VITAMĪNI

Ir tik daudz vitamīnu, bet vai mēs zinām, ko katrs no tiem mums dod un cik liela ir nepieciešamā diennakts deva? Šeit būs apraksts daļai no mums nepieciešamajiem vitamīniem.

A vitamīns - Diennakts deva 1.2-2 mg. Augļos un dārzeņos nav A vitamīna, to aizstāj karotīns. Nokļūstot organismā, karotīns fermentu iespaidā pārvēršas par aktīvu A vitamīnu. A vitamīns nepieciešams redzei, epitēlija veidošanai, elpošanas sistēmas darbībai, ādai, vairošanās orgāniem, balsta – kustību aparātam. A vitamīns uztur normas robežās imūnsistēmu.

B1 vitamīns - Diennakts deva 2-3 mg. B1 vitamīns vai tiamīns palīdz nervu sistēmas darbībai. Piedalās vielu maiņas procesos.

B2 vitamīns - Diennakts deva 2-3 mg. B2 vitamīns vai riboflavīns tieši iedarbojas uz olbaltumu un ogļhidrātu uzsūkšanās procesiem. Piedalās fermentu sintēzē. Nodrošina skābekļa cirkulāciju organismā. Nepieciešams centrālās nervu sistēmas, gļotādu, aknu, asinsrades orgānu funkciju nodrošināšanai. Stimulē vielu maiņas procesus.

B5 vitamīns - Diennakts deva 5-10 mg. Vielu maiņas procesu stimulētājs. Nepietiekama daudzuma gadījumā sāk sāpēt locītavās, novērojama pastiprināta matu izkrišana, parādās mazas plaisiņas lūpu stūrīšos, krampji rokās un kājās, redzes pasliktināšanās. Nodrošina slaidu figūru, jo trūkums sekmē aptaukošanos.

C vitamīns - Diennakts deva 45-107mg, grūtniecēm un barojošām māmiņām – 100-120 mg, sportistiem – 150 mg. C vitamīns nodrošina organisma atjaunošanās procesus. Nostiprina kapilāru sieniņas. Piedalās olbaltumu sintēzes procesos, aminoskābju apmaiņas procesos. Vitamīna deficītu pavada garīgo spēju mazināšanās, darbaspēju samazināšanās, miegainība. Vitamīns nodrošina stiprus zobus un veselīgas smaganas. Stiprina organisma imūnsistēmu.

PP vitamīns vai nikotīnskābe. Paplašina asinsvadus. Paātrina čūlu sadzīšanu. Aktivizē ogļhidrātu uzsūkšanās procesus, kas īpaši svarīgi sirds un aknu saslimšanu gadījumos. Uzlabo zarnu trakta darbību.

Avots: epadomi.lv