Kas ir sāpes, kā tās rodas

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
May 6, 2012

Sāpes ir brīdinājuma signāls par traucējumiem mūsu organismā

Sāpju uztvere jeb sajušana, novadīšana un apzināšana

Sāpju veidi

Sāpju atmiņa

Sāpju intensitāte

Sāpes un iekaisums

Sāpju ārstēšana

Medikamentozā terapija

Nemedikamentozā ārstēšana

Kādā veidā var tikt novērstas nevēlamās blakusparādības?

Sāpes ir brīdinājuma signāls par traucējumiem mūsu organismā

Sāpju receptori reaģē uz daudziem dažādiem kairinātājiem

Sāpes un iekaisums ir savstarpēji saistīti

Sāpes remdējoši medikamenti var palīdzēt mazināt sāpes

Ja Jūs izjūtat sāpes, ir svarīgi saprast, ka:

  • Sāpes ir brīdinājuma signāls par traucējumiem Jūsu organismā – uztveriet šo signālu nopietni un centieties novērst sāpju cēloni.
  • Sāpes remdējoši medikamenti var palīdzēt mazināt sāpes, bet tie nenovērš sāpju cēloni.
  • Neārstētas sāpes var kļūt hroniskas, tāpēc tās ir jāārstē.
  • Ja sāpes ilgstoši nepāriet vai pastiprinās, meklējiet ārstu. Pie ārsta jāgriežas arī gadījumos, ja nespējat noteikt stipru sāpju lokalizāciju vai parādās vēl arī citas sūdzības.
  • Pretsāpju medikamentiem var būt dažādas blakus parādības, it īpaši ja tos lieto ilgstoši. Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu par šo medikamentu drošu lietošanu.
  • Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, nevajadzētu lietot sāpes remdējošus medikamentus. Daudzi no medikamentiem bērniem var izraisīt dažādus traucējumus. Taču nelielās devās tos var lietot arī zīdaiņi un mazi bērni (sīkāku informāciju jautājiet savam ārstam vai farmaceitam)

Sāpju sajūta ir signāls, ka mūsu organismā kaut kas nav kārtībā. Šāds signāls ir jāuztver nopietni un sīkāk jāizmeklē sāpju cēlonis. Sāpes ir nepatīkama, traucējoša subjektīva sajūta, kas rodas jutīgo nervu galu kairinājuma rezultātā. Šādi nervu gali jeb sāpju receptori lielā daudzumā atrodas uz ādas un citur ķermenī. Sāpju receptori var uztvert daudz dažādu kairinājumu, piemēram, pieskārienu, karstumu, spiedienu vai sastiepumu; atšķiras arī to izraisītā reakcija. Katram cilvēkam ir atšķirīga sāpju uztvere, tās līmenis jeb sāpju slieksnis, psiholoģiskie faktori šo uztveri parasti saasina. Kopumā sāpes ir brīdinājuma signāls, ka organisms ir apdraudēts, pārpūlēts vai slims.

Uz augšu

Sāpju uztvere jeb sajušana, novadīšana un apzināšana

Lai labāk izprastu sāpes, apskatīsim kā mūsu organisms uztver sāpju signālu un kā šī informācija tiek pārraidīta tālāk un apstrādāta. Nervu šūnas jeb neironi saņem un pārraida signālus. Katrai nervu šūnai ir daļa, ar kuru tā uztver ārēja kairinātāja signālu un pārraida to tālāk, ko sauc par receptoriem. Sīkie neirona izauguma sazarojumi šūnas uztveres galā ir dendrīti, kas uztver un pārveido stimulus. Kairinot brīvo nerva galu, rodas elektrisks signāls, kas tiek vadīts tālāk pa nerva šūnu uz aksonu. Aksons ir garākais nervu šūnas izaugums, kas var būt pārklāts ar mielīna apvalku. Mielīna apvalks simtkārtīgi paātrina elektriskā signāla pārraidi. Aksons darbojas pēc vienvirziena ielas principa, un signāls pa to var tikt pārraidīts tikai vienā virzienā – uz šūnas izvades galu. Izvades galā atrodas sinapses jeb starpšūnu sprauga, kas nodrošina signāla pārraidi no vienas nervu šūnas uz citām un arī muskuļu, dziedzeru un citu iekšējo orgānu šūnām.

Nervu šūna 1. Uztveres gals  2. Dendrīts  3. Mielīna apvalks  4. Aksons    5. Sinapse     6. Izvades gals Nervu šūnas izvades galā elektriskais signāls stimulē specifisku vielu jeb neirotransmiteru atbrīvošanos un izdali sinapses spraugā. Neirotransmiteri piesaistās nākamās nervu šūnas receptoriem un izraisa jonu kanālu atvēršanos. Jonu kanāli ir mazas atverītes, caur kurām var ceļot noteiktas daļiņas. Uzlādēti atomi jeb joni caur šiem kanāliem ieplūst nākamajā jeb uztveres šūnā. Šai šūnai uzbudinoties, rodas ierosas jeb darbības potenciāls, kas attiecīgi izraisa jauna elektriskā potenciāla jeb lādiņa veidošanos un tālāku signāla elektrisko pārraidi.

Sinapse 1. Receptors    2. Atvērts jonu kanāls    3. Signāls   4. Neirotransmiters   5. Sinapses sprauga   6. Aizvērts jonu kanāls Kad sāpju signāls, kas radies perifērās nervu šunas receptorā, sasniedz muguras smadzenes, tas tālāk tiek pārraidīts uz galvas smadzenēm. Sākumā signāls nonāk galvas smadzeņu rajonā, ko sauc par thalamus, bet no turienes uz subjektīvo sajūtu zonām smadzeņu garozā. Šeit signāls tiek pārveidots par sāpju sajūtu. Signāla veids un intensitāte nosaka, vai tas tiks uztverts kā sāpes, tikai pieskāriens vai netiks uztverts vispār. Signāls muguras smadzenēs var ierosināt refleksu. Šajā gadījumā signāls tiek pārraidīts tālāk uz nervu šūnām, ko sauc par motoriem neironiem, un kas liek muskuļiem sarauties. Šādā veidā mēs spējam reaģēt uz sāpēm vēl pirms esam izanalizējuši kāda veida kairinājums tās ir. Piemēram, pieskaroties karstai virsmai, atraujam roku vēl pirms esam sapratuši, ka tā ir karsta. Galvas smadzenēm nepārtraukti pienāk milzīgs apjoms informācijas no visiem organismā esošajiem receptoriem. Lielākā daļa no šīs informācijas tiek atsijāta un nekad nesasniedz apziņu. Vienīgi šādā veidā ir iespējams koncentrēties uz lietām, kas ir svarīgas patreizējā situācijā. Valkājot kurpes kādu noteiktu laika periodu un nekoncentrējot uzmanību uz to izraisītajām sajūtām, mēs pārstājam tās sajust. Tomēr, ja kurpes ir neērtas un izraisa sāpes, tad būs grūti koncentrēt uzmanību uz kaut ko citu.  

1. Nervs   2. Mugurkauls  3. Muguras smadzenes   c    Nervi pārvada sāpju signālu uz muguras smadzenēm     a    Muguras smadzenes filtrē sāpju signālus, pārraida tos tālāk uz smadzenēm vai izraisa reakciju.

a    Smadzenes uztver sāpju signālu un nosaka tā lokalizāciju.

Uz augšu

Sāpju veidi Ir dažādas intensitātes sāpes un tās var izraisīt dažādas traucējošas sajūtas – no durstīšanas līdz dedzinošai, vai pulsācijai. Ja pacients spēj lokalizēt sāpju avotu un aprakstīt sāpju veidu, tad vieglāk ir diagnosticēt sāpju iemeslu.

Iedalījums atkarībā no izcelsmes

  • Somatiskās sāpes saistītas ar bojājumu ādā, muskuļos, locītavās, kaulos un saistaudos.
  • Viscerālās sāpes izraisa bojājums iekšējos orgānos un rodas, piemēram, no pārāk liela iestiepuma, spazmām vai iekaisuma. 
  • Niropātiskās sāpes rodas, ja pārkairinātas vai bojātas ir nervu šūnas.

 Akūtas un hroniskas sāpes

  • Akūtas sāpes ilgst ierobežotu laika periodu un tās parasti ātrāk pāriet (maksimālais ilgums līdz 3 mēnešiem), tāpēc tās ir vieglāk panesamas, pat ja to intensitāte ir augstāka.
  • Hroniskas sāpes ir vai nu ilgstošas – ilgāk par 3 mēnešiem (muguras sāpes, audzēja izraisītas sāpes), vai bieži atkārtojas (migrēna, stenokardija), hroniskas sāpes ir grūti panesamas.

Psiholoģiskas sāpes Ne visas sāpes rodas no sāpju receptoru kairinājuma. Psiholoģiski traucējumi arī var izpausties kā sāpes. Šādas sāpes nav iedomāta sāpju sajūta, tās rada īsts sāpju signāls, taču cilvēka sāpju panesamības slieksnis ir pazemināts psihoemocionālo traucējumu rezultātā.

Uz augšu

Sāpju atmiņa

Ja sāpes netiek adekvāti ārstētas, sāpju signāls turpinās un var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas nervu šķiedrās. Nervi kļūst pārlieku jutīgi, un pat mazākais pieskāriens vai temperatūras izmaiņa rada sāpju sajūtu. Tādējādi viegli izārstējamas akūtas sāpes var pārvērsties par grūti panesamām hroniskām sāpēm. Sāpes ir cieši saistītas ar mūsu sāpju uztveres slieksni. Katrs cilvēks uz sāpēm reaģē atšķirīgi. Sāpju slieksni ietekmē arī konkrētā situācija, piemēram, bailes var paaugstināt sāpju uztveri, bet uzmanības novēršana vai koncentrēšanās uz kādu citu lietu sāpju uztveri pazemina.

Uz augšu

Sāpju intensitāte Sāpju intensitāte nevar tikt izmērīt kā absolūto lielumu, jo katram cilvēkam ir atšķirīgs sāpju uztveres slieksnis, taču ir iespējama to subjektīvā gradācija jeb pašnovērtējums. Lai izvērtētu sāpju intensitāti, lieto dažādas anketas un pašnovērtējuma skalas. Vienkāršākā un biežāk izmantotā metode, lai izmērītu sāpes, ir vizuāli analogā skala, kas ir vispārpieņemta un atzīta kā standartmetode. Pacientam lūdz aprakstīt sāpju intensitāti, attiecīgi piešķirot punktus no 0 līdz 10, kur 0 ir „nav sāpju”, bet 10 – „neciešamas sāpes”. Šo skalu nereti papildina sīkāks sāpju līmeņa apraksts vai piktogrammas. Maziem bērniem šo skalu lieto ar bērna sejas vaibstu diagrammu, kas ataino sāpju stiprumu.

Sāpju pakāpes izteiksme vārdos 0 nav sāpju   2 vieglas sāpes    4 mērenas sāpes    6 mērenas sāpes    8 stipras sāpes    10 vissliktākās iespējamās sāpes Wong-Baker sejas vaibstu skala Aktivitātes tolerances skala 0 nav sāpju    2 sāpes var tikt ignorētas    4 traucē darbībām    6 traucē apziņai    8 traucē pamatvajadzībām    10 nepieciešams gultas režīms  Citas anketas ietver arī jautājumus par sāpju lokalizāciju, tieši apraksta sāpju izjūtu. Precīzs sāpju sajūtas apraksts var palīdzēt noteikt saslimšanu. Atsevišķām situācijām vai slimībām būs nepieciešama sīkāka analīze. Ir pieejamas dažādas standarta anketas, kas palīdz noteikt slimības smaguma pakāpi un ietekmi uz dzīves kvalitāti. Pacienti tiek aptaujāti, vai tie paši bez palīdzības spēj veikt ikdienas darbības, piemēram, apģērbties, nomazgāties, utt. Ar moderno metožu palīdzību var novērot aktivitāti dažādos galvas smadzeņu apvidos un noteikt nervu šūnu aktivitāti, taču nav metodes, ar kuru ir iespējams noteikt, cik slikti jūtas pacients izjūtot sāpes.

Uz augšu

Sāpes un iekaisums Sāpes un iekaisums nereti ir savstarpēji cieši saistīti un var izveidot burvju loku – iekaisums pastiprina sāpes, bet sāpes stimulē iekaisuma aģentu veidošanos. Lai saprastu kādā veidā sāpes un iekaisums ir saistīti, apskatīsim sekojošo piemēru. Pieskāriens asam priekšmetam, piemēram, adatai vai nazim, izraisa ķermeņa instinktīvu reakciju – roka tiek atrauta no priekšmeta pat pirms mēs esam apziņā izanalizējuši situāciju. Uzreiz pēc tam tiek sajustas asas sāpes. Organisma reakcija ir atkarīga no ievainojuma smaguma pakāpes. Paātrinās sirdsdarbība un organisms mobilizējas rīcībai bīstamā situācijā. Sākotnējās sāpes samazinās minūšu līdz stundu laikā. Nākamajā dienā ir redzamas izmaiņas brūces vietā – tā ir apsarkusi un dažreiz silta. Ir mainījusies arī sāpju sajūta – asu sāpju sajūtu ir nomainījušas difūzas sāpes. Turklāt pat viegls pieskāriens nebojātajai, apsārtušajai ādai ap brūci var būt sāpīgs.  Iemesls šīm izmaiņām ir tas, ka ir sācies iekaisuma process. Sāpes, kas radušās ievainojuma dēļ, stimulē apkārtējos audus, veidojot iekaisuma mediatorus, kuri savukārt izraisa mazo asinsvadu paplašināšanos. Audi tiek vairāk apasiņoti, kas arī izskaidro to apsārtumu un siltuma sajūtu. Iekaisuma mediatori palielina arī nervu šūnu jutību, tāpēc pat maigs pieskāriens, kas parasti neizraisītu nepatīkamas sajūtas, ievainojuma vietā ir sāpīgs. Sāpes izraisa iekaisuma veidošanos, bet iekaisums pastiprina sāpju intensitāti, tāpēc sāpju ārstēšana bieži iet roku rokā ar iekaisuma ārstēšanu.

Uz augšu

Sāpju ārstēšana
 Sāpes rodas dažādu iemeslu dēļ un izpaužas ar atšķirīgu intensitāti, tāpēc visiem sāpju gadījumiem nav viena optimāla ārstēšanas veida, turklāt katra pacienta reakcija uz ārstēšanu ir atšķirīga. Minēto iemeslu dēļ ārstēšanai ir jābūt individuāli specifiskai. Pamatmērķis ir izārstēt sāpju iemeslu.

Sāpes Līdzekļi, kas ietekmē vājas vai vidējas intensitātes sāpes:

  • Paracetamols
  • NPL (Diklofenaks, Ibuprofēns, Naproksēns)
  • Metamiazols

Līdzekļi, kas ietekmē stipras intensitātes sāpes:

  • Tramadols
  • Vieglie opioīdi
  • Stiprie opioīdi

Uz augšu

 

Medikamentozā terapija

Visbiežāk sāpju ārstēšanā pielieto medikamentus. Atkarībā no sāpju intensitātes vai lokalizācijas tiek lietoti dažādi medikamenti jeb medikamentu grupas. Vieglu sāpju ārstēšanā pirmā izvēle ir paracetamolu saturošie medikamentiem. Paracetamolam nav nozīmīga efekta iekaisuma ārstēšanā, tas maz iedarbojas uz kuņģi, bet var izraisīt nopietnas blakusparādības aknu darbībā. Pacientiem ar aknu problēmām vajadzētu konsultēties ar savu ārstu, pirms šo medikamentu lietošanas. Alkohola lietošana vienlaicīgi ar paracetamolu var būt ļoti bīstama vai pat nāvējoša. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) grupā ietilpst daudz dažādi preparāti. Plašāk pielietojamie medikamenti satur diklofenaku, ibuprofēnu un naproksēnu. Visi NPL samazina sāpes un iekaisumu. NPL var izraisīt bojājumus kuņģī un zarnās, pat asiņošanu. Pacientiem, kas slimo ar kuņģa čūlu, pirms šo medikamentu lietošanas jākonsultējas ar savu ārstu. Acetilsalicilāts (Aspirin®) ir īpašs NPL grupas pārstāvis, jo samazina asins recēšanu. Tāpēc mazās devās to pielieto pacientiem, kam ir bijušas sirdslēkmes vai insults, vai arī kam ir augsts kardiovaskulāro slimību risks. Šī medikamenta blakusparādība, kas gan vienlaikus izraisa arī problēmas ar kuņģi, šajā gadījumā ir vēlamais efekts. Sāpju ārstēšanā acetilsalicilskābi plaši aizvieto ar citiem NPL, kam ir zemāks gastrointestinālu blakusparādību risks. Metamiazols ir spēcīgs pretsāpju līdzeklis, kas tiek pielietots pacientiem ar stiprām sāpēm. Taču tas var izraisīt problēmas ar asinīm, piemēram, balto vai sarkano asins ķermenīšu skaita samazināšanos. Šī papildu riska dēļ, ārstam ir jāizvērtē terapijas ieguvumi un riski, pielietojot šo medikamentu. Metamiazols jālieto tikai, ja tas pacientam ir izrakstīts. Tramadols ir vājš opioīds, kas retos gadījumos izraisa elpošanas problēmas. Taču tam piemīt lielākā daļa opioīdu blakusparādību, piemēram, reibonis, slikta dūša un nomierinošs efekts. Pacienti, kas lieto tramadolu saturošus medikamentus, nedrīkst vadīt transporta līdzekli vai strādāt ar mašīniekārtām. Tāpat kā visi citi opioīdi, tramadols var izraisīt atkarību un toleranci (iedarbības samazināšanos laika gaitā). Tramadols tiek indicēts gadījumos, ja pārējie NPL nav pietiekami efektīvi, un to drīkst lietot tikai pēc ārsta nozīmējuma. Visiem vieglajiem un stiprajiem opioīdiem ir līdzīgas blakusparādības, tie izraisa atkarību un toleranci. Opioīdi samazina nervu signāla pārvadi no vienas nervu šūnas uz otru, taču vienlaikus tiek kavēta arī citu signālu pārvade starp nervu šūnām. Opioīdiem piemīt dzīvībai bīstamas blakusparādības, piemēram, elpošanas nomākšana un gastrointestinālās aktivitātes samazināšanās. Opioīdi ir vielas, kas tiek stingri kontrolētas un tiek lietotas tikai specifisku indikāciju gadījumā, piemēram, pēcoperāciju vai audzēja izraisītu sāpju gadījumā.

Uz augšu

 

Nemedikamentozā ārstēšana Nemedikamentozās ārstēšanas paņēmienus pielieto atsevišķi vai kombinācijā ar medikamentiem. Tāpat kā medikamentozās terapijas gadījumā, pacients reaģē atšķirīgi uz dažādām metodēm. Ārsts var ieteikt dažādas metodes un to efektu vislabāk spēj izvērtēt pats pacients. Lai saprastu, kurai metodei ir vislabākais efekts, vērtīgi ir izmēģināt vairākas metodes. Fizioterapija palīdz ārstēt sāpju iemeslu, jo tiek trenēti muskuļi un uzlabota kustību amplitūda. Fizioterapija un fizikālā terapija palīdz atslābināties (masāža, sildīšana, atdzesēšana), tāpēc tā ir ieteicama, lai mazinātu sāpju simptomus. Elektroterapijas pamatā ir parādība, kad nervu signāls tiek pārvadīts kā elektrisks signāls. Mērķtiecīga elektriska stimulācija var palīdzēt līdzsvarot sāpju signālsistēmu. Hipnoze, bioloģiska atgriezeniskā saite un atslābināšanās metodes pacientiem ar hroniskām sāpēm var palīdzēt izmainīt sāpju uztveri un uzlabot dzīves kvalitāti. Jebkura sāpju ārstēšanas veida efektivitāti, ar vai bez medikamentiem, vislabāk var izvērtēt pats pacients. Katram pacientam ir atšķirīgas vajadzības un vēlmes, kuras būtu jāizrunā ar savu ārstējošo ārstu. Ir lietderīgi pamēģināt citu ārstēšanas veidu, ja pielietotais nesniedz vēlamo efektu. Ārstēšanas veidu uzskaitījums, kas minēts šajā lapā, nav pilnīgs. Jūsu ārstējošais ārsts Jums varētu ieteikt vēl citas alternatīvas. Uzmanību! Medikaments, kas brīnumaini palīdzējis Jūsu kaimiņam, Jums var izrādīties neefektīvs – tas Jums pat var izrādīties bīstams, jo Jums ir citādi riska faktori. Griezieties pie sava ārsta vai farmaceita, ja esiet nolēmis mainīt savu pretsāpju terapiju. Vairāku medikamentu lietošana vienlaicīgi var palielināt nevēlamo blakusparādību risku. Nemainiet pats savu ārstēšanu un nelietojiet medikamentus, kas Jums ir saglabājušies mājās, vai kurus Jūs esat iegādājušies bez iepriekšējas konsultācijas pie sava ārsta vai farmaceita.

Uz augšu

Kādā veidā var tikt novērstas nevēlamās blakusparādības?

Katrs medikaments, kam ir kāds efekts, var izraisīt arī blakusparādības. Ārsts uzmanīgi izvērtē labumu un iespējamos ārstēšanas riskus, lai maksimāli samazinātu nevēlamās blakusparādības. Izvēloties kādu konkrētu medikamentu pacienta ārstēšanai, ārsts izvērtē ne tikai to, kurš medikaments būs visefektīvākais, bet arī kāda ir nevēlamo blakusparādību iespējamība. Ārstam vienmēr jāizvērtē vēlamie efekti un iespējamie riski. Dažādiem pacientiem, atkarībā no to slimības, vecuma, dzimuma, citiem riska faktoriem un vienlaikus lietojamiem medikamentiem, atšķirsies blakusparādību risks.  Medikamenti var būt pieejami dažādos veidos: injicējamā veidā, tabletēs, svecītēs un uz virsmas klājamā veidā, piemēram, gēli, plāksteri vai rullīša formā. Tas ļauj piemērot terapiju individuālām vajadzībām. Lai samazinātu atsevišķas nevēlamas blakusparādības, var pielietot papildu medikamentus. Ilgstoši lietojot NPL, terapijai tiek pievienoti gastroprotektīvi līdzekļi, tā sauktie protonu sūkņu inhibitori. Šie medikamenti samazina gastrointestinālas asiņošanas, kas rodas ilgstošas NPL lietošanas rezultātā, risku.   Jūs varat palīdzēt savam ārstam izvēlēties Jums vispiemērotāko medikamentu, ja pastāstīsiet par citām zālēm, kuras jau lietojat, pat ja esiet iegādājies tās bez nozīmējuma. Ārstam ir jāzina Jūsu riska faktori un vēlmes, lai varētu ieteikt Jums vispiemērotāko ārstēšanu.