Mīti un patiesība

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
May 20, 2012

1. Mīts vai patiesība?

Mīts! Dzerot pretsāpju tabletes nedrīkst smērēt pretsāpju gēlus!

Patiesība! Pretsāpju gēli darbojas tikai lokāli un ir kā pastiprinošs līdzeklis sāpju novēršanai. Dzerot pretsāpju tabletes var lietot pretsāpju gēlus vai plāksteri vienlaicīgi.

 

2. Mīts vai patiesība?

Mīts! Dzert presāpju zāles vajag tikai tad, kad sāpes ir nepanesamas un vairāk nevar paciest.

Patiesība!

Par dzīvībai vai veselībai bīstamu stāvokli signalizē akūtas jeb pēkšņas sāpes. Tās dod smadzenēm signālu, ka ir audu vai orgānu bojājums, piemēram, sagriezts pirksts vai iekaisums, kas prasa steidzamu ārstēšanu. Ja akūtās sāpes netiek ārstētas, ar laiku tās var kļūt par hroniskām.

„Ja cilvēks saka, ka viņš sāpes jūt, iespējams, ka var iztikt bez tabletes (piemēram, galva var sāpēt no pārslodzes, tad vajadzētu relaksēties, iziet pastaigāties svaigā gaisā utt.), bet ja savas sajūtas viņš raksturo ar vārdiem “es ciešu sāpes”, tad labāk tomēr zāles izdzert. Sāpes pašas ir sliktākas nekā pretsāpju tablete īstajā brīdī un daudzumā,” stāsta reanimatoloģe Maija Māliņa. Tomēr ir sāpes, kas ir pat diezgan ikdienišķas, bet dažreiz tomēr ir vajadzīga tūlītēja palīdzība.

 

3. Mīts vai patiesība?

Zāles nedrīkst lietot kopā ar alkoholu.

Patiesība!

Zāles nedrīkst lietot kopā ar alkoholu! Ikviens medikaments reaģē ar alkoholu un atsevišķos gadījumos reakcija var būt ļoti bīstama.

Lielākā daļa medikamentu un arī alkohols noārdās aknās — tās ir kā organisma ķīmiskā fabrika. Mijiedarbība starp alkoholu un medikamentiem var izjaukt organisma fermentatīvo sistēmu un izraisīt funkcionālus aknu darbības traucējumus vai pat aknu šūnu bojāeju. Mijiedarbības summārie efekti bojā arī centrālo nervu sistēmu un gremošanas traktu.

Medikamentu un alkohola mijiedarbības rezultāts var būt atšķirīgs — grādīgo dzērienu un zāļu efekts var pastiprināties vai arī samazināties. Bieži vien medikaments pastiprina alkohola ietekmi — alkohola koncentrācija asinīs nav liela, taču cilvēks ļoti noreibst. Alkohols var samazināt vēlamo medikamenta darbības efektu, taču var arī veicināt zāļu pārdozēšanu, pat tās lietojot ieteiktajās devās. Kopā ar alkoholu medikamenta terapeitiskā deva var kļūt toksiska. Grādīgie dzērieni var pagarināt medikamenta iedarbību, jo tie kavē zāļu izvadīšanu no organisma. Zāļu mijiedarbību ar alkoholu iespaido grādīgā dzēriena stiprums un deva, taču ne vienmēr var prognozēt, kā tā izpaudīsies.

 

4. Mīts vai patiesība?

Mīts! Dabīgs līdzeklis (pārtikas piedeva, uztura bagātinātājs) vienmēr ir drošāks un labāks manam organismam nekā medikaments.

Patiesība!

Uztura bagātinātāji NAV tas pats, kas uzturs, kā arī nav medikamenti, to sastāvā esošās vielas nodrošina labu veselību, bet neārstē! Uztura bagātinātāji ir koncentrētas uzturvielas, kas satur vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes, fermentus, metabolītus, baktērijas un to kultūras, tie lietojami dozētos daudzumos un tikai kā ikdienas uztura papildinājums.

Šo pašu efektu varētu sasniegt, ja uzturā lietotu pārtikas produktus, kas pietiekamā daudzumā satur atsevišķus elementus. Tieši tāpēc, runājot par uztura bagātinātājiem, nevar runāt par ārstēšanu – tikai par to slimību profilaksi, kuru cēlonis ir nepareizs vai nepietiekams uzturs.

Uztura bagātinātājus radot, vairākumā gadījumu ievēroti pārtikas ražošanas noteikumi – uztura bagātinātāji nesatur pesticīdus, smagos metālus un citas kaitīgas vielas, taču tie nav medicīniski pārbaudīti.

Norāde dabisks vai iegūts no dabīgām izejvielām negarantē uztura bagātinātāja drošumu un efektivitāti.

Ar ko zāles atšķiras no uztura bagātinātājiem?

Galvenais kritērijs ir efektivitāte. Uztura bagātinātāji iedarbojas uz organismu fizioloģisko normu robežās, zāles ievērojami pārsniedz šīs robežas, tātad zāles ir daudz efektīvākas. Ja kāds jums cenšas iegalvot, ka, lietojot konkrēto uztura bagātinātāju, sirmie mati mēneša laikā kļūs melni vai gadiem ilgi sāpošās un deformētās locītavas pārstās sāpēt nedēļas laikā – neticiet tam, lai kā arī gribētos. Jo uztura bagātinātāji nav zāles un to iedarbība subjektīvi ne vienmēr ir jūtama.


5. Mīts vai patiesība?

Mīts! Ja ir sāpīgs sasitums, jāsmērē sildoša ziede!

Patiesība! Sasitumu un sastiepumu gadījumos pirmās 24 stundas liek aukstumu, lai mazinātu asinsizplūdumu un tūsku, tas nedaudz remdē arī sāpes. Ja stipri sāp, var lietot arī kādu pretsāpju līdzekli. Palīdz arī vēsinošas ziedes un speciāli gēli.


6. Mīts vai patiesība?

Menstruālās sāpes ir normāls katras sievietes ikmēneša cikls.

Patiesība! Sievietes savā menstruālā cikla laikā jūt dažādas pārmaiņas – gan fiziskas, gan emocionālas, kas var izraisīt nelielu stresu un sāpes vēdera lejas daļā. Šīs izjūtas ir tā saucamais perimenstruālais sindroms. No fiziskām pārmaiņām var minēt pietūkušo seju un pirkstus, uzpūsto vēderu, nelielas spazmas un arī nopietnas sāpes vēdera lejas daļā, vēdera aizcietējumu vai caureju, galvassāpes. Parasti perimenstruālā sindroma pazīmes atkārtojas. Noteiktās mēneša dienās, kad ir šie visi vai daži no iepriekšminētajiem perimenstruālā sindroma simptomiem, var lietot dažādus speciālus medikamentus, kas atvieglo šos simptomus, kā arī pretsāpju zāles un dažādas augu tējas.


7. Mīts vai patiesība?

Mīts! Nedrīkst lietot pretsāpju līdzekļus, jo tie rada kairinājumu kuņģim jau no pirmās devas.

Patiesība! Ilgstoši un neatbilstoši priekšrakstiem lietojot pretsāpju līdzekļus lielās devās, var tikt kairināts kuņģis. Medikamenti pret sāpēm jālieto pareizi un atbilstošās devās. Daži cilvēki pretsāpju līdzekļus lieto pārāk bieži un ar laiku to iedarbība mazinās. Tāpēc pirms medikamentu lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu un uzmanīgi jāizlasa lietošanas instrukcija. Pretsāpju zāļu izraisīto kuņģa reakciju var palīdzēt novērst citi medikamenti, ko ieteiks ārsts.

 

 

8. Mīts vai patiesība?

Akūtu muguras sāpju gadījumā labākais līdzeklis ir masāža.

Mīts un patiesība! Akūtas muguras sāpes – visbiežāk saistītas ar kādu konkrētu bojājumu, ko izraisījusi ārēja iedarbība, piemēram, muguras muskuļu sastiepums, nepareizi ceļot smagu priekšmetu. Par akūtām sāpēm sauc muguras sāpes, kas ilgst līdz 4-6 nedēļām – tas ir laika sprīdis, kurā notiek bojājuma sadzīšanas process.

Akūtu muguras sāpju gadījumā jau ar pirmo dienu jāmēģina saglabāt normāla ikdienas aktivitāte, ko palīdzēs izdarīt nozīmētie pretsāpju medikamenti.

Mugurai ieteicams speciāls vingrošanas komplekss. Sākotnēji tie ir vienkārši vingrojumi muskulatūras iestiepšanai, vēlāk, sadarbībā ar ārstnieciskās fizkultūras speciālistu, var apgūt speciālu vingrojumu kompleksu.


9. Mīts vai patiesība?

Mīts! Pārpūlētu, sāpošu muskuļu gadījumā nedrīkst turpināt slodzi!

Patiesība! Izteikts mazkustīgums vēl vairāk pasliktinās asinsapgādi saspringtajos muskuļos un atvirzīs izveseļošanos, turpretī neatbilstoša pārlieku liela slodze palielinās bojājumu un sāpes.

Jāmēģina saglabāt normālas fiziskas aktivitātes atbilstoši pašsajūtai un stāvoklim.

Mugurai ieteicams speciāls vingrošanas komplekss. Sākotnēji tie ir vienkārši vingrojumi muskulatūras iestiepšanai, vēlāk, sadarbībā ar ārstnieciskās fizkultūras speciālistu, var apgūt speciālu vingrojumu kompleksu.

 

Uz augšu