Sāpes galvas rajonā

Labdien.
Menesi atpakal saslimu ar n.facialis sin neiropatia un man ir sejas kreisas puses pareze.
Galvai veica ari CT un magnetisko rezonansi,tur nekas slikts netika atrasts. Turpinu arsteties majas, dzeru zales Nivalin 10mg. 1reizi diena un apmekleju adatu terapiju. Veicu pati dazadus sejas vingrojumus pie spogula katru dienu vairakas reizes. Lidz vienu bridi vingrojuma laika man slimo sejas pusi sarava krampis. Vispirms pieres dala, nakosa diena ari lupas un muti. Pec briza jau protams atlaida, bet tagad man ir bail pat pakustinat pieri, jo liekas ka tulit atkal var saraut krampi. Visu laiku jutu muskulos tadu velkosu sajutu. Tagad jau otro dienu vingrosanu sejai esmu partraukusi vispar.
Ka atbrivoties no siem krampjiem? Vai es esmu sejas muskulus parmocijusi ar savu vingrinasanos?( laikam tiesam to dariju parak daudz un biezi)

Atbilde: Labdien, Vita!
Nē, neesat darījusi vingrinājumu pārāk bieži, Jūsu gadījumā jāvingrinās daudz un ļoti daudz. Nedomāju ka krampji atkārtosies.

Atbildi sagatavoja dr. Gita Vīnerte

Labdien.

Man ir sūdzības par galvas sāpēm, atmiņu un to, ka nekādas gudras lietas nespēju iemācīties.Par cik, man jau ir atbildes, bet ir gara rinda pie mana neirologa, tāpēc izlēmu Jums pajautāt.Iepriekš ir būts pie neirologa un tiku nosūtīta uz magn.rez. un ir sniegta slēdziena atbilde.

Apraksts:

Smadzeņu vēderiņu sistēma, kortikālās rievas parasta platuma.Smadzeņu struktūrā kreisā paura daivā ap pakauša ragu un forceps major paaugstināta signāla zona, bez k/v uzkrāšanās. Atsevišķi sīki perēkļi šajā apvidū arī abpusēji paura daivās baltā vielā un subkortikāli, vairāk jādomā par nespecifiskām, iespējams perinatāli pārciestām pārmaiņām.
Redzes nervos pārliecinošas struktūras pārmaiņas neredz.
Augšžokļa dobumu bazālās daļās niecīgs gļotādas sabiezējums.

( Ko tas nozīmē ? )

Slēdziens:

Vairāk jādomā par nespecifiskiem, iespējams perinatāli iegūtiem nelieliem perēkļiem paura daivās, lielāko ap sānu vēderiņā pakauša ragu.

( Ko tas nozīmē ? )

Kāds ārstēšanās kurss ir tālākais vajadzīgs?
Kas ir tālāk jādara?

( Protams ar speciālista konsultāciju)

Ar cieņu,

Olanda.

Atbilde: Labdien, Olanda!
Izmaiņas par kurām tiek runāts MRT slēdzienā ir nespecifiskas (ne uz ko tieši nenorāda), perinatāli iegūts nozīmē ka izmaiņas iespējams iegūtas periodā 18 ned. pirms dzimšanas līdz 7. jaundzimušā dienai, vienvārdssakot veiktā izmeklējuma slēdzienā nopietni bojājumi nav atrasti. Š ādā gadījumā Jums ir jāturpina izmeklēties, ārstēties ģimenes ārsta un neirologa uzraudzībā.
Atbildi sagatavoja dr. Gita Vīnerte

labdien..
esmu izgajusi magnetisko rez galvai un kaklam,bet nekas tads neuzradas..
problema tada,ka jau pusgadu mokos ar galvas saapeem..saap 2x nedeeljaa…saapes saakas tiesi zem galvas,vareetu buut 2,3skriemelis,tajaa rajonaa un paariet uz galvu…nezinu kas man par vainu..zaales nepaliidz pretsaapju :( p.s arii ar troksniem galvaa mokos kaadu pusgadu,ja veel ne vairaak….

Atbilde: Labvakar, Zane!
Domāju, ka tikai ar Magnētiskās rezonanses izmeklējumu nepietiks (ja vien šeit nav izvērtēti arī asinsvadi), ir vēl citi izmeklējumi, kurus būtu jāveic papildus, piemēram, duplekss ultrasonogrāfijas izmeklējums galvas/kakla asinsvadiem. Kā arī ir jāārstējas neirologa uzraudzībā. Diemžēl tikai pēc diagnozes uzstādīšanas var Jums ko rekomendēt sakarā ar terapiju.

Atbildi sagatavoja Dr. Gita Vīnerte

Labvakar!Vēlos iegūt izskaidrojumu diagnozei: personības izmaiņas pēc histerohipohondriska tipa.
Paldies!

Atbilde: Labdien, Guna!
Jūsu uzdotais jautājums specifiski attiecasuz neiroloģijas un psihiatrijas jautājumiem, tāpēc nevarēsim sniegt uz tiem atbildi.
Atbildi sagatavoja nesap.lv administrācija

Labdien.Izskaidrojiet lūdzu EEG aprakstu! Par ko šis apraksts varētu liecināt? Vai tā būtu epilepsija? Pamataktivitāte difūza izmainīta, dezorganizēta ar dominējošu teta, delta spektra aktivitāti 2-5 hz 50-60 mkv ar akcentu mainīgu virs TP rajoniem dextra>sinistra pēc jaudas un amplitūdas. Virs FP FC elektrodiem izteiktāka teta un epileptiforma dizritmija, paroksizmos epileptiforma aktivitāte virs TP dextra elektrodiem, bet ir lateralizācijas tendence.
EEG ir labās puslodes deniņu fokalitāte, ir abu pieres rajona struktūru disfunkcija un izteikti izmainīta pamataktivitāte ar encefalopātijas un tūskas elementiem.
Paldies!

Atbilde: Labdien, Tuta!
Jūsu uzdotais jautājums specifiski attiecasuz neiroloģijas un psihiatrijas jautājumiem, tāpēc nevarēsim sniegt uz tiem atbildi.
Atbildi sagatavoja nesap.lv administrācija

Labdien!
Taka jagaida gara rinda pie neirologa, veletos mazu izklastu par MR. C3 – C4 paramediāna kalcinēta diska protrūzija kreisajā pusē ar masīviem spondilofītiem, mugurkaula kanāla kreisā laterālā segmenta sašaurinājumu, durālā maisa un kreisās puses saknīšu dislokāciju un kompresiju. Kreisajā pusē foramināli spondilofīti, def.spondiloartroze ar relatīvu foraminālu stenozi.

Atbilde: Labdien, Andri!
Veiktajā MR izmeklējumā ir aprakstītas izmaiņas mugurkaula kakla daļā- 3.; 4. starpskriemeļu diska trūce, pie tā šajā diskā ir izgulsnējušies kalcināti, mugurkaula kanāls aprakstītajā zonā ir sašaurināts un mugurkaula saturs ir nobīdīts un nervu saknītes tiek nospiestas. Ir deformētas starpskriemeļu locītavas un atveres sašaurinātas.

Atbildi sagatavoja dr. Gita Vīnerte

Labdien!
Man ir 22 gadi. Nu jau 5 dienas sāp galva pakauša kreisajā daļā. Ja kustina galvu vai rokas, tad ir arī nelaba dūša. Sāpes pāriet, ja sāpīgajā vietā stiprāk uzspiež vai guļ nekustīgi. Ģimenes ārsts izrakstīja Airtal (2 x dienā) un Mydocalm (3 X dienā), taāu sāpēšana nepāriet (zāles dzeru 4dienas). Vai tas ir vertebrālās artērijas iekaisums un ko vēl varētu darīt, lai ātrāk izveseļotos?
Patiesā cieņā un pateicībā!

Atbilde: Labdien, Daiga!
Nedomāju ka Jūsu minētās sūdzības izraisa artērijas iekaisums. Š ādā gadījumā, lai noskaidrotu diagnozi, ieteiktu terapiju, vispirms pacients ir jāizmeklē, jo sūdzības var radīt kā mugurkaula kakla daļas deformācija, migrēna, asinsspiediena problēmas utt..

Atbildi sagatavoja dr. Gita Vīnerte