Muskuļu sāpes

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
August 29, 2012

Kas tas ir?

Kas tās izraisa?

Muskuļu sāpju veidi

Profilakse

Kā atvieglot sāpes?

 

 

Kas tas ir?

Muskuļu sāpes ir bieži sastopams sāpju veids, kas var skart vairāk kā vienu muskuli, kā arī muskuļus ieskaujošos mīkstos audus. Sāpes var skart arī muskuļiem pieguļošos saistaudus – saites, cīpslas un fascijas. Muskuļu sāpes visbiežāk novēro muguras, kakla un plecu rajonā. Dažkārt var novērot galvassāpes, kas saistāmas ar muskuļu sasprindzinājumu un jutīgumu.

Uz augšu

Kas tās izraisa?

Muskuļu sāpes visbiežāk izraisa pārlieku liela slodze, sasprindzinājums vai traumas rezultātā radies sastiepums, sasitums vai plīsums. Sāpes parasti skar noteiktas muskuļu grupas noteiktā ķermeņa daļā un sākas slodzes laikā vai tūlīt pēc tās. Parasti ir skaidrs, kāda veida darbība ir izraisījusi muskuļu sāpes.

Muskuļu sāpes var izpausties kā organisma vispārējas saslimšanas pazīme, piemēram, pie dažām vīrusu infekcijām (tajā skaitā gripas), kā arī pie nepilnvērtīga uztura problēmām, kas ietekmē  visa organisma saistaudus.

Visbiežāk sastopamie muskuļu sāpju iemesli ir:

 

  • sasprindzinājums vai stress;
  • pārlieka slodze: pārāk intensīva, bieža vai nepareiza muskuļa izmantošana;
  • sasitums vai trauma;
  • nepareiza stāja;
  • zāļu lietošana;
  • infekcijas un iekaisumi;
  • autoimūnās un reimatoīdās slimības.

 

Uz augšu

Muskuļu sāpju veidi

Ievainojums vai trauma

Ar muskuļu iestiepumu saistītas sāpes var izraisīt intramuskulāra injekcija, fiziskas nodarbības vai nopietnas muskuļu traumas. Pie traumatiskiem muskuļu bojājumiem sāpes parādās nekavējoties vai attīstās pakāpeniski. Fizisku nodarbību radītas sāpes parādās slodzes laikā un pastiprinās, slodzei turpinoties. Pēc atpūtas sāpes parasti pāriet, tomēr jutīgums var saglabāties. Ar traumām un ievainojumiem saistīto muskuļu sāpju iemesls var būt  bojājums saitēs un cīpslās. Ievainojumi var būt robežās no mikroskopiskiem bojājumiem līdz pilnīgiem plīsumiem.

Muskuļu sāpju sindroms

Tas izpaužas kā lokālas muskuļu un mīksto audu sāpes ar savilktu muskuļu kūlīšiem jeb “trigerpunktiem”, kas ir ļoti sāpīgi. Sāpes parasti ir trulas, durošas, smeldzīgas un ilgstošas. Cilvēka dzīves laikā “trigerpunktu” veidošanos izraisa muskuļu traumas, fiziska pārslodze, pārpūle un citi netieši iemesli – artrīts, ieradumpozas, skeleta asimetrija, iekšējo orgānu slimības un emocionālie faktori.

Muskuļu krampji

Sāpīgas un gribai nepakļautas muskuļu kontrakcijas, ko visbiežāk novēro kājās un ko ir izjutis vairums cilvēku. Muskuļu krampjus izraisa fiziska pārslodze, zema apkārtējās vides temperatūra un nervozitāte. Muskuļu krampji parasti ir atgriezeniski. Tiem ir tendence parādīties un pāriet, tomēr tie var būt arī nopietni noteiktu slimību vai centrālās nervu sistēmas darbības patoloģiju simptomi. Muskuļu spazmas un stīvums ir atšķirīgi stāvokļi, kas parasti ir vieglāki. Spazma ir reflektoras ievainoto vai iekaisušo struktūru apkārtējo muskuļu kontrakcijas, kas muskuļu kustības laikā mēdz izraisīt stīvumu vai diskomforta sajūtu.

 

Uz augšu

 

Profilakse

Lai izvairītos no muskuļu sāpēm un traumām, liela uzmanība jāpievērš treniņiem. Fiziskās slodzes intensitāte pēc īsas iesildīšanās ir jāpalielina pakāpeniski, soli pa solim. Fizisks darbs vai sporta treniņi ir jāveic bez asām un straujām kustībām. Jāizvairās no krasām temperatūras maiņām, kā arī no straujas atdzišanas un caurvēja.

Ja vērojams pieaugošs muskuļu vājums vai straujš muskuļu nogurums, kā arī tad, ja mainās jūsu balss vai ir grūti atvērt acis, konsultējieties ar savu ārstu.

Uz augšu

 

Kā atvieglot sāpes?

Muskuļu sāpes vislabāk ārstēt, pirmo 48 līdz 72 stundu laikā izmantojot:

 

  • Mieru — nākamo 48 līdz 72 stundu laikā nav atļauti nekādi fiziski vingrinājumi;
  • Ledu — katras 2 līdz 3 stundas uzliek sāpīgajai vietai uz 10 minūtēm;
  • Kompresiju — lai ierobežotu tūskas izplatību, izmantojiet ciešu apģērbu vai elastīgo saiti;
  • Pacelšanu — lai veicinātu tūskas samazināšanos, traumēto ķermeņa daļu turiet paceltu.
  • Pretsāpju gēls vai plāksteris
  • Ziedes, kas samazinās zilumu rašanos(pie. ziede ar heparīnu)
  • Pretsāpju medikamentus (pie. ibuprofēnu vai diklofenaku)

 

Bet ja sāpes ieilgušas – var izmantot fizioterapiju un ārstēšanu ar masāžas palīdzību.Lai izvairītos no turpmāka audu bojājuma riska, pirms sildošo  terapijas sākuma, kā arī pirms fiziskajām aktivitātēm ir ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu vai ārstu.

 

   Pret reimatiskām un traumatiskām sāpēm – Olfen™ plāksteris un Olfen™ gels  

 

Uz augšu