Muguras sāpes

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
August 30, 2012

Sāp mugura?

Kādas ir muguras sāpes?

Kas izraisa muguras sāpes?

Biežākie muguras sāpju izraisītāji un slimības

Kā ārstēt muguras sāpes?

 

Sāp mugura?

Muguras sāpes ir ļoti izplatīta problēma. Vairāk kā 60% cilvēku dzīves laikā ir saskārušies ar sāpēm mugurā.

Uz augšu

Kādas ir muguras sāpes?

Akūtas muguras sāpes var raksturot kā asas vai trulas sāpes, kas ilgst ne ilgāk par 3 mēnešiem. Visbiežāk novērojamas sāpes muguras lejasdaļa. Muguras sāpes var lokalizēties vienā apvidū, piemēram, labajā vai kreisajā pusē, centrā vai muguras lejasdaļā. Akūtas muguras sāpes var parādīties neregulāri un bieži atkārtojas.

Hroniskas muguras sāpes ilgst vairāk kā 3 mēnešus un tiek raksturotas kā dziļas, sāpīgas, trulas vai dedzinošas sāpes vienā muguras apvidū, kas var izstarot uz kājām. Var būt novērojama kāju tirpšana jeb nejūtīgumu kājās. Cilvēkam ar hroniskām muguras sāpēm bieži ir ļoti grūti veikt ierastās ikdienas aktivitātes, kā arī strādāt pat intelektuālu darbu bez fiziskas piepūles. Hroniskas muguras sāpes parasti novēro ilgu laika periodu, un dažreiz nepalīdz standarta muguras sāpju ārstēšana. Muguras sāpju izraisītāji var būt traumas, deģeneratīvām mugurkaula audu pārmaiņas vai artrīts, taču bieži muguras problēmas ir saistītas ar stājas izmaiņām un muskuļu disbalansu, kā arī cietēja izmainītu sāpju uztveres un vadīšanas sistēmu, spriedzi, depresiju un citiem emocionāliem, neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem, kas ietekmē sāpju slieksni un to panesamību.

Uz augšu

Kas izraisa muguras sāpes?

Mugura sāpes parasti rodas, ja muguras muskuļi vai citi audi tiek pārslogoti, iestiepti, līdz ar to tiek novājināti. Muskuļu spazmas vai plīsumi var rasties no izmaiņām mugurkaula audos, vai arī novecojot. Tas izmaina cilvēka stāju.

Muguras sāpes var būt saistītas ar dažādiem faktoriem, piemēram, kustībām, ķermeņa pozīciju vai fizisku slodzi. Muguras sāpes un atveseļošanās var būt saistīta ar psiholoģisko stresu, pacietības līmeni, sāpju izjūtu, izturību vai emocionālo stāvokli. Piemēram, uztraukums, bailes, depresija, nervozēšana un citi faktori, ko cilvēki parasti nesaista ar iemesliem, kāpēc sāp mugura, tomēr var būt muguras sāpju cēloņi vai saasinātāji.

Muguras sāpju cēloņi var būt sastiepums vai neliels bojājums, retāk nopietna trauma, ko šādā gadījumā mēdz saukt par ‘vienkāršajām muguras sāpēm’. Sāpes var būt pēkšņas un pastiprināties kustoties, tās var izraisīt arī citi faktori, kas rada palielinātu slodzi un iestiepumu mugurkaulam.

Izplatītākie palielinātas slodzes un iestiepumi izraisītāji mugurkaulā, kas izraisa muguras problēmas:

 

  1. sakumpusi poza, sēžot krēslā vai braucot pie mašīnas stūres;
  2. nepareiza stāja;
  3. nepareiza smagu priekšmetu celšana;
  4. gulēšana uz nepiemērota matrača;
  5. zema fiziskā aktivitāte;
  6. pārslodze vingrojot.

 

        

           

Vienkāršas muguras sāpes var izraisīt nepareizas, asas kustības vai aktivitāšu trūkums. Aktivitāšu trūkums padara muskuļus vārgus, līdz ar to muskuļiem paliek grūti balstīt muguru. Tas padara muguru vairāk uzņēmīgu pret bojājumiem tad, kad ir pārslogota kāda muguras daļa.

Muguras sāpju cēloņi var būt arī ļoti specifiski, tās var attīstīties grūtniecības, menstruāciju, urinācijas trakta infekciju, kuņģa problēmu, sirds un asins vadu slimību, muguras skriemeļu vai citu mīksto audu iekaisuma, audzēju vai citu nopietnu apstākļu dēļ. Muguras problēmu gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu, bet ja mugura sāp vairāk kā 6 nedēļas, ārsts jāapmeklē nekavējoties.

Dažas slimības var sekmēt muguras sāpes, bet tas nav tik izplatīti kā muguras muskuļu un saišu mazo bojājumu radītās muguras sāpes. Būtu prātīgi apmeklēt ārstu, ja muguras sāpes pēc nedēļas nepazūd.

Novecojot, izmaiņas mugurkaulā un apkārtējos audos ir parasta parādība. Muguras slimības (mugurkaula diska slimību, trūces, locītavu izmaiņu, skriemeļu izmainītas augšanas, osteohondrozes procesu dēļ u.c.) parasti atklāj ārsts veselības pārbaudes laikā. Šīs deģeneratīvās audu izmaiņas netiek uzskatītas par nopietnām, ja vien neparādās sāpes.

Izplatītākie muguras sāpju cēloņi:

 

  1. Sāpes mugurā parādās no anatomisko struktūru pārslodzes, piemēram, muskuļu sastiepumi;
  2. Muguras sāpes izraisa muguras anatomiskās struktūras deformācijas vai bojājumi, piemēram, diska trūces vai lielo locītavu izmaiņas.

 

Uz augšu

Biežākie muguras sāpju izraisītāji un slimības

Mehāniskas muguras sāpes— akūtu sāpju veids, stipras sāpes mugurā parādās kustoties un klepojot. Šādu muguras sāpju ārstēšana parasti balstās uz atpūtu. Mehāniskas muguras sāpes ir tipiskas diska trūcei un pārslodzes lūzumam. Pacientiem ar mehāniskām sāpēm ātras kustības saasina mugurkaula sāpes. Arī ķermeņa stāvoklis, klepošana, šķaudīšana un citas kustības var izraisīt sāpes mugurkaulā.

Starpskriemeļu disku problēmas

Mugurkauls ir ķermeņa gareniskā ass, ko veido savstarpēji savienoti skriemeļi. To nodrošina locītavas starp skriemeļiem un skrimšlveida starpskriemeļu diski. Cilvēki, kam ir muguras problēmas, bieži runā par „noslīdējušu” disku, taču tas tā nav. Iemesls tam, ka sāp mugura, parasti ir plīsums diska ārējā fibrozajā gredzenā, kā rezultātā var veidoties diska recekļainā kodola izspiedums – diska trūce. Tas var kairināt un pat nospiest nervus mugurkaula kanālā un atverītēs. Tomēr disku patoloģija nav tik biežs muguras sāpju iemesls kā to pieņemts uzskatīt.

 

Izteiktas locītavu problēmas un osteoartrīts

Mugurkaula kustības ir iespējamas, pieteicoties locītavām starp skriemeļiem, kuras sastāv no 2 kaula šķautnēm. Ja tās deģenerējas, tad locītavu virsmas rīvējas viena pret otru, izraisot stipras muguras sāpes.

Šis stāvoklis, zināms kā osteoartrīts – locītavu deģenerācija, kas padara tās neizturīgas pret slodzi. Tā ir novecošanas problēma, kas skar mūs visus, paliekot vecākiem, un tas var būt izskaidrojums tam, kāpēc sāp mugura.

Ķermeņa pozas maiņa un patoloģisks mugurkaula izliekums.

Pareiza ķermeņa pozīcija un kustības ir saistītas ar muskuļu stāvokli. Normāls muskuļu stāvoklis ir svarīgs, jo muskuļu sasprindzinājums ir tas, kas iztaisno ķermeni un notur to taisnu pretojoties gravitātes spēkiem un saglabājot veselu muguru. Ja notiek kādas izmaiņas, mugurkaula deformācija, var parādīties sāpes, kas var pāriet hroniskās muguras sāpēs un saasināties, kaut ko ceļot.

Išiass

Išiassir muguras sāpju nosaukums, kuras izstaro uz kāju. Šādas lokalizācijas sāpes var būt saistītas ar sēžas nerva saspiedumu vai iekaisumu, diska trūci, taču daudz biežāk problēma saistās ar stājas izmaiņām jostas daļa un iegurņa joslā, muskuļu asimetrisku sastiepumu, arī ar lielo locītavu deformācijām.

Osteoporoze

Osteoporoze padara kaulus trauslākus un vieglāk salaužamus. Tā skar arī muguras skriemeļus krūšu, jostas un arī kakla daļā, un tie kļūst trauslāki.  Šī slimība biežāk ir izplatīta sievietēm menopauzē, osteoporozes gadījumā palīdz sabalansēta diēta, hormonu aizstājterapija, kalcija preparāti, D vitamīns un specifiski līdzekļi kaulu masas saglabāšanai.

Locītavu iekaisuma slimības

Ir vairākas iekaisuma slimības, kas izmaina locītavas struktūras, izsauc to deformācijas un ietekmē to funkcijas. Šīs slimības var skart arī mugurkaula locītavas un iegurņa joslas locītavās, kas var izsaukt muguras sāpes. Tipiskas iekaisumu slimības piemērs ir hronisks spondiloartrīts – mugurkaula locītavu iekaisums (t.s. Behtereva slimība).

Muguras slimību simptomi

Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja muguras sāpēm pievienojas:

 

  • roku un kāju nespēks jeb vājums;
  • notirpums zem ceļa vai elkoņa;
  • urinācijas traucējumi;
  • augsta temperatūra vai drudzis;
  • neizskaidrojams svara zudums;
  • sāpes naktī
  • stipras sāpes pie niecīgām kustībām
  • sāpes vai citi simptomi pastiprinās
  • nesena trauma vai kritiens

 

Ja sāpes mugurā nerimstas, bet paliek stiprākas vai parādās vēl daži simptomi, konsultējieties ar savu ārstu, kas varēs veikt nepieciešamo izmeklēšanu.

Ir gadījumi, kad muguras sāpes nozīmē ļoti nopietnu slimību. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, kurš jūs nosūtīs pie speciālista, ja būs nepieciešams. Jebkurā gadījumā jums ir jāatceras, ka pareiza smagumu celšana un veselīgs dzīves veids, palīdzēs saglabāt veselu muguru un novērst muguras sāpes.

Uz augšu

 

Kā ārstēt muguras sāpes?

Profilakse

Lielākoties muguras sāpes rodas no nepareizas muguras muskuļu izmantošanas. Profilakse ir labākā ārstēšana, lai izvairītos no muguras muskuļu sāpēm.

Veselības saglabāšana

Ķermenim jābūt aktīvam, lai cilvēks justos vesels. Ja muskuļi, kauli un cīpslas netiek lietoti, tas nākties saskarties ar nopietnām muguras problēmām.

Lēni vingrojumi mugurai var nostiprināt muguras un vēdera muskuļus, lai balstītu mugurkaulu un saglabātu tā elastību. Pastaigas vai braukšana ar velosipēdu ir uzskatāmi par viegliem muguras vingrojumiem, kurus var ietvert ikdienas plānos. Peldēšana ir ļoti ieteicama muguras problēmu ārstēšanai, tāpēc, ka tā stiprina muskuļus un ar ūdens palīdzību atbalsta visu ķermeni.

Regulāri ikdienas vingrojumi ir lietderīgi, bet ja ir problēmas ar muguru, tomēr vajadzētu konsultēties pie ārsta vai fizioterapeita par to, kurus vingrojumus pildīt un kurus labāk nepildīt.

Kā rīkoties muguras sāpju gadījumā?

 

  1. Turpiniet ikdienas aktivitātes. Ja ir akūtas sāpes mugurā, neceliet neko smagu, pievērsiet uzmanību ķermeņa pozai, kādā jūs to darāt. Ceļot vieglākus priekšmetus, jums ir iespēja ātrāk izveseļoties, nevis iegūt vēl nopietnāku traumu. Vingrojot, uzlabojas asins cirkulācija un vielmaiņa muguras audos, samazinās muguras muskuļu spazmas un locītavu kontrakcijas.
  2. Neguliet pēc kārtas vairāk kā četras dienas gultā, jo tādā veidā muguras muskuļi paliekt vāji. No divām līdz četrām dienām, tas ir pieļaujami, bet ilgāk tas jau var būt par daudz. Tomēr, dažu slimību un stipru sāpju laikā, gultas režīms var būt arī ilgāks.
  3. Mēģiniet relaksēties gan fiziski, gan psiholoģiski.
  4. Nesamierinieties dzīvot ar muguras sāpēm! Ja ir periodiskas sāpes mugurā, jums vajadzētu apmeklēt ārstu, lai savlaicīgi noteiktu diagnozi.
  5. Jums vajadzētu atgriezties darbā cik drīz vien iespējams, jo tas parasti palīdz. Kaut gan dažos gadījumos labāk ir konsultēties ar fizioterapeitu vai muguras speciālistu, ja ir jāveic smags darbs, kas varētu saasināt muguras sāpes. Strādājot pievērsiet uzmanību kādā ķermeņa pozā jūs atrodaties, un izmantojiet palīgmehānismus, kad ir nepieciešams pacelt smagus priekšmetus. Mēģiniet arī atpūsties katras 30-45 minūtes, jo ir svarīgi arī atslābināt muguras muskuļus.
  6. Akūtu muguras sāpju periodos, fiziskas aktivitātes ir jāpalielina lēnām (soli pa solim), noteikti izstaipieties vai pastaigājiet pirms vingrojumu veikšanas.
  7. Zāles pret muguras sāpēm. Pret muguras sāpēm varat lietot lokālos pretāpju līdzekļus (gelus un plāksterus) vai sistēmiskas darbības pretsāpju zāles (piem. ibuprofēns vai diklofenaks), kuri mazina sāpes un iekaisumu.
  8. Nereti mugurs sāpes ir saistītas ar nervu iekaisumu. Normālai vielmaiņai nervu šūnās ir nepieciešami B grupas vitamīni. Pētījumos atzīts, ka lielās devās B1, B6 un B12 vitamīniem piemīt sāpju mazinošs efets. Tāpēc B grupas vitamīni lielās devās tiek lietoti kā palīglīdzeklis muguras sāpju ārstēšanai. B grupas vitamīnu izmantošana terapijā ļauj samazināt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu devas. Muguras sāpju arstēšanas terapija būs daudz efektīvāka, ja sev piemēroto pretsāpju formu lietosiet paralēli ar B grupas vitamīniem.

 

 Pret muguras sāpēm – Neurorubine™ Forte Lactab™   

 

Uz augšu