Dzīves laikā cilvēks iepazīst dažādas sajūtas – sāpes, karstumu, aukstumu, "elektrisko strāvu" u.c. Gandrīz katrs, ilgstoši atrodoties neērtā pozā, ir sajutis arī notirpuma sajūtu rokā vai kājā. Parasti tā ir ātri pārejoša. Citādi ir, ja parestēzija – t.i. ārēju kairinātāju neierosināta tirpuma, durstīšanas, kņudināšanas, karstuma vai aukstuma sajūta – atkārtojas bieži vai saglabājas ilgstoši. Slimnieki sūdzas, piemēram, ka katru rītu pamostoties, ir notirpušas rokas, vai arī roku tirpšana parādās, fiziskas slodzes laikā, ilgstoši strādājot pie datora u.t.t
Parestēziju cēloņi var būt dažādi un, lai ārsts tos labāk izprastu un pareizi ārstētu, pašam slimniekam būtu vēlams iespējami precīzāk raksturot savas sajūtas.

Kas būtu jāpastāsta ārstam?
- Kas?
Raksturot, vai tirpuma sajūta ir kakla daļā, plecu joslā, vai notirpusi ir visa roka vai pirksti.
- Kā sākās?
Ļoti būtiski ir, vai roka notirpusi pēkšņi, vai arī šī sajūta ir parādījusies jau ilgākā laika posmā un pakāpeniski pieaug.
- Kad?
Tirpšana var sākties naktī, dienā, vai var būt nepārtraukti.
- Kas izraisa?
Nereti rokas sāk tirpt, veicot saspringtu darbu ar rokām. Jāpavēro, vai tirpšana neparādās arī pie galvas, kakla kustībām, vai to provocē aukstums, caurvējš vai citi faktori, vai rokas tirpst arī guļot.
- Kas atvieglo?
Notirpuma sajūta var mazināties mainot ķermeņa pozu, papurinot, pamasējot rokas. Jāpavēro, cik ilgā laikā nepatīkamā sajūta izzūd.

Kāpēc tirpst rokas?
Tirpšana jeb parestēzija var būt viens no simptomiem dažādu centrālās nervu sistēmas saslimšanu gadījumos – piemēram, asinsrites traucējumi galvas vai muguras smadzenēs, audzēji, iekaisuma procesi, multiplā skleroze u.c. šajos gadījumos parasti ir arī citas sūdzības – galvas sāpes, reiboņi, redzes traucējumi, muskuļu vājums.
Arī perifērās nervu sistēmas, t.i. nervu saknīšu, nervu pinumu, perifēro nervu bojājumu cēloņi ir daudzveidīgi. Nervs var tikt bojāts traumas rezultātā, piemēram, ja gadījušās dziļas grieztas, plēstas brūces, ārstam jāpārliecinās, vai nav skarts nervs. Arī sasituma, saspieduma rezultātā izveidojusies hematoma (zemādas asinsizplūdums) var nospiest tuvumā esošo nervu, tāpat traumas vietā veidojošies rētaudi var radīt nervu darbības traucējumus.

Kad būsiet pastāstījuši ārstam par savām problēmām, parasti jāveic papildu izmeklējumi – klīniskās analīzes, Rtg–grammas, ja nepieciešams – arī datortomogrāfija vai kodolmagnētiskā rezonanse. Lai precizētu nerva bojājuma līmeni un pakāpi, lieto speciālu elektrodiagnostiku.
Atkarībā no patoloģijas, ārstēšanā izmanto pretiekaisuma līdzekļus, B grupas vitamīnus, fizikālo terapiju, blokādes, osteorefleksoterapiju, masāžu, speciālo vingrošanu. Ja nepieciešams, iespējama arī operatīva terapija.

Par roku tirpšanu stāsta I. Blumberga – medicīnas doktore, neiroloģe, osteorefleksoterapeite, ārste Rīgā, Veselības centrā 4.

Paplašinātāks raksts atrodams - http://www.nesaap.lv/lat/nt2/tematiskie_raksti/ja_tirpst_rokas