Arī muskuļi sāp!

Drukāt Drukāt | Jautā ārstam
July 10, 2012

Cilvēks spēj noturēt savu ķermeni un kustēties, pateicoties kaulu-muskuļu sistēmas saskaņotai darbībai. Kauli veido t.s. cieto skeletu, savukārt locītavu sastāvā ietilpst arī skrimšļaudi, saites. Mugurkauls nodrošina ķermeņa vertikālo stāju. Svarīgi ir saglabāt tā ass adekvātu un simetriski noslogojumu.

Stāju ietekmē dažādi faktori:

  • mugurkaula iedzimta pataloģija (piem. t.s. spina bifida)
  • iegūtas mugurkaula izmaiņas- kifoze, skolioze, spondiloze u.c.
  • apkārtējo audu pārmaiņas – tai skaitā skeleta muskulatūras pārslodze, kontraktūra, atrofija u.c.
  • locītavu, saišu, starpskriemeļu disku pataloģija,
  • iekšējo orgānu slimības,
  • CNS slimības, psihosomatiskie faktori u.c.

Ja kāda iemesla dēļ viena skeleta daļa tiek pārslogota, bet cita-nepilnīgi vai nepareizi noslogota, rodas stājas nestabilitāte, uz ko reaģē muskuļu sistēma – parādās muskuļu sāpes.

Muskuļu funkcijas ir dažādas, piemēram, ķermeņa stāvokļa fiksāciju nodrošina izometriska muskuļu darbība t.i. muskuļa tonuss pieaug, bet nenotiek tā garuma maiņa. Cilvēkam sēžot, stāvot, kustoties saskaņoti darbojas vairākas muskuļu grupas. Šo darbību regulē gan muguras smadzenes ar saviem nerviem, kuri inervē skeleta muskulatūru, savukārt kustību koordināciju un apzinātu, ātru kustību veikšanu nodrošina regulācija no galvas smadzeņu centriem. Dažādu ārējās vides faktoru, CNS u.c. slimību, lokālas iedarbības faktoru iedarbības rezultātā muskuļu sistēma saņem „nepareizu” impulsāciju un var veidoties t.s. miotoniskās reakcijas jeb muskuļu spazmas. Muskuļu tonusa pārlieku izteikta paaugstināšanās (spazmas) ir sāpīga, jo tiek kairināti nervu gali, kas atrodas pašos muskuļaudos, cīpslās, saitēs. Muskuļu spazma izraisa arī asins apgādes pasliktināšanos muskulī, tūsku, venozo stāzi un hopoksiju. Ja šādas reakcijas norit ilgstoši, muskulī rodas distrofiskas izmaiņas, savairojas saistaudi (fibroze). Bieži veidojas it kā apburtais loks – impulsi no spazmētā muskuļa nonāk muguras smadzenēs, no tām atpakaļejošie impulsi vēl vairāk „savelk” muskuli.

Ja cilvēkam ir ilgstoši paaugstināts muskuļu tonuss, atkārtotas muskuļu sāpju epizodes var izsaukt pat nelielas intensitātes nespecifiski faktori – neliela piepūle, saaukstēšanās, emocionāli faktori. Šie cilvēki katru jaunu sāpju sajūtu uztver pastiprināti jūtīgi, jo notiek gan centrālās gan perifērās sensibilizācijas mehānisku iesaistīšanās un sāpju slieksnis ir zems.

Nereti savilktajā, sāpīgajā muskulī iztaustāmi īpaši sāpīgi mezgliņi, tā saucamie triger punkti. Šos punktus iedala aktīvajos un pasīvajos. Aktīvais miofasciālais triger punkts (TP) ir sāpīgs. Palpējot (iztaustot) slimnieks jūt asu, šaujošu sāpi. Izstarojošas muskuļu sāpes no šāda triger punkta var būt jūtamas gan miera stāvoklī, gan pie nelielas kustības. Taustot, muskulis vēl vairāk savelkas, var rasties krampji. Sāpes parasti mēdz būs ilgstošas, trulas, smeldzošas, plēsošas. Muskuļu sāpju dēļ kustību apjoms var būt ierobežots.

Pasīvais jeb latentais TP var eksistēt salīdzinoši mierīgi ilgu laiku-pat vairākus gadus. Sāpes parādās tikai palpējot, bet muskuļa spēks vai kustību apjoms var būs samazināts. Tomēr uzspiežot uz šā punkta vai arī pie pārslodzes, saaukstēšanas sāpes ar tām raksturīgo izstarojumu var atjaunoties un radīt vēl citus simptomus, kas mazina slimnieka dzīves kvalitāti – piemēram, savilktais muskulis var nospiest vai kairināt cauri muskulim ejošus nervus vai asinsvadus. Hroniskās muskuļu sāpes rada arī nemieru, depresiju, miega traucējumus u.c.

Jāatzīmē, ka miofasciālo sindromu sāpju izstarojums neatbilst konkrētas nervu saknītes vai perifērā nerva inervācijas zonai, bet atbilstošs trigerpunkta lokalizācijai.

Biežāk sastopamie miofasciālie sindromi kakla-krūšu zonā:

  1. Trapecveida muskuļu sāpju sindroms. Trapecveida muskulis ir liels, spēcīgs muskulis ar piestiprināšanās vietām pie pakauša, atslēgas kaula, lāpstiņas un skriemeļiem. „Savilktie” triger punkti palpējami kā sāpīgi mezgli kakla priekšpusē-sānos, nedaudz virs atslēgas kaula. Var būt jūtamas sāpes sprandā, virs vai zem lāpstiņas. Novērojamas roku sāpes, kas atgādina pleca locītavas iekaisumu, jo reizēm parādās arī tirpšanas sajūta rokā. Sāpes var izstarot uz pakausi, deniņiem, aizausi, apakšžokli, radot iespaidu par ausu vai zobu problēmām. Galvassāpes sākas no pakauša – līdzīgi tenzijas tipa galvassāpēm vai kakla skriemeļu spondilozes radītajām sāpēm. Sāpes provocē vai pastiprina traumas, kritieni, pārslodzes, ilgstoša rokas fiksācija paceltā vai pastieptā stāvoklī.
  2. „Šķībais kakls”- slimnieki bieži to saista ar caurvēju, neērtu pozu guļot. Tāpat muskuļu sāpes provocē galvas un kakla ilgstoša pagriešana uz sāniem, piemēram, –ilgstoši skatoties pa transportlīdzekļa sānu logu. Sāpes rada galvas pagriešana uz savilkto pusi, tās var izstarot arī uz lāpstiņas iekšpusi, pleca mugurpusi. Izteikti sāpīgi trigera punkti iztaustāmi kakla mugurpusē-pleca pleca pamatnē virs lāpstiņas.
  3. Kāpņveida muskuļu (mm.scaleni) savilkums izsauc kaklam neraksturīgus, maldinošus simptomus: sāpes un nespēku plecā, augšdelmā, lāpstiņas iekšpusē, krūšu kurvja priekšpusē (atgādina stenokardiju). Savilktajam muskulim nospiežot pleca nerva pinumu, rodas simptomi, kas atgādina elkoņa nerva (n.ulnaris) bojājumu ar plaukstas parēzes elementiem. Sindroma diagnostika nav viegla, jo muskuļi neatrodas kakla virspusē un triger punktus grūti sataustīt.
  4. Arī zem lāpstiņas muskuļa (m.infraspinatus) savilkums un izstarojums no triger punktiem viltīgi atgādina pleca locītavas pataloģiju. Cilvēks jūt sāpes pleca locītavā, nevar roku kustināt uz sāniem, uz aizmuguri. Sāpes augšdelma priekšējā virsmā – pacients tās raksturo; „nevar saprast, kas tur īsti sāp-tā kā kauls”. Slimnieks nevar gulēt uz sāpošā pleca. Šo muskuļu savilkumu un triger punktu veidošanos rada rokas pārpūle vai vienreizēja, intensīva rokas kustība uz aizmuguri un augšu. Sāpīgie tirger punkti palpējami zem lāpstiņas malas.
  5. Cilvēki, kuri strādā ar ilgstoši noliektu galvu vai arī, ja guļ ar pārmērīgi atliektu galvu, sūdzas par sāpēm skaustā, kakla sānos – vienā vai abās pusēs no mugurkaula. Sāpes var arī izstarot uz leju – līdz pat lāpstiņām. Sāpes pastiprinās guļot uz muguras, jūtams sāpju izstarojums uz pakausi. Sāpīgie muskuļu mezgliņi iztaustāmi paralēli mugurkaulam – no pakauša uz leju. Tie veidojušies kakla mugurējās grupas dziļajos muskuļos un slimnieku sūdzības ļoti līdzīgas tām, ko rada izmaiņas kakla skriemeļos.
  6. Ja cilvēks strādājis, nesot smagumu izstieptās rokās, ilgstoši turējis vai cēlis smagumu uz augšu, var parādīties sāpes mugurā starp lāpstiņām, tās var izstarot uz plecu zem lāpstiņas. Tās rada savilkums platajā muguras skriemelī (mm. latissimus dorsi) un sāpīgie triger punkti taustāmi uz sāniem no mugurkaula tuvāk ribu lokam. Ja sāpes jūt ķermeņa kreisajā pusē, slimnieki nereti vēršas pie kardiologa, domājot par sirds pataloģiju.

Kā palīdzēt, ja sāp muskuļi?

Miofasciālo sāpju ārstēšanā maz efektīvi ir parasti lietojamie pretsāpju līdzekļi. Pret muskuļu sāpēm vislabāk palīdz tieša iedarbība uz savilkto muskuli un triger punktiem – blokādes, fizikālās procedūras, aukstums, Olfen™ plāksteri.

Neiesakām sildīšanu pie akūtām stiprām muskuļu sāpēm, bet var kombinēt karstas kompreses, ko kombinē ar vieglu muskuļu stiepšanu, ultraskaņu. Kad sāp muskuļi, iedarbīga ir arī refleksoterapija, osteopātiskā terapija.

Akūtā muskuļu sāpju periodā nedrīkst izdarīt arī spēcīgu masāžu, jo, kairinot tirger punktus, muskulis vēl vairāk savelkas un sāpes muskuļos pastiprinās.

Lai uzlabotu impulsu plūsmu pa nerviem, regulētu muskuļu tonusu, iesakāmi B grupas vitamīni (Neurorubin™).

Muskuļu savilkumu mazina t.s. miorelaksanti (recepšu preparāti), neiropātiskās un nakts sāpes mazina pregabalīns vai gabapentīns (recepšu preparāti). Nereti nepieciešami arī mikrocirkulācijas uzlabojoši, audu tūsku mazinoši medikamenti.

Svarīgi ir novērtēt un novērts muskuļu sāpes provocējošos un veicinošos faktorus – darbu saspringtā, neērtā pozā, biežu smagumu celšanu, sevišķi ar pagriezienu, ilgstošu mazkustību (statiska slodze).

 

 

 

Uz augšu