Pārbaudi savu nervu jutību!

July 20, 2012

Dr. Natālija Fokina

Endokrinologs

Stradiņu Klīniskās universitātes slimnīca

 

 

Vai jūsu nervi darbojas pilnvērtīgi?

 

Mūsu nervu sistēma nodrošina īpaši svarīgas organisma funkcijas, piem. pārvietošanās spējas un elpošanu, kā arī palīdz sajust temperatūras maiņas, pieskārienus, sāpes utt. Šo nervu bojājumiem var būt nopietnas sekas.

Diemžēl nervu bojājumus var izraisīt dažādas saslimšanas. Visbiežāk sastopamie nervu darbības traucējumi ir perifērā neiropātija, kuras galvenais cēlonis ir diabēts vai hroniska alkohola lietošana. Tā izpaužas kā vājums, nejutīgums, tirpšana un/vai sāpes ekstremitātēs, t. i., rokās un kājās. Sāpes var būt dažādas, piemēram, sajūta, it kā rokā vai kājā būtu uzvilkts neredzams cimds vai zeķe, dedzinošas vai saldējošas sāpes, īpaši izteikts jutīgums pret pieskārieniem.

Neiropātijas ietekmē var slikti dzīt brūces – īpaši, ja šīs saslimšanas cēlonis ir diabēts, “diabētiskā pēda” – var draudēt ar amputāciju, iekšējo orgānu darbības traucējumiem, koordinācijas problēmām utt.

Ja neiropātija tiek atklāta agrīnā stadijā, ir iespējams ārstēt tās izraisītāju un saglabāt nervu funkcijas.

Uzņēmums Mepha sadarbībā ar jūsu aptieku piedāvā iespēju vienkārši, nesāpīgi un ātri noteikt nervu darbības aktivitāti ar neirometra palīdzību.

Izmanto iespēju un pieraksties!

Pārbaudi savu nervu jutību!

Ir svarīgi, lai nervi darbotos pilnvērtīgi. Vesels organisms ir dārgākā vērtība, kas mums, cilvēkiem, pieder.

Ja vēlaties uzzināt, vai jūsu nervi joprojām darbojas pilnvērtīgi, jutīguma pārbaude ir pieejama bez maksas

 Kas ir neiropātija?

Ar terminu “neiropātija” apzīmē nervu bojājumus, kurus izraisījušas nervu saslimšanas vai sistēmisku slimību sarežģījumi. Plašāk sastopamais nervu darbības traucējums ir perifērā neiropātija. Šie perifērās nervu sistēmas (piem., ekstremitāšu, t. i. roku un kāju) bojājumi izraisa vājumu, nejutīgumu, tirpšanu vai sāpes. Sāpes var būt dažādas, piemēram, sajūta, it kā rokā vai kājā būtu uzvilkts neredzams cimds vai zeķe, dedzinošas vai saldējošas sāpes, īpaši izteikts jutīgums pret pieskārieniem. Slimība var būt pārejoša.

Lielākā daļa neiropātijas veidu progresē lēni, vairāku mēnešu vai gadu laikā, taču ir sastopami arī strauji progresējošas neiropātijas gadījumi. Ja neiropātija tiek atklāta agrīnā stadijā, ir iespējams ārstēt tās cēloni un saglabāt nervu funkcijas, izvairoties no nopietnām un organismu novājinošām sekām.

Fakti un skaitļi

 Latvijā ir ~ 60000 diabēta slimnieku un katru gadu ~ 8000 jauni diagnosticēti pacienti Balstoties uz ekspertu viedokli, uz 1 diagnosticētu diabēta pacientu ir 2 nediagnosticēti pacienti

16 Eiropas valstīs veiktais pētījums parādīja, ka 28% šo slimnieku sastopama diabētiskā neiropātija.

Biežāk saslimst veci cilvēki, bet iedzimta polineiropātijas forma var izpausties jau agrīnā vecumā.

Diabētiskā neiropātija sievietēm novērojama biežāk nekā vīriešiem.

Kas jāzina par nervu sistēmu?

Kādas funkcijas pilda nervi?

Bez nerviem mēs nevarētu ne domāt, ne pārvietoties. Cilvēka ķermenī ir divas atšķirīgas nervu sistēmas – centrālā nervu sistēma (CNS, kas sastāv no galvas un muguras smadzenēm) un perifērā nervu sistēma (kas caurvij citas ķermeņa daļas). Nervu šūnas visas kopā veido nervu sistēmu.

Kas ir nervu šūnas?

Nervu šūna ir īpaša šūna. To veido šūnas ķermenis un daudzi izaugumi (dendrīti), kas saņem signālus, un garš izaugums (aksons), kas pārraida nervu signālus. Kontakta vietu starp divām nervu šūnām, sauc par sinapsi. Kad nervu šūna ir sa-sniegusi gatavības stadiju, parasti tā tālāk nedalās un nevairojas. Tas nozīmē, ja nervu šūna ir bojāta, visticamāk, tas ir neatgriezeniski.

Kā nervu šūnas darbojas?

Nervu šūnas signālus nogādā divos virzienos. Vispirms pa aksonu tiek pārvietots elektriskais impulss. Aksona galā atrodas vairākas sinapses, kurās elektriskie impulsi tiek pārveidoti ķīmiskās vielās (neiromediatoros). Neiromediatori nonāk receptoros, kur tie rada elektrisku impulsu citā nervu šūnā. Viena nervu šūna var būt savienota ar līdz pat 25 tūkstošiem citu šūnu.

Pēc to funkcijām nervu šūnas iedala:

  • jušanas nervi – vada jušanas informāciju no to receptoriem uz CNS, kur informācija tiek apstrādāta tālāk. Jušanas nervus aktivizē ienākošie jušanas signāli (redze, tauste, dzirde, sāpes, temperatūra utt.);
  • kustību nervi – vada signālus no CNS uz muskulatūru un dziedzeriem;
  • veģetatīvās sistēmas nervi – perifērās nervu sistēmas daļa, kas darbojas zemapziņas līmenī. Tie nosaka šādas funkcijas – piem. sirdsdarbības ātrumu, elpošanas ātrumu vai siekalu izdalīšanos

Kādi ir neiropātijas cēloņi?

Diabēts ir biežākais perifērās neiropātijas cēlonis. Diabētiskās neiropātijas cēlonis vēl nav pilnībā noskaidrots. Par sākotnējo nervu šūnu bojājumu iemeslu tiek uzskatīta insulīna nepietiekamības un paaugstināta cukura līmeņa ietekme uz vielmaiņu.

Citi neiropātijas cēloņi var būt:

  • pārmērīga alkohola lietošana;
  • nepietiekams uzturs, piem., B6 un B12 vitamīnu nepietiekamība;
  • ultiplā skleroze, vēzis;
  • medikamentu blakusparādības un toksiskas vielas (piem., daži pretvēža medikamenti un ķīmiskās vielas);
  • infekciju slimības, piem., HIV;
  • iedzimtas formas.

Kādi ir neiropātijas simptomi?

Simptomu izteiktība ir atkarīga no slimnieka vecuma, saslimšanas ilguma un cukura līmeņa asinīs.

Nervu sistēmas bojājumi var būt dažādi: akūti un hroniski, abpusēji un vienpusēji, ar sāpēm vai bez tām.

Biežākais variants – abpusējs distāls (roku un kāju lejasdaļā) simetrisks nervu bojājums, kas skar gan jušanas, gan kustību šķiedras, un to bieži pavada sāpes, tirpšana.

Perifērajai neiropātijai var būt dažādi simptomi atkarībā no bojātajiem nerviem.

Ja bojāti kustību nervi:

muskuļu vājums, krampji un spazmas, līdzsvara un koordinācijas zudums.

Ja bojāti jušanas nervi:

tirpšana, nejutīgums un sāpes (neredzamu “cimdu” vai “zeķu” sajūta), dedzinošas vai saldējošas sāpes, īpaši izteikts jutīgums pret pieskārieniem.

Ja bojāti veģetatīvās sistēmas nervi:

paaugstināts asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums, aizcietējumi, urīna nesaturēšana un seksuālo funkciju traucējumi.

 Ar kādām metodēm iespējams konstatēt neiropātiju?

Fiziskā izmeklēšana:

refleksu, muskulatūras spēka un noteiktu sajūtu pārbaude.

Neirometrija:

nervu darbības aktivitātes mērīšana ar elektrisku impulsu palīdzību. Vienkāršs, ātrs un nesāpīgs veids, kā noteikt potenciālos nervu bojājumus ar ārējā mērījuma palīdzību.

Neirogrāfija un Elektromiogrāfija (EMG):

nervu un muskuļu elektriskās aktivitātes mērīšana ar adatveida elektrodu palīdzību.

Asins analīzes:

nepietiekama uztura uzņemšanas konstatēšana, piem., B vitamīnu trūkums organismā vai citi vielmaiņas traucējumi.

Diagnozes precizēšanai, iespējams, vajag veikt arī attēlu diagnostiku – rentgenogrammas attiecīgajām mugurkaula daļām vai locītavām, magnētisko rezonansi, lai atšķirtu no muguras smadzeņu saknīšu iekaisuma procesiem.

Cukura diabēta slimniekiem var novērot arī atsevišķu nervu bojājumu – mononeiropātiju. Piemēram, var tikt skarta jostas rajona muguras smadzeņu nervu saknīte, kas klīniski atgādina starpskriemeļu diska trūces simptomus – sāpes kājā, tirpšanu un nejutību, muskuļu vājumu. Tādēļ cukura diabēta slimnie-kiem, pirms lemt par operatīvo terapiju, jāveic padziļināta izmeklēšana ar magnētisko rezonansi, lai pārliecinātos, vai tiešām īstais cēlonis ir diska radītā nerva saknītes kompresija.

Kādas ir neiropātijas sekas?

Neiropātijas iespējamās sekas ir atkarīgas no bojāto nervu atrašanās vietas un veida.

  1. Neiropātija var būt iemesls izteiktām sāpēm, kas tiek sauktas par neiropātiskajām sāpēm un ir grūti ārstējamas.
  2. Neiropātija arī var izraisīt nejutīgumu, kam savukārt var būt šādas sekas:
  • ievainojumi, kas rodas tādēļ, ka cilvēks nejūt sāpes un neizvairās no ievainojumu avotiem (diabētiskā pēda, slikta brūču dzīšana, kā sekas ievainojumiem – amputācija);
  • smagas sirdslēkmes, jo sāpju signāli netiek uztverti;
  • iekšējo orgānu darbības traucējumi, kas var izraisīt aizcietējumus, urīna nesaturēšanu un seksuālo funkciju traucējumus;
  • muskuļu atrofija (vājums);
  • koordinācijas problēmas (kritienu risks)

 Neiropātijas ārstēšana

Veiksmīgs diabēta neiropātijas ārstēšanas priekšnoteikums ir pamatslimības ārstēšanai. Tālāk jādomā par bojāto nervu funkciju uzlabošanu un impulsu plūsmas atjaunošanu.

Neiropātijas ārstēšana var uzlabot dzīves kvalitāti.

Iespējamās ārstēšanas metodes ir iedalāmas divās grupās:

Nervu sistēmas bojājuma cēloņa ārstēšana:

  • cukura līmeņa regulēšana asinīs diabētiskās neiropātijas gadījumā;
  • toksisku vielu izvadīšana no organisma;
  • iespējamās vitamīnu nepietiekamības ārstēšana un uztura bagātināšana.

 

Neiropātijas simptomu ārstēšana:

  • B grupas vitamīnu kompleksi;
  • pretsāpju medikamenti; 
  • antidepresanti;
  • transkutāna elektriskā nervu stimulācija (TENS).

Atkarībā no neiropātijas veida un stadijas vēlama fizikālā, balneoterapija (ārstniecisko minerālūdeņu vannas), ārstnieciskā fizkultūra un citi rehabilitācijas pasākumi.

B grupas vitamīni no seniem laikiem tiek lietoti neiroloģijā un kardioloģijā kā t.s. „nervu vitamīni”. B grupas preparātu klāstā vajadzētu izvēlēties tādus, kur B grupas vitamīni (B1, B6 un B12) ir pietiekami lielās devās un optimālā kombinācijā.

 

Pēdu regulāra apskate un aprūpe

Pēdas bieži ir ķermeņa daļa, kur jutīguma zudums rada problēmas vispirms. Bojātie nervi nespēj raidīt signālus par problēmām pēdās. Tādēļ ir svarīgi regulāri pārbaudīt pēdu jutīgumu un īpašu uzmanību veltīt pēdu aprūpei.

1. Mazgājiet pēdas katru dienu ar siltu ūdeni un ziepēm.

2. Rūpīgi nosusiniet pēdas, īpaši ādu starp kāju pirkstiem.

3. Mīkstiniet ādu ar mitrinošu losjonu, bet neklājiet to starp kāju pirkstiem.

4. Pārbaudiet, vai uz pēdām nav tulznu, griezumu vai noberzumu.

5. Kājas pirkstu nagu formas veidošanai izmantojiet nagu vīlīti.

6. Katru dienu valkājiet tīras, mīkstas zeķes, ne pārāk mazas.

7. Rūpējieties, lai kājas būtu siltas un sausas..Vienmēr valkājiet apavus, kas jums ir piemēroti.

8. Nekad nestaigājiet basām kājām gan telpās, gan ārpus tām.

9. Katru dienu pārbaudiet apavus, vai zolēs nav iesprūduši sīki priekšmeti, kas varētu savainot jūsu pēdas