Ja tirpst rokas

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
July 10, 2012
Drukāt

Par roku tirpšanu stāsta I. Blumberga – medicīnas doktore, neiroloģe, osteorefleksoterapeite, ārste Rīgā, Veselības centrā 4.

Dzeltē lapas un gājputni dodas uz dienvidiem… Klāt rudens – laiks, kad novērtējam vasarā padarīto un gatavojamies ziemai. Nav svarīgi – esi pilsētnieks vai dzīvo laukos – darāmā ir daudz. Un, piekritīsi – nav patīkami, ja rudens darbi jādara ar sāpošu muguru, vai arī pēc fiziskajām slodzēm sajūti sāpes un tirpoņu rokās? Tāpēc pastāstīsim Tev, kāpēc un kā šīs nepatīkamās sajūtas rodas, kā no tām izvairīties, bet – ja tas nav izdevies – kā tikt ar tām galā!

Dzīves laikā cilvēks iepazīst dažādas sajūtas – sāpes, karstumu, aukstumu, elektrisko strāvu u.c. Gandrīz katrs, ilgstoši atrodoties neērtā pozā, ir sajutis arī notirpuma sajūtu rokā vai kājā. Parasti tā ir ātri pārejoša. Citādi ir, ja parestēzija – t.i. ārēju kairinātāju neierosināta tirpuma, durstīšanas, kņudināšanas, karstuma vai aukstuma sajūta – atkārtojas bieži vai saglabājas ilgstoši. Slimnieki sūdzas, piemēram, ka katru rītu pamostoties, ir notirpušas rokas, vai arī roku tirpšana parādās, fiziskas slodzes laikā, ilgstoši strādājot pie datora u.t.t

Parestēziju cēloņi var būt dažādi un, lai ārsts tos labāk izprastu un pareizi ārstētu, pašam slimniekam būtu vēlams iespējami precīzāk raksturot savas sajūtas.

Kas būtu jāpastāsta ārstam?

    • Kas?

Raksturot, vai tirpuma sajūta ir kakla daļā, plecu joslā, vai notirpusi ir visa roka vai pirksti.

    • Kā sākās?

Ļoti būtiski ir, vai roka notirpusi pēkšņi, vai arī šī sajūta ir parādījusies jau ilgākā laika posmā un pakāpeniski pieaug.

    • Kad?

Tirpšana var sākties naktī, dienā, vai var būt nepārtraukti.

    • Kas izraisa?

Nereti rokas sāk tirpt, veicot saspringtu darbu ar rokām. Jāpavēro, vai tirpšana neparādās arī pie galvas, kakla kustībām, vai to provocē aukstums, caurvējš vai citi faktori, vai rokas tirpst arī guļot.

    • Kas atvieglo?

Notirpuma sajūta var mazināties mainot ķermeņa pozu, papurinot, pamasējot rokas. Jāpavēro, cik ilgā laikā nepatīkamā sajūta izzūd.

Kāpēc tirpst rokas?

Tirpšana jeb parestēzija var būt viens no simptomiem dažādu centrālās nervu sistēmas saslimšanu gadījumos – piemēram, asinsrites traucējumi galvas vai muguras smadzenēs, audzēji, iekaisuma procesi, multiplā skleroze u.c. šajos gadījumos parasti ir arī citas sūdzības – galvas sāpes, reiboņi, redzes traucējumi, muskuļu vājums.

Arī perifērās nervu sistēmas, t.i. nervu saknīšu, nervu pinumu, perifēro nervu bojājumu cēloņi ir daudzveidīgi. Nervs var tikt bojāts traumas rezultātā, piemēram, ja gadījušās dziļas grieztas, plēstas brūces, ārstam jāpārliecinās, vai nav skarts nervs. Arī sasituma, saspieduma rezultātā izveidojusies hematoma (zemādas asinsizplūdums) var nospiest tuvumā esošo nervu, tāpat traumas vietā veidojošies rētaudi var radīt nervu darbības traucējumus.

    • Brīdinājums slimniekiem, kuriem konstatēts atslēgas kaula lūzums!

Acīmredzot, trauma ir bijusi pietiekami spēcīga, lai rastos kaula lūzums, tātad, pat ja nav kaula gala nobīdes, traumēti ir apkārtējie audi. Zem atslēgas kaula atrodas ļoti svarīgi asinsvadi un nervu pinumi, tādēļ traumētajai vietai nepieciešams miers un ārsta uzliktais ciešais pārsējs jāvalkā tik ilgi, cik tas teikts.

    • Brīdinājums cilvēkiem, kuri traumas vai citu iemeslu dēļ spiesti pārvietoties ar kruķiem.

Svarīgi izvēlēties pareiza garuma kruķus, lai nenospiestu padusē esošo nervu pinumu. Ja jūtat sāpes rokā, notirpumu vai muskuļi kļūst vājāki – nekavējoties par to pastāstiet ārstam!

Ikdienas praksē bieži vērojamas t.s. polineiropātijas– vairāku perifēro nervu vienlaicīgs bojājums. To var radīt toksiski produkti dažādu slimību gadījumos – cukura diabēts, vairogdziedzera, aknu, nieru, saistaudu sistēmas slimības, audzēji u.c., tāpat arī toksiski ārējās vides faktori – alkohols, fosfora savienojumi, smagie metāli (svins Pb, arsēns As, dzīvsudrabs Hg), radiācija, atsevišķi medikamenti. Polineiropātijas kā komplikācija novērojama dažādu infekciju gadījumos: akūti – gripa, masalas, skarlatīna u.c., hroniski – borelioze, bruceloze, tuberkuloze u.c., retāk – pēc vakcinācijas.

Iztaisnots mugurkaula kakla daļas normālais, fizioloģiskais izliekums (lordoze) vērojams daudziem gados jauniem cilvēkiem, sevišķi sēdoša darba darītājiem. Tas, savukārt, rada starpskriemeļu disku, locītavu un saišu nepareizu noslogojumu, dziļo kakla muskuļa un plecu joslas muskuļu saspringumu. Rezultātā attiecīgajā zonā jūtams diskomforts, smaguma, savilkuma sajūta, var būt sāpes sprandā, galvas sāpes pakauša daļā, kā arī tirpšana pakausī, kaklā, plecos, rokās. Parasti šīs sajūtas izzūd izkustoties, pavingrojot, izmasējot kakla – plecu joslu. Palīdz ziedes, pretsāpju/pretiekaisuma plāksteris u.c. samērā vienkārši palīglīdzekļi. Roku tirpšana parasti ir īslaicīga, pārsvarā 4.,5. pirkstā.

Mugurkaula skriemeļu deformācijas – deformējošās spondilozes, spondiloartrozes slimnieki parasti ir vidējā un vecākā gadagājuma cilvēki. Tā kā deformācija sašaurinājusi atveres, caur kurām iziet nervu saknītes un asinsvadi, augstāk minētie simptomi izpaužas nopietnāk – sāpes, roku tirpšana, ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. Pie ārsta noteikti jāgriežas, ja šīs sajūtas atkārtojas bieži, pastāv ilgstoši vai arī, ja parādās stipras sāpes, nejutība roku ārējā virsmā vai muskuļu vājums, kas var liecināt, piemēram, par starpskriemeļu diska trūci, asinsrites traucējumiem vai citu pataloģiju.

Saistaudu sabiezējumu plaukstas pamatā, kas sašaurina kanālu, kurā atrodas vidus nervs (N. medianus) agrāk uzskatīja par tipisku slimību slaucējām vai cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā ar vibrējošiem darbarīkiem. Mūsdienās to bieži vēro arī cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā ar datoru, vai citu darbu, kas saistīts ar plaukstas locītavas pārslodzi. Vieglākos gadījumos cilvēki jūt notirpumu rokas trīs vidējos pirkstos, visizteiktāk vidējā pirkstā. Roku atbrīvojot, papurinot, šī sajūta izzūd. Ja impulsu plūsma pa nervu nopietnāk traucēta – tirpuma sajūta izteiktāka, neizzūd, pievienojas sāpes plaukstā, kuras var būt tik nepatīkamas – t.s. neiropātiskās sāpes – ka cilvēks to dēļ naktī nevar gulēt, ir spiests piecelties, vicināt, masēt roku. Slimnieki sūdzas, ka pirksti kļuvuši it kā biezi, neveikli, kļūst grūti aizpogāt pogas, saņemt pirkstos adatu vai veikt citus precīzus darbus. Ar laiku kļūst vājāki muskuļi, novēro muskuļu izdilumu īkšķa „spilventiņā ”.

Kad būsiet pastāstījuši ārstam par savām problēmām, parasti jāveic papildu izmeklējumi – klīniskās analīzes, Rtg–grammas, ja nepieciešams – arī datortomogrāfija vai kodolmagnētiskā rezonanse. Lai precizētu nerva bojājuma līmeni un pakāpi, lieto speciālu elektrodiagnostiku.

Atkarībā no patoloģijas, ārstēšanā izmanto pretiekaisuma līdzekļus, B grupas vitamīnus, fizikālo terapiju, blokādes, osteorefleksoterapiju, masāžu, speciālo vingrošanu. Ja nepieciešams, iespējama arī operatīva terapija.

Lai veicas darbs un netirpst rokas!

Dr. Inese Blumberga

 

 

Uz augšu