Sveiki!
Man ir tāda problēma ka nevaru pacelt plaukstas locītavu uz augšu, pats dzīvoju ārzemēs un biju pie ārsta, cik no viņa sapratu tā roka esot nogulēta un esot radiālā nerva disfunkcija! Rokai pēc kāda laika esot jāfunkcionējot, un neieteica man nekaadas zāles un ko man darīt lai tas viss notiktu ātrāk.
Es vēlējos pajautāt vai viss ir pareizi un vai tiešām nav vajadzīga kāda blakus darbība, jo man tā roka ir nepieciešama.
Paldies!
Atbilde: Labdien, Oskar! Ja ir bijusi šāda epizode, ka nav bijusi rokas pozīcijas maiņa un ir notikusi rokas “nogulēšana” , tad – jā, tas var būt iemesls ilgstošam rokas funkcijas traucējumam. Taāu es gan ieteiktu Jums terapiju:
Labdien,
Vai nevarētu lūdzu pakonsultēt, ko labāk darīt.
Man ir radušās problēmas ar kuņģi-tas slikti strādā un arī vēders ir bieži uzpūsts.Visu laiku centos darbināt ar atraugām, un masējot, bet tāpat tas atkārtojās. Biju aizgājusi pie gastroenter. uz tā saucamo endaskopiju, vai kā mēs saucam kobru. Atrada Helius baktēriju H.PYLORI, tagad dzeru antibjotikas Klerimed 500, Ospomox 1000, Controlok,bet liekas ka arī tas nelīdz, tik sirdī vakarpusē dur.
Pēc grūtniecības pagājuši divi gadi uun esmu arī palikusi nervozāka-vai tas var ietekmēt kuņģa darbību?Un vai alerģija var ietekmēt kuņģa darbību?(strādāju ar dekoratīvajiem kkokiem-tūjām un tml.)Reizēm arī liekas ka mati izkrīt vairāk.
Varbūt jūs ieteiktu taisīt sonogrāfiju aizkuņģa dziedzerim vai ko citu?
Paldies jau iepriekš par atbildi
Atbilde: Labdien, Zane! Protams, ka emocionālais stāvoklis var ietekmēt kuņģa- zarnu trakta darbību. Taāu, lai to apstiprinātu konkrētā gadījumā, vajag vispirms izmeklēt pacientu un izslēgt organiskas saslimšanas (saslimšana, kurai ir atrodams iemesls). Jūsu gadījumā, papildus veicot arī kolonoskopiju, resnās zarnas saslimšanas izslēgšanai. Alerģijai un kuņģa- zarnu trakta darbības traucējumiem parasti nav saistība.
Atbildi sagatavoja dr. Gita Nartiša – Zaķe
Sveiki.Man jau kadu laicinju ir slikta dusa,sap veders lejas dala.gan viens sans ,gan otrs gan ap nabu.mainas sapes sana viena vai otra vai abos vai ariii vis veder.testu parbaldiju 5 reizes stavokli neesmu.veders ir katru dienu skidrs it seviski no ritiem.jutas ari ka veders ir pieputies.jutos visu laiku nogurusi nak miegs nav speka.ar sirdi ar liekas divaini ne to sap ne dur kaut kada divaina sajuta rokas tirpst tad sap.galva ar biezi sap.nesaprotu kas ar mani ir .Diemzel grutak ir jo neesmu es lv atrodaos arzemes un te ar arstiem ir gruti sarunat.:(
paldies jav ieprieks.
Atbilde: Labdien, Ineta! Jūsu sūdzības vairāk norāda uz kādu iekaisuma rakstura zarnu saslimšanu, piemēram, Krona slimība, čūlainais kolīts. Taāu šīs slimības var pierādīt/izslēgt tikai izmeklējoties, veicot kuņģa/ divpadsmitpirkstu zarnas, resnās zarnas endoskopiskus izmeklējumus.
Atbildi sagatavoja dr. Gita Nartiša – Zaķe
Labdien,2 menesus atpakal bija operacija celi un tagad peksni sakaas saapes labajaa cirksnii,no saakuma paraadiijaas taadi kaa krakski tiesi cirksna viduu un saaku klibot uz labo pusi,jo negribas ejot izstiept kaaju…tas rada saapes…man 55
Esmu aktiiva sportiste,eju uz zaali 4 reizes nedelaa,tagad 2 nedelas nedaru neko….
Kas tas ir? Ko dariit? Liels paldies.
Atbilde: Labdien, Tina! Neizmeklējot Jūs, būs grūti pateikt, kas ir iemesls Jūsu sūdzībām. Taāu domāju, ka problēma visdrīzāk varētu būt gūžas locītavā – iespējams deformācija? (Kāpēc tika veikta ceļa operācija un kurai kājai?) Būtu jāveic gūžas locītavas rentgenogramma.
Atbildi sagatavoja dr. Gita Nartiša – Zaķe
Labdien , man ir problēma , kad es sēžu it kāvis normāli , kad sāku staigāt vai stāvēt , sajūta it kā es laivā peldu . Biju slimnīcā , parbaudīja analīzes , taisīja galvas kompjuteri , sirds kardiogrammu , kā arī sirds eho . teica ka viss ok . Bet arī pārbaudīja galvas asinsvadus , asinsvads kas ie no muguras puses uz galvu nav kārtībā , man deva sistēmu , zāles , masāžas , un izrakstīja . Bet tagat , kad ilgi , piemēram , sēzu vilcienā , un no tā izeju , viss griežas , it kā zeme – kāpnes , dažreiz tāda sajūta , ka grūti elpot , ārstam teicu , tas kaut ko darījā , es domāju varbūt aritmija ? , sirds pārbaude to varētu parādīt , esmu izmisumā.
Atbilde: Labdien, Rihard! Š ādos gadījumos ritma traucējumus atklāj, veicot tā saucamo Holtera monitoringu, izmeklējums, kura laikā 24 stundas tiek fiksēta kardiogramma. Š ādi var atklāt sirds ritma traucējumus.
Atbildi sagatavoja dr. Gita Nartiša – Zaķe
pec24.st darbadienu man ir uzpampusas potites un sarkaniga krasa kad es 2.st.pagulu viss pariet
Atbilde: Labdien, Sandra! Ja sūdzības pāriet pēc apgulšanās, tad ar lielāko varbūtību sūdzību iemesls ir kāju vēnu saslimšana. Taāu, protams, nevar izslēgt arī kardioloģisku saslimšanu (sirds mazspēja), nieru patoloģiju. Es Jums ieteiktu noteikti griezties pie sava ģimenes ārsta uz konsultāciju.
Atbildi sagatavoja dr. Gita Nartiša – Zaķe
Labdien,ļoti vajadzīgs padoms.Man ir 49.gadi,vairāk kā mēnesi atpakaļ stipri nokritu uz līdzenas vietas,kritu uz kreisā sāna, stipri sāpēja roka un zem padusēm sāns,smērēju nomierinošās smēres, pret sāpēm dzēru zāles(diklafenaks)nu praktiski ļoti maz, kādas dienas trīs.Ar laiku pārgāja sāpes, likās ka viss aizmirsies.Bet nu atkal parādījās sāpes tādas pašas kā bija, ir sajūta ka āda sāp zem paduses un nedaudz zem krūtīm, varbūt tas varētu būt no tā ka darba slodze parādījās nedaudz intensīvāka, pie kustībām sāpju nav,bet kad ar roku novelk pa sāpošo vietu tad jūt stipri.Nav ne sarkanuma,ne uztūkuma. Man jautājumi ir, sakiet vai tas ir kaut kas tāds lai vajadzētu skriet pie ārstiem, vai varbūt var ar pretsāpju līdzekļiem un smērēm varētu pati pati tikt galā? Kas tas varētu būt?Paldies par sapratni
Atbilde: Labdien, Dace! Ja sūdzības pastāv vēl mēnesi pēc traumas, vajadzētu doties pie ārsta un izmeklēties. Iespējams tomēr ir kaulu traumatisks bojājums, piemēram, ribas lūzums, skriemeļa bojājums vai mīksto audu bojājums (piemēram, pleca locītavas muskuļu rotatoru maksts bojājums). Katrā no minētajiem gadījumiem ir specifiska ārstēšana un režīms. Iespējams, ka tikai ar presāpju līdzekļiem un smērēm vien netiksiet galā. To, kas Jums patiešām kait, var pateikt, tikai Jūs izmeklējot.
Atbildi sagatavoja dr. Gita Nartiša – Zaķe