšmetus. Mēģiniet arī atpūsties katras 30-45 minūtes, jo ir svarīgi arī atslābināt muguras muskuļus.
  6. Akūtu muguras sāpju periodos, fiziskas aktivitātes ir jāpalielina lēnām (soli pa solim), noteikti izstaipieties vai pastaigājiet pirms vingrojumu veikšanas.
  7. Zāles pret muguras sāpēm. Pret muguras sāpēm varat lietot lokālos pretāpju līdzekļus (gelus [11] un plāksterus [11]) vai sistēmiskas darbības pretsāpju zāles (piem. ibuprofēns [11] vai diklofenaks [11]), kuri mazina sāpes un iekaisumu.
  8. Nereti mugurs sāpes ir saistītas ar nervu iekaisumu. Normālai vielmaiņai nervu šūnās ir nepieciešami B grupas vitamīni [11]. Pētījumos atzīts, ka lielās devās B1, B6 un B12 vitamīniem piemīt sāpju mazinošs efets. Tāpēc B grupas vitamīni [20]lielās devās tiek lietoti kā palīglīdzeklis muguras sāpju ārstēšanai. B grupas vitamīnu [11] izmantošana terapijā ļauj samazināt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu devas. Muguras sāpju arstēšanas terapija būs daudz efektīvāka, ja sev piemēroto pretsāpju formu [11] lietosiet paralēli ar B grupas vitamīniem [11].

 

 Pret muguras sāpēm – Neurorubine™ Forte Lactab™   
[21]

 

Uz augšu [10]

Grūtniecība un muguras sāpes

Posted By nesap On August 30, 2012 @ In Muguras sāpes,Sāpju veidi un padomi | Comments Disabled


Kas tas ir? [2]

Kas izraisa ar grūtniecību saistītās muguras sāpes? [4]

Kā atvieglot sāpes un kā izvairīties no muguras sāpēm grūtniecības laikā? [22]


Kas tas ir?

Šķiet, ka muguras sāpes un grūtniecība iet roku rokā. Muguras sāpēm ir tendence sākties grūtniecības otrā trimestra laikā. Dažām sievietēm sāpes mēdz parādīties grūtniecības pēdējā mēnesī.

Uz augšu [10]

Kas izraisa ar grūtniecību saistītās muguras sāpes?

Vēdera muskuļu izstiepšanās

Auglim augot, sievietes vēdera siena izstiepjas, piemērojoties dzemdes pieaugošajiem izmēriem. Tā kā grūtniecības laikā vēdera priekšējās sienas muskuļi tiek pamatīgi iestiepti, tie zaudē spēju pildīt savu funkciju, kas saistīta ar ķermeņa stājas uzturēšanu. Tādēļ uz muguras apakšējo daļu gulstas neparasti liels svars.

Paaugstināta progesterona koncentrācija

Progesterona (relaksējošā hormona) daudzums ir vēl viens iemesls, kas izskaidro muguras sāpes. Grūtniecības laikā sievietes organismā relaksējošā hormona koncentrācija 10 reizes pārsniedz normu. Progesterons labvēlīgi ietekmē sievietes organismu, jo tā funkcija ir atslābināt iegurņa zonas muskulatūru tā, lai bērnam būtu pietiekami daudz vietas gan dzemdē, gan vēdera dobumā, kā arī, lai dzemdību laikā bērns spētu izkļūt caur dzemdību ceļiem. Relaksējošais hormons ietekmē arī pārējo ķermeņa muskulatūru, tādēļ sāpes var parādīties arī citās ķermeņa daļās un locītavās.

Ķermeņa masas pieaugums

Grūtniecības laikā notiek mātes organisma smaguma centra nobīde un ķermeņa masas pieaugums, kas ir vēl viens muguras sāpju iemesls. Grūtniecei atliecoties, lai kompensētu ķermeņa priekšējās daļas pieaugošo svaru, vairāk tiek piepūlēti muguras lejasdaļas muskuļi. Mātes iegurnim paplašinoties atbilstoši augošajam bērnam, paplašinās arī locītavas starp iegurni un krusta kaulu. Turklāt daži bērni var iegurnī ieņemt tūpļa guļu (ar galvu uz augšu), kas vairāk noslogo un spiež uz muguru, izraisot muguras sāpes. Arī tad, ja bērna galva nospiež sēžas nervu, grūtniecei ir iespējamas asas sāpes mugurā un kājās.

Muguras izliekuma izmaiņas

Uzskata, ka grūtniecības laikā pastiprinās jostasvietas izliekums uz priekšu (iestājas hiperlordoze). Hiperlordoze ir patoloģija, ko definē kā pārlieku uz iekšu vērstu mugurkaula izliekumu, līdz ar to mugurkaulam ir grūtāk veikt amortizācijas funkciju.

Uz augšu [10]

Kā atvieglot sāpes un kā izvairīties no muguras sāpēm grūtniecības laikā?

Šeit ir aprakstīti daži vienkārši ieteikumi sāpju mazināšanai un profilaksei:

  • Ierobežojiet tādas nodarbes, kas rada papildus slodzi muguras lejasdaļai un iegurnim, piemēram, kāpšanu pa kāpnēm, lielu attālumu veikšanu kājām un ilgstošu stāvēšanu;
  • strādājiet maksimāli ergonomiski, ieturiet regulārus īslaicīgus pārtraukumus, ja iespējams, mēģiniet atgulties, kā arī iemācieties ieņemt tādas pozas, kas saudzē muguras lejas daļas muskuļus. Jums ir jāizvairās no jebkādu smagumu celšanas.
  • nostipriniet muguras muskulatūru. Grūtniecības laikā ir ieteicams apmeklēt grūtnieču vingrošanu, kas ir lieliska profilakse muguras sāpēm;
  • Lai atvieglotu sāpes, zem vēdera aptiniet platu šalli un sasieniet to uz muguras. Tas palīdzēs nedaudz atslogot muguru, uz kuras balstās bērna svars;
  • Naktī, lai atvieglotu spiedienu uz muguru, starp ceļiem ielieciet spilvenu un guliet uz sāniem;
  • lielisks sāpju atvieglošanas veids ir hidroterapija – vannas un ūdens peldes. Tas ir brīnišķīgs fizkultūras veids, kas nerada spiedienu uz muguru;

Pirms vingrinājumu izpildes pajautājiet ārstam, vai tie Jums ir piemēroti. Atcerieties, ka mērķis ir viegli muskuļu vingrinājumi muguras lejasdaļas un iegurņa sāpju profilaksei un ka Jūs nedrīkstat pārpūlēties.

  • 1. vingrojums. Novietojiet rokas un ceļgalus tā, it kā Jūs grasītos mazgāt grīdu. Paceliet labo roku muguras augstumā. Vienlaicīgi iespējami augstu, bet ne augstāk par gurniem paceliet kreiso kāju. Sekundi palieciet šajā līdzsvara stājā. Atkārtojiet šo darbību ar kreiso roku un labo kāju. Pārmaiņus veiciet 10 līdz 15 atkārtojumus. Šis vingrojums palīdz nostiprināt vēdera, plecu un sēžamvietas muskulatūru.

  • 2. vingrojums. Atkal nostājieties uz rokām un ceļgaliem, elkoņu locītavas novietojiet tā, lai tās atrastos zem pleciem, bet ceļgalus – zem gurniem. Lēni ieelpojiet un izelpas brīdī izlieciet muguru kā saniknots kaķis, lai Jūsu ķermenis ieņemtu izliektu “C” formu. Izliekumu saglabājiet dažas sekundes. Atkārtojiet vingrojumu 10 līdz 15 reizes. Tas palīdz nostiprināt muguras lejasdaļas un vēdera muskulatūru.

Fizisko vingrinājumu laikā ievērojiet veselā saprāta robežas. Ja sajūtat vēderā diskomfortu vai citus patoloģiskus simptomus, pārtrauciet vingrot un piezvaniet ārstam.

 

 

   Pret muguras sāpēm – Neurorubine™ Forte Lactab™  
[21]

 

Uz augšu [10]

Sāpes sprandā

Posted By nesap On August 30, 2012 @ In Muguras sāpes,Sāpju veidi un padomi | Comments Disabled

Kur rodas sprandas sāpes? [23]

Kas raksturīgs sprandas sāpēm? [24]

Kāpēc sāp spranda? [25]

Kā remdēt sāpes sprandā? [26]

 

 

Kur rodas sprandas sāpes?

Ar vārdu – spranda – mēs saprotam kakla mugurpusi no galvas kausa pamatnes līdz lāpstiņu augšdaļai, un no viena pleca līdz otram.

Sāpes sprandā parasti lokalizējas vienā mugurkaula (muskuļu, locītavu vai saišu) pusē. Sastiepumu vai sakairinājuma rezultātā var izveidoties muskuļu iekaisums. Līdz ar to tie sūta sāpju signālus uz muguras smadzenēm. Apstrādes centri muguras smadzenēs sūta atpakaļ signālus uz sastieptajiem audiem, izraisot muskuļu spazmas. Tās aktivē spiediena receptorus muskuļos un locītavās, kas izraisa papildus sāpju sajūtu. Tas tādēļ, ka spiediena receptoru signālus mēs jūtam kā sāpes, jo tie pievienojas sāpju signāliem no sastieptajiem iekaisušajiem audiem.

Uz augšu [9]

Kas raksturīgs sprandas sāpēm?

Sāpes parasti lokalizējas muskuļu grupās, kas atrodas kakla aizmugurē. Kakla muskuļi savā starpā saista galvas kausu, lāpstiņas un krūškurvja kaulus, tie palīdz mugurkaulam noturēt galvu un nodrošina galvas kustības. Sprandas sāpes var kombinēties ar sāpēm galvā, plecos, sāpēm krūšu kurvī, ausu sāpēm, sāpēm sirds apvidū, var pat sāpēt piere, būt novērojamas acu sāpes un sāpes plaukstās. Dažkārt galvas sāpes vai citas iepriekš minētās sāpes ir spēcīgākas par pašām sprandas sāpēm. Vēl ar sprandas sāpēm var būt saistīts reibonis, neskaidra galva, zvanīšana ausīs, krakšķoša skaņa pagriežot galvu, un vēl citas sūdzības.

1. Skausta saite 2. Galvas grozītājmuskulis 3. Trijstūrainais galvas un kakla muskulis 4. Deltmuskulis 5. Trapecmuskulis

Uz augšu [9]

Kāpēc sāp spranda?

Dažkārt sprandas sāpes var rasties no kādas mazas traumas vai sastiepuma, tomēr visbiežāk sāpes sprandā un mugurā vai stīvums parādās pēc nakts miega, kad guļvieta nav bijusi piemērota, vai pēc garas dienas sēdošā darbā.

Muskuļu spazmas ir viens no krampju veidiem, kas izraisa spēcīgas sprandas sāpes, ierobežo kakla kustības un samazina asins apgādi iesaistītajā muskuļu daļā. Ar laiku muskuļu spazmas pāriet, samazinot arī sāpju signālus, kas tiek sūtīt uz muguras smadzenēm.

Sāpes sprandā var izraisīt arī vairāku faktoru kombinācija. Daži faktori minēti zemāk:

Neergonomiski darba apstākļi – stundām sēžot pie datora uz nepiemērota krēsla un/vai nepareizā ķermeņa pozā, kakla mugurpuses muskuļi tiek papildus noslogoti, līdz ar to tajos var veidoties muskuļu saspringums vai spazmas, kas savukārt var izraisīt muskuļu sāpes. Darba vieta jāpiemēro katram individuāli – krēsla, galda, monitora vai ventilatora un gaisa kondicionētāja izvietojums.

Vēl viens cēlonis tam, ka sāp kakls un spranda, var būt darbs, kurā tiek nodarbināta pārsvarā viena muskuļu grupa, kas līdz ar to tiek pārslogota, piemēram, labojot automobili vai krāsojot jumtu, utml.

Nepareiza ķermeņa poza – sakumpusi poza krēslā, nepareiza stāja, strādāšana ilgu laika periodu ar noliektu galvu (piemēram, ravēšana).

Pārmērīga slodze – nepareiza plecu noslogošana (liekot vairāk smaguma vienā pusē), piemēram, gludināšana ilgu laika periodu utt.

Traumas, pat senāk pārcietās, var izraisīt sāpes sprandā.

Nepareiza gultasvieta – guļot uz pārāk mīksta matrača vai spilvena.

Ventilatori, gaisa kondicionieri – strauja kakla muskuļu atvēsināšana var izraisīt muskuļu spazmas un samazināt asins cirkulāciju.

Mašīnas – braucot sakumpis, skatoties pa logu, guļot mašīnā, neizmantojot īpašus kaklu aizsargājošu spilvenus.

Mazkustīgs dzīvesveids – palielināts ķermeņa svars izraisa bīstamu muskuļu stāvokli un sprandas sāpes.

Emocionālais diskomforts – var radīt noguruma sajūtu un kakla muskuļu sāpes.

Uz augšu [9]

Kā remdēt sāpes sprandā?

Profilakse

Turpmāk minētie padomi, palīdzēs jums pareizi iekārtot darba vietu, lai izvairītos no sāpēm sprandā.

Jūsu darba galds

Vairumam galdu ir fiksēts augstums un tādēļ tos nevar regulēt.Tas ir svarīgs priekšnosacījums, tādēļ, ja jums ir krēsls ar regulējamu augstumu, rokas atrodas pozīcijā, kas ļauj ērti darboties ar klaviatūru.

Jūsu krēsls

 

  • Svarīgi ir izvēlēties pareizu krēslu. Lai iegūtu labu jostasvietas atbalstu, krēsla sēžamajai daļai un muguras atbalstam ir jābūt atdalītiem, lai sēžamvietu varētu aizvirzīt mazliet atpakaļ. Jums vajadzētu sēdēt ar sēžamvietu, cik iespējams tālāk atvirzītu uz aizmuguri, lai muguras balsts ērti saskartos ar jūsu muguru. Nesēdiet uz vienas puses bez muguras atbalsta, tā jūs ātrāk varat iegūt „līku” muguru. „Līka” mugura ir izplatītākais iemesls sāpēm sprandā.
  • Muguras atbalstam ir jābūt pietiekami augstam un garam, lai jūsu mugura tiktu atbalstīta sākot no jostas vietas vidus līdz pat lāpstiņām.
  • Mums visiem ir dažāds augšstilbu garums. Ja ir īsāki augšstilbi, tad vajadzētu mazāka izmēra sēdekli (mērot no priekšas uz aizmuguri), pretējā gadījumā jūs nevarēsiet iesēsties krēslā pietiekoši dziļi, lai jostas vieta tiktu apbalstīta.
  • Muguras balstam jābūt pielāgotam 100°-110° leņķī.
  • Krēsla augstumam ir jābūt pielāgojamam, lai rakstot uz klaviatūras vai darot līdzīgu darbu, delms būtu horizontālā stāvoklī (līdzīgi kā pianistam ar labu stāju).
  • Ja jūsu kājas ir īsas un jūs uzskatāt, ka esat pareizi pielāgojis krēsla augstumu, bet tomēr jūsu kājas šūpojas un nevar aizsniegt grīdu, tad jums ir vajadzīgs kāju paliktnis. Paliktnim vajadzētu tikt pielāgotam, lai jūs ērti varētu atpūtināt kājas.
  • Piemērojiet krēsla rokas balstus tā, lai jūsu pleci būtu brīvi. Ja roku balsti jums traucē, noņemiet tos.

 

Tastatūra

 

  • Tastatūras paliktnis var nodrošināt optimālu ievadierīču lietošanu. Tomēr, tam vajadzētu pielāgot peli, kā arī tastatūru, nodrošināt brīvu kustību telpu rokām, piemērot augstumu un slīpuma mehānismu. Paliktnim nevajadzētu jūs attālināt no pārējiem darba piederumiem, piemēram, telefona.
  • Pievelciet sevi tuvu klāt tastatūrai.
  • Novietojiet tastatūru tieši sev priekšā.
  • Noskaidrojiet, kuru tastatūras daļu jūs izmantojat visbiežāk, un pielāgojiet to, lai tā ir centrā attiecībā pret jūsu ķermeni.
  • Tastatūras slīpums ir atkarīgs no jūsu stāvokļa sēžot. Izmantojiet tastatūras paliktni vai tastatūras pamatni, lai pielāgotu slīpumu. Ja jūs sēžat taisni vai nedaudz uz priekšu, mēģiniet nolikt tastatūru virzienā prom no jums. Ja esat atgāzies, neliels tastatūras slīpums jūsu virzienā palīdzēs jums saglabāt taisnu plaukstas stāvokli.
  • Novietojiet peli pēc iespējas tuvāk tastatūrai. Noliekot peli uz mazliet slīpas virsmas vai izmantojot peles tiltu, to var novietot tuvāk.
  • Ja jūs nevarat pilnībā piemērot tastatūras paliktni, jums ir jāpielāgo darba vietas augstums, krēsla augstums, vai jāizmanto sēdekļa spilvens, lai jums būtu ērti. Ja jūsu kājas šūpojas, atcerieties izmantot kāju paliktni.

 

Monitors, dokumenti un telefons

 

  • Nepareiza monitora un dokumentu novietošana, var izrādīties ļoti neparocīga. Pielāgojiet ekrānu un dokumentus tā, lai jūsu kakls būtu neitrālā un atbrīvotā stāvoklī.
  • Novietojiet monitoru sev priekšā virs tastatūras.
  • Ja jūsu ekrāns ir par augstu, pielāgojiet tā augstumu ar dažāda izmēra grāmatām vai kastēm.
  • Ja jūsu ekrāns ir par zemu, pamēģiniet to uzlikt uz sistēmu bloka.
  • Sēdiet vismaz rokas attālumā no ekrāna un pielāgojiet attālumu jūsu redzei.
  • Novērsiet pārāk spilgtu gaismu, rūpīgi novietojot ekrānu:
  1. Novietojiet ekrānu pareizā leņķī attiecībā pret logu;
  2. Piemērojiet aizkarus vai žalūzijas, ja pieciešams;
  3. Pielāgojiet vertikālo ekrāna leņķi un ekrāna vadību, lai samazinātu gaismas spilgtumu;
  4. Citi veidi, lai samazinātu gaismas spilgtumu sevī ietver – optisko filtru, gaismas filtru vai papildus gaismu izmantošanu.
  • Novietojiet dokumentus sev priekšā, starp monitoru un tastatūru, izmantojot lapu turētāju. Ja vietas nav pietiekoši, novietojiet dokumentus uz statīva, kas novietots blakus monitoram.
  • Novietojiet telefonu tā, lai to varētu viegli aizsniegt.
  • Izmatojiet austiņas vai skaļruni, lai novērstu telefona raustīšanu.

 

Pauzes un pārtraukumi

 

  • Kad esat pareizi iekārtojis savu darba vietu, ieviesiet arī labus darba ieradumus. Nav svarīgi cik labi ir iekārtota vide, ja ilgstoša atrašanās vienā stāvoklī, samazinās asis cirkulāciju un pasliktinās jūsu veselības stāvokli.
  • Ieturiet 1-2 minūšu pauzes katras 20-30 minūtes. Pēc katras darba stundas ieturiet pauzes vai mainiet nodarbi vismaz pēc 5-10 minūtēm. Vienmēr mēģiniet iziet pusdienu pārtraukumā.
  • Izvairieties no acu noguruma, atpūtinot vai periodiski mainot skatiena attālumu – novērsiet acis no monitora vai darba objekta un fokusējiet skatienu uz kaut ko tālumā.
  • Atpūtiniet acis aizklājot tās ar plaukstām uz 10-15 sekundēm.

 

Strādājot, ieņemiet pareizu ķermeņa pozu!

Kustieties cik vien daudz iespējams!

 

Medikamenti:

 

  • Jūs varat sākt lietot lokālos pretāpju līdzekļus (gelus [27] un plāksterus [27]) vai sistēmiskas darbības pretsāpju medikamentus (piem. ibuprofēns [28] vai diklofenaks [27]), kuri mazina sāpes un iekaisumu.
  • Nereti mugurs sāpes ir saistītas ar nervu iekaisumu. Normālai vielmaiņai nervu šūnās ir nepieciešami B grupas vitamīni. [21] Pētījumos atzīts, ka lielās devās B1, B6 un B12 vitamīniem piemīt sāpju mazinošs efets. Tāpēc B grupas vitamīni [21] lielās devās tiek lietoti kā palīglīdzeklis muguras sāpju ārstēšanai. B grupas vitamīnu [21] izmantošana terapijā ļauj samazināt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu devas. Muguras sāpju arstēšanas terapija būs daudz efektīvāka, ja sev piemēroto pretsāpju formu [27] lietosiet paralēli ar B grupas vitamīniem [21].
 

 

   Pret muguras sāpēm – Neurorubine™ Forte Lactab™  
[21]

   Olfen™ 140 mg ārstnieciskais plāksteris   
[29]

Rokas pirkstu sāpes

Posted By nesap On August 29, 2012 @ In Roku un kāju sāpes,Sāpju veidi un padomi | Comments Disabled

Kur rodas pēdu un plaukstu locītavu sāpes? [2]

Kādas ir sajūtas plaukstu un pēdu locītavās? [31]

Kas izraisa kāju pēdu un roku locītavu sāpes? [4]

Locītavu slimības un sāpju veidi [32]

Kā notiek artrīta ārstēšana? [16]

 

Kur rodas pēdu un plaukstu locītavu sāpes?

Sāpes kājas pēdās un plaukstās rodas mazajās locītavās, kas atrodas starp roku un kāju pirkstiem.

1 – veltņakauls    2 – papēža kauls    3 – ķīļveida kauls    4 – pleznas kauli    5, 6 – pirkstu flangas

1. Delnas kauli    2. Trapecveida kauls    3. Trapeckauls    4. Laivkauls    5. Pirkstu kauli    6. Galvainais kauls    7. Kāškauls    8. Pusmēness kauls    9. Trīsstūrkauls

Ap plaukstas mazajām locītavām ir īpaši audi, ko sauc par locītavas kapsulu. Kapsulai ir plāns pārklājums, ko sauc par sinoviālo virsmu, kas ražo sinoviālo šķidrumu. Šis šķidrums samazina berzi un nolietošanos roku un kāju pēdu mazajās locītavās.

Locītavu skrimšļi ir gludi un spoži, tie pārklāj kaulu galus mazajās plaukstas un pēdu locītavās. Šie locītavu skrimšļi ir visur, kur kaulu virsmas saskaras. Sinoviālais šķidrums un veseli locītavu skrimšļi nodrošina, lai kauli varētu viegli un bez sāpēm kustēties.

Uz augšu [10]

 

 

 Kādas ir sajūtas plaukstu un pēdu locītavās?

 

  • Sāpes
  • Stīvums
  • Uztūkums

 

Uz augšu [10]

 

Kas izraisa kāju pēdu un roku locītavu sāpes?

Locītavu sāpju riska faktori:

  • Tipiska reimatiskā artrīta lokalizācija ir mazās locītavas
  • Ievainojums vai trauma :

1.      Sportā iegūtas locītavu traumas

2.      Arodtraumas

3.      Kritieni

4.      Avārijas

  • Osteoartrīts
  • Pārmērīgs svars
  • Pēdu mazo locītavu bojājumi, piemēram, podagra.
  • Paātrināta novecošanās

Starpfalangu locītavu izmežģījumus parasti iegūst spēlējot basketbolu, amerikāņu futbolu vai regbiju. Klasiskie locītavu sāpju cēloņi ir traumas, kas gūtas basketbolā, pirkstiem saskaroties ar bumbu, grozu un citiem spēlētājiem.

Locītavu, kas atrodas starp karpālajiem kauliem un pirkstu falangām, kā arī starp metakarpālajiem un karpālajiem kauliem, izmežģījumi ir iegūstami, krītot un nobrāžot rokas. Brīdī, kad plaukstas tiek izgrieztas uz āru, viss kritiena spēks pāriet uz delnas pamatu.

Kāju pirkstu un pēdas pamatnes locītavu traumas un izmežģījumi parasti rodas, krītot vai nobrāžot kāju pirkstus. Pie šīm traumām var minēt sastiepumus, kas gūti krītot, saķerot kādu priekšmetu, slēpojot saplēstas saites. Tas notiek, ja traumas iegūšanas brīdī, locītava jau ir sastiepta

.

Uz augšu [10]

 

Locītavu slimības un sāpju veidi

Gandrīz katrs cilvēks pazīst sāpes rokā, reiz ir guvis kādu ievainojumu rokā, pirksta traumu, kā rezultāta mazajā locītavā ir iestājies stīvums. Roka var labi funkcionēt neskatoties uz mazām traumām; lai pilnvērtīgi funkcionētu, pirkstiem vajag pilnībā atvērties vai sakļauties.

Reimatiskais artrīts ir hroniski, sistemātiski uzliesmojoši nezināmas izcelsmes traucējumi, kas skar locītavas. Tie ietekmē roku un kāju mazās locītavas un var novest pie locītavu deformācijas un sagraušanas, kaulu un skrimšļu erozijas dēļ. Sievietēm šo slimību novēro 2 līdz 3 reizes vairāk kā vīriešiem un slimības uzliesmojums visbiežāk sākas vecumā no 30-55 gadiem.

Sākumā šī locītavu slimība progresē lēni (no nedēļas līdz mēnesim), bet tad roku un kāju sāpes parādās arvien biežāk, novērojams stīvums rokās un pēdu locītavās, uztūkums. Var arī būt svara zudums, drudzis ar ne pārāk augstu temperatūru, kāju un roku vājums, nogurums un depresija. Neraugoties uz asimetriskiem bojājumiem, daļai pacientu tiek atklāts simetrisks iekaisuma artrīts.

Vecākiem pacientiem sākumā var parādīties muskuļu sāpes, krišanās svarā, locītavu stīvums un nogurums, bet tikai vēlāk izpaužas tipiskie simptomi, piemēram, locītavu uztūkums. Mazai daļai pacientu būs akūti simptomi arī sākumā (no dienas līdz nedēļai).

 

Osteoartrīts

Artrīts ir locītavu iekaisums, uztūkums. Osteoartrīts ir termins, ar kuru tiek apzīmēti locītavu skrimšļu iekšējie bojājumi. Osteoartrīts, saukts arī par “nolietojuma” artrītu, ir visizplatītākais artrīta veids.

Osteoartrīts izraisa nelīdzenu rokas pirkstu locītavu uztūkšanu, kā arī problēmas pie īkšķa pamatnes.

Plaukstā ir 27 kauli (ieskaitot mazos kaulus plaukstas locītavā). Starp šiem kauliem ir daudz mazo locītavu. Kā iepriekš minēts, locītavas skrimslis ir gluds, un tas pārklāj mazo locītavu kaulu virsmu. Osteoartrīts var skart jebkuru no mazo locītavu skrimšļiem.

Locītavu skrimslis plaukstas mazajās locītavās var sāk nodilt, un plaisāt. Mazās skrimšļa daļiņas var atdalīties un iekļūt plaukstas mazajās locītavās, pēc tam radot iekaisumu. Laikam ejot skrimšļi noārdās, un kauli sāk berzēties viens pret otru. Visbiežāk bojātās locītavas ir īkšķu locītavas un pēdējo divu pirkstu locītavas, izraisot pirkstu locītavu sāpes.

Osteoartrīts izplatās lēni un izraisa ‘bojāto locītavu sāpes, stīvumu un uztūkšanu. Ap skartajām locītavām var parādīties izaugumi un uztūkums, un pie kustībām bieži dzirdama griezīga skaņa. Dažreiz plaukstas mazās locītavas nav sevišķi skartas, un labsajūta ir normāla.

Nav zināms, kas izraisa osteoartrītu, bet ir daži riska faktori:

  • Agrāka plaukstas/ plaukstas locītavas trauma vai lūzums.
  • Iedzimts osteoartrīts
  • Plaukstas mazo locītavu bojājums no cita artrīta veida, piemēram, reimatiskā artrīta vai podagras
  • Paātrināta novecošana
  • Ilglaicīgas, vienveidīgas darbības ar plaukstām un plaukstu locītavām

 

Uz augšu [10]

 

Kā notiek artrīta ārstēšana?

Plaukstas osteoartrīts

Ir speciāli vingrojumi rokām osteoartrīta ārstēšanai. Tie uzlabotu plaukstas mazo locītavu kustību un izturības diapazonu. Artrītu ārstē arī ar medikamentiem (ibuprofēns [28], diklofenaks [27]), lai mazinātu sāpes rokās un uztūkumu. Roku artrīta ārstēšānā izmanto siltuma/aukstuma terapiju, liekot plaukstu un plaukstu locītavu šinas, izdarot injekcijas. Dažos osteoartrīta gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Ārsti un fizioterapeiti, kas ārstē plaukstu mazo locītavu osteoartrītu, var palīdzēt sastādīt ārstēšanas programmu.

Pēdas osteoartrīts

Katra pēda no osteoartrīta cieš atšķirīgi, līdz ar to arī ārstēšanai ir jābūt atšķirīgai. Cilvēkiem, kuri cieš no pēdu un potīšu sāpēm, ļoti svarīgi ir piemēroti apavi. Arī pēdas osteoartrītu ārstē ar vingrinājumiem, lai uzlabotu kustību un izturības diapazonu. Lai atvieglotu artrīta izraisītās kāju pēdu sāpes un mazinātu locītavu uztūkumu, var izmantot medikamentus (ibuprofēns [28], diklofenaks [27]).  Sāpes pēdās mazina arī siltuma/aukstuma terapija un ortopēdisku apavu valkāšana. Reizēm pēdu sāpju ārstēšanā var būt nepieciešamas injekcijas un arī ķirurģiska iejaukšanās. Ārsti un fizioterapeiti, kas ārstē mazo locītavu osteoartrītu, var palīdzēt sastādīt ārstēšanas programmu.

Ārstēšanas mērķis ir samazināt locītavu sāpes, kontrolēt tūsku un saglabāt artrīta skarto locītavu kustības spējas. Diemžēl pret osteoartrītu nav nekādu specifisku zāļu.

 

 

Locītavu kustīgumam – Olflex™ Plus un Glucosamin – ratiopharm
[33]

 

Uz augšu [10]


Article printed from : http://nesaap.lv

URL to article: http://nesaap.lv/rokas-pirkstu-sapes/

URLs in this post:

[1] Pat 10 minūtes fiziskās aktivitātes katru dienu spēj būtiski uzlabot Tavu veselību. Kļūsti fiziski aktīvāks! Sāc vingrot un nostiprini muguras dziļo muskulatūru!: http://nesaap.lv/atgadinajumi.html

[2] Kas ir kakla iekaisums?: #kastasir

[3] Kādi ir kakla iekaisuma simptomi?: #kadasirsajutas

[4] Kas ir kakla sāpju izraisītāji?: #kasizraisa

[5] Ko darīt, ja sāp kakls?: #kamazinat

[6] Kas jāzina par antibiotiskajiem līdzekļiem?: #kasjazina

[7] Zāles pret kakla sāpēm?: #Zales

[8] Dodieties/atgriezieties pie ārsta, ja:: #dodieties

[9] Uz augšu: #uzaugsu

[10] Uz augšu: #top-link

[11] ibuprofēna: http://nesaap.lv/bezrecepsu-medikamenti-pret-sapem

[12] Sūkājamās tabletes: http://nesaap.lv/custom/pret-kakla-sapem-decatylen-un-jox/

[13] www.nesaap.lv/muguras_vingrojumi: http://nesaap.lv/muguras_vingrojumi

[14] Kādas ir muguras sāpes?: #kadasajuta

[15] Biežākie muguras sāpju izraisītāji un slimības: #sapjuizraisitaji

[16] Kā ārstēt muguras sāpes?: #karemdet

[17] vingrojumi mugurai: http://nesaap.lv/vingrojumi/vingrojumi-mugurai

[18] Regulāri ikdienas vingrojumi: http://nesaap.lv/vingrojumi/vingrojumu-video

[19] vingrojumus: http://nesaap.lv/muguras_vingrojumi/

[20] B grupas vitamīni : http://nesaap.lv/bezrecepsu-medikamenti-pret-sapem#B_grupas

[21]  Pret muguras sāpēm – Neurorubine™ Forte Lactab™   
: http://nesaap.lv/custom/pret-muguras-sapem-neurorubine-forte/

[22] Kā atvieglot sāpes un kā izvairīties no muguras sāpēm grūtniecības laikā?: #kaatvieglot

[23] Kur rodas sprandas sāpes?: #kurrodas

[24] Kas raksturīgs sprandas sāpēm?: #kasraksturigs

[25] Kāpēc sāp spranda?: #kapecsapspranda

[26] Kā remdēt sāpes sprandā?: #karemdetsapesspranda

[27] gelus: http://nesaap.lv/custom/arstnieciskais-plaksteris/

[28] ibuprofēns: http://nesaap.lv/custom/pret-galvas-sapem-irfen/

[29]    Olfen™ 140 mg ārstnieciskais plāksteris   
: http://nesaap.lv/medikamenti/arstnieciskais-plaksteris/

[30] Uz augšu: #

[31] Kādas ir sajūtas plaukstu un pēdu locītavās?: #kadairsajuta

[32] Locītavu slimības un sāpju veidi: #sapjuveidi

[33] Locītavu kustīgumam – Olflex™ Plus un Glucosamin – ratiopharm
: http://nesaap.lv/custom/locitavu-kustigumam-olflex-plus-un-glucosamin-ratiopharm/

Copyright © 2012 . All rights reserved.